2025.gada 28.augustā domnīca Providus rīko konferenci, kurā politikas veidotāji, valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji analizēs un izvērtēs Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam (MFF 2028–2034).

Diskusiju centrā būs jautājums, vai šis budžeta piedāvājums atbilst Latvijas ilgtermiņa attīstības interesēm un sabiedrības vajadzībām, kā arī – vai Latvijai būtu jāizstrādā savs pretpiedāvājums, lai nodrošinātu efektīvāku un lietderīgāku ES līdzekļu izmantošanu.

Konference notiks viesnīcas “BERGS” stikla zālē (Berga Bazārs, Rīga) un būs skatāma arī tiešsaistē Providus mājaslapā. Tā sniegs iespēju atklātā dialogā apmainīties viedokļiem, apzināt jaunās fondu arhitektūras radītās iespējas un riskus, kā arī diskutēt par to, kā nodrošināt ieguldījumu jēgpilnumu un sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Konferences pilna programma pieejama šeit.

Izdales materiāls par jaunā daudzgadu budžeta piedāvājuma atšķirībām no esošā perioda – tas ir pieejams šeit.

Eiropas Komisijas pārstāves Signes Grozas prezentācija pieejama šeit.

Apkopojums. Konference “ES daudzgadu budžets 2028–2034: vai piedāvājums atbilst Latvijas interesēm?”
2025. gada 28. augustā, viesnīca Bergs, Rīga

Domnīca Providus 28. augustā rīkoja konferenci “ES daudzgadu budžets 2028–2034: vai piedāvājums atbilst Latvijas interesēm?”.  Pasākumu atbalstīja ES programmas NextGenerationEU projekts “ES fondu uzraugi”, ko īsteno septiņas Latvijas nevalstiskās organizācijas. Konference pulcēja politikas veidotājus, valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai atklātā dialogā izvērtētu Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam un pārrunātu Latvijas stratēģiskās intereses šajā procesā.

Latvijas valdības prioritātes

Konferencē uzreiz pēc atklāšanas savas nostādnes par nākamo ES daudzgadu budžetu pauda valdības pārstāvji. Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Latvijai četras galvenās prioritātes ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un infrastruktūra, īpaši Rail Baltica, papildus akcentējot arī digitalizācijas nozīmi. Viņa atzina, ka lielāks kopējais budžeta apjoms un drošības sadaļas paplašināšana ir pozitīvi signāli, taču vienlaikus norādīja uz bažām par nacionālo aplokšņu samazinājumu, kas varētu vājināt kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas līdz šim bijušas Latvijas izaugsmes pamats.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens papildināja, ka Latvija šobrīd atrodas starp diviem lieliem izaicinājumiem: noturēt piecus procentus no IKP aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Ja ekonomika piedzīvos kritumu, aizsardzības slogs kļūs nesamērīgs. Viņš norādīja, ka turpmāk fondu piešķīrumi būs vēl ciešāk saistīti ar konkrētu rezultātu sasniegšanu, tādēļ Latvijai jāpāriet uz rezultātorientētu plānošanu un jāizmanto pieejamie resursi ar lielāku efektivitāti.

Eiropas Komisijas skatījums

Eiropas Komisijas pārstāve Signe Groza skaidroja, ka priekšlikums paredz ES budžeta apjoma palielinājumu līdz 1,26 procentiem no IKP, programmu skaita samazinājumu no 52 līdz 16 un stingrāku orientāciju uz rezultātiem. Latvijas gadījumā paredzēts finansējums 9,3 miljardu eiro apjomā ar papildu koeficientu pierobežas reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Groza norādīja, ka jaunajā sistēmā paredzēta lielāka elastība valstu rīcībai, taču arī stingrāka caurskatāmība, publiskojot visus fondu saņēmējus un ieviešot vienotus uzraudzības mehānismus.

Pilsoniskās sabiedrības balsis

Diskusijā aktīvi iesaistījās arī NVO pārstāvji. Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore, brīdināja, ka “vienkāršošana” var radīt konkurenci starp reģioniem un nozarēm, apdraudot mazākus, bet sabiedrībai būtiskus projektus. Viņa uzsvēra, ka demokrātijas, līdzdalības un sociālās jomas iniciatīvas riskē palikt ēnā, ja koncentrēsimies tikai uz ekonomiski izmērāmiem rādītājiem.

Andris Gobiņš, pārstāvot Eiropas Kustību Latvijā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, norādīja, ka Komisijas piedāvājumā pietrūkst fundamentālu pārmaiņu un skaidra fokusa uz drošību un demokrātijas noturību. Viņš akcentēja nepieciešamību pēc kvalitatīva sabiedriskā līguma par investīciju prioritātēm un koordinētāka procesa starp ministrijām.

Agita Pleiko no Vidusdaugavas NVO centra uzsvēra reģionālo organizāciju kapacitātes trūkumu un aicināja nodrošināt, lai sabiedrības vajadzības nepazustu lielo programmu un prioritāšu ēnā. Viņa arī norādīja uz demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas būtu jāņem vērā kā horizontāla prioritāte.

Maksis Rūdolfs Apinis no biedrības “Zaļā brīvība” pievērsās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, uzsverot, ka, lai gan klimata mērķiem paredzēti 43 procenti no partnerības plānu aktivitātēm, dabas daudzveidībai nav nodrošināta atsevišķa finanšu aploksne, kas rada risku ilgtermiņā.

Āris Ādlers no biedrības APIA atgādināja, ka lielāka valstu brīvība nozīmēs arī lielāku atbildību par lēmumu kvalitāti. Viņš norādīja, ka sabiedrības līdzdalība jāstiprina ar plašākiem sadarbības tīkliem, jo pašreizējā kārtība prasa no NVO pārstāvjiem gandrīz neiespējamu visaptverošu kompetenci.

Latvijas attīstības plānošanas izaicinājums

Diskusijas dalībnieki vairākkārt norādīja uz būtisku problēmu – Latvijai šobrīd nav gatava attīstības plānošanas dokumenta, kas atbilstu jaunajam ES budžeta periodam. Šī situācija rada “vakuma sajūtu”, jo sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem trūkst konkrēta redzējuma par to, kurās nozarēs un reģionos investīcijas būtu visvairāk nepieciešamas.

Reaģējot uz šīm bažām, Valsts kancelejas pārstāvis Pēteris Vilks uzsvēra, ka darbs pie nākamā Nacionālā attīstības plāna un stratēģijas “Latvija 2050” jau notiek, taču dokumentus nedrīkst izstrādāt pārāk agri, lai tie nepazustu dinamisko pārmaiņu kontekstā. Vienlaikus viņš atzina, ka sabiedrībai jau šobrīd ir nepieciešams skaidrāks redzējums, lai varētu laicīgi sagatavoties un izdarīt prioritāšu izvēli.

Rezumējums un nākamie soļi

Konference noslēdzās ar atziņu, ka Eiropas Komisijas priekšlikums ir tikai sarunu sākumpunkts. Latvijas uzdevums ir detalizēti izvērtēt iespējas un riskus, sagatavot skaidru nacionālo pozīciju un stiprināt sabiedrības uzticību šim procesam. Ārlietu ministrija turpinās darbu pie Latvijas redzējuma izstrādes, bet sabiedrības un NVO loma būs nodrošināt, lai diskusija nepaliktu tikai valdības līmenī. Jau 2025. gada novembrī gaidāms pirmais izvērtējums, kas būs pamatā stratēģiskajam dokumentam “Latvija 2050” un kas kļūs par centrālo vizijas ietvaru turpmākajām debatēm. Galīgais lēmums par ES daudzgadu budžetu gaidāms tuvāko divu gadu laikā, taču lēmumu izstrāde norisinās jau tagad.

📌 Kontaktinformācija:
Iveta Kažoka, domnīca Providus
E-pasts: iveta.kazoka@providus.lv

Konferences apkopojuma pilna versija (uzmanību – ģenerēta ar mākslīgo intelektu, var saturēt neprecizitātes!) ir pieejams šeit..