PROVIDUS 2013.gada 2.pusgada darbības plānu organizēs atbilstoši sekojošām prioritātēm: laba pārvaldība un iekļaujoša politika, mediju politika, sociālā uzņēmējdarbība, sabiedrības līdzdalība.
Galvenās aktivitātes darba plāna ietvaros: pētījumi, raksti, atzinumi un analīze, līdzdalība darba grupās un komisiju sēdēs, interešu aizstāvības aktivitātes, sabiedrības līdzdalības rīku uzturēšana un pilnveidošana.
Nozīmīgākie plānotie rezultāti: 10 rakstu/blogu sērija, kuras mērķis ir nostiprināt dažādu sabiedrības grupu un nevalstisko organizāciju tiesības uz redzamību publiskajā telpā un uz līdzdalību politiskajā procesā, 2 atzinumi vai analīzes par mediju politikas jautājumiem, 2 projektu pieteikumi, 3 piesaistīti un apmācīti brīvprātīgie, 1 informācijas pasākums – diskusija par NVO sektora centieniem interešu aizstāvībā Latvijā, 1 tiešsaistes publiskā apspriešana, 1 saturiski papildināta mājaslapa par sociālo uzņēmējdarbību.
Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumam.
2009.-2014. gadam paredzētais EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms ir 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošina apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt NVO, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 26 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša un darbības var īstenot līdz 2016. gadam.
Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.
2013.gada darba plāna centrā bija sabiedrības līdzdalības jautājumi – gan informējot un diskutējot par inovatīvām metodēm, gan rīkojot diskusijas un sabiedriskās apspriedes. Tika uzturēta un popularizēta mājaslapa www.socialauznemejdarbiba.lv, tika attīstīts portals www.MusuValsts.lv un rīkotas 2 sabiedriskās apspriedes, portalā www.politika.lv tika publicēti 14 raksti par sabiedrības līdzdalībai aktuālām tēmām.
Rakstu sērijas izstrāde portālā www.politika.lv, kuras mērķis ir nostiprināt minoritāšu un nevalstisko organizāciju tiesības uz redzamību publiskajā telpā un uz līdzdalību politiskajā procesā, kā arī pievērst uzmanību neiecietības gadījumiem medijos. Papildus iepriekšējā pārskata periodā uzrakstītajiem 2 rakstiem, tika uzrakstīti sekojoši raksti:
1.1. I.Mangules raksts „Viss iet uz grunti, viņš teica” 27.12.2013
1.2. I.Mangules raksts „Sargi savu valodiņu” 21.11.2013
1.3. I.Mangules raksts „Par manierēm” 13.12.2013
1.4. I.Mangules raksts „Kā sauc, tā atskan” 20.11.2013
1.5. I.Mangules raksts „Saņemt pēc nopelniem” 28.11.2013
1.6. I.Mangules raksts „Mirkļbirka: Mākslīgais Latvietis” 10.12.2013
1.7. I.Kažokas raksts „Kad nevērīgs process diskreditē labu mērķi” 16.12.2013
1.8. I.Kažokas raksts „Zudušo Latvijas skaidrības laiku meklējot” 29.10.2013
Mājaslapas www.socialauznemejdarbiba.lv dizaina izstrāde, satura veidošana – intervijas ar sociālajiem uzņēmējiem, jaunāko pētījumu un rakstu par sociālo uzņēmējdarbību apkopošana, pasākumu par sociālo uzņēmējdarbību apmeklēšana un tīklošanās. Aktivitātes īstenošanā ietvertais personāls: Rita Ruduša-Keisa, Linda Curika, Agnese Lešinska
Pašlaik ir publicēti 4 stāsti par sociālajiem uzņēmējiem, 6 pētījumi, 3 raksti, 6 ziņas paraktualitātēm sociālās uzņēmējdarbības jomā.
Interešu aizstāvības darbs sabiedrības līdzdalības jautājumos, kas attiecas uz sekojošiem jautājumiem:
– vispārējo partiju darbības regulējumu, t.sk. aģitācijas un partiju finanšu jautājumiem, it sevišķi jautājumi par valsts finansējumu partijām. PROVIDUS 2014.gada laikā savās interešu aizstāvības aktivitātēs aktualizēja nepietiekamā valsts finansējuma sekmīgai partiju darbībai problemātiku.
- Iveta Kažoka oktobrī organizēja PROVIDUS un citu aktīvistu prāta vētru par nepieciešamību musuvalsts.lv rīkot konsultācijas par Satversmes preambulu.
- Oktobrī I.Kažoka veica saturisko pārraudzību 2.aktivitāti – ziņojuma melnrakstu, uz kura bāzes tika izveidoti 10 raksti par neiecietību publiskajā telpā.
- Decembrī I.Kažoka gatavojās un piedalījās 9.12.2013 (iepazīšanās ar citu valstu pieredzi) Zolitūdes komisijas izveides pasākuma moderēšanā
- 18.decembrī I.Kažoka piedalījās PROVIDUS preses relīzes sagatavošanā par sabiedrības iesaisti Zolitūdes komisijas izveidē
Pārskata periodā notika portāla www.MusuValsts.lv uzturēšana un tehniska uzlabošana. Notika divas sabiedriskās diskusijas.
– Diskusija „Cieni citus kā sevi! Piedalies iecietīgas un cieņpilnas Latvijas veidošanā!”
Aizvien vairāk pētījumu parāda, ka Latvijā valda neiecietība un nesaticība. 2012. gadā Eirobarometra aptauja parādīja, ka pašu Latvijas iedzīvotāju vērtējumā visizplatītākā ir diskriminācija uz etniskās izcesmes (56%), invaliditātes un seksuālās orientācijas (46%) pamata. Ievērojams iedzīvotāju skaits uzskata, ka tāpat Latvijā pastāv diskriminācija uz dzimuma identitātes pamata (45%), vecuma virs 55 (45%) un dzimuma (31%) pamata. SKDS aptaujas liecina, 70,8% neatbalstītu viesstrādnieku/iebraucēju integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir vairot Latvijas cilvēku un grupu savstarpēju uzticēšanos, iecietību un cieņu, veicinot pilsoniskās aktivitātes, pilnveidojot tiesisko vidi un iestājoties par pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām. Tādēļ Eiropas Padomes LGBT projekta ietvaros tika izveidota Nacionālā konsultatīvā padome, kas gatavo priekšlikumus Iecietības un cieņpilnas sabiedrības veicināšanas rīcības plānam 2015 – 2017. Saite uz diskusiju un tās rezultātiem ir ieejama te. Rezultātu apkopojums
– Notika Sabiedriskā apspriešana “Kā tikt pie kvalitatīvas un leģitīmas Satversmes preambulas?”. Viena no Latvijas tuvākā gada nozīmīgākajām tēmām: Satversmes preambulas (ievadvārdu) izstrāde. Preambula ir priekšvārds, ievaddaļa kādam garākam juridiskam tekstam – piemēram, konstitūcijai. Šobrīd Latvijas konstitūcijas preambula skan šādi: “Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi”. Pēc šīs preambulas seko viss pārējais Satversmes teksts. Katra preambula ir atšķirīga. Preambula var būt emocionāla, revolucionārā gara iedvesmota, bet var būt arī sausa, lietišķa. Preambula var būt apjomā ļoti īsa, var būt ļoti gara un kaut kas pa vidu. Tai var būt tikai simboliska nozīme, un preambula var ietekmēt visu konstitūcijas jēgu. Daudzu valstu konstitūcijās preambulas vispār nav!
Latvijas parlaments ir iecerējis izvērst Satversmes preambulu tā, lai šajā tekstā atklātos Latvijas mērķis un pamatvērtības. Taču Latvijas Satversme ir tapusi pirms 90 gadiem. Kā tik senam tekstam uzrakstīt ievadvārdus? Vai vispār vajag? Diskusijas rezultātu apkopojums. Diskusija (ideju talka) tiešsaistē.
Projekta gaitā izveidotie atzinumi:
Viedoklis par ‘Vienotība, PIETIEK!’ atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām (283.16 KB)
Projekts „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.
Informācija atjaunota 13.12.2013
