Providus 2021.gada 12.maijā Kultūras ministrijai nosūtītais atzinums

Domnīca Providus ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2021.‑2023.gadam (turpmāk – plānu) un izsaka vairākus priekšlikumus:

1. Plānā iekļaut tā uzraudzības un rezultātu novērtēšanas mehānismu. Piemēram:
1.1. Par plāna uzdevumiem atbildīgajām institūcijām reizi gadā būtu jārīko sanāksmes ar NVO, lai ziņotu par plāna izpildes progresu (kuri pasākumi iesākti, kuri pabeigti, kuri tiks uzsākti nākotnē) un iespējamām sadarbības iespējām tā ieviešanā;
1.2. Kultūras ministrijai 2022.gada vidū/noslēgumā būtu MK-NVO Memoranda padomei jāziņo par plāna izpildes gaitu.

2. Par plāna 2.2.7 punktu (Demokrātijas svētki). Šī pasākuma pašreizējais formulējums ir mulsinošs, ievērojot to, ka Latvijā jau eksistē divi ikgadēji demokrātijas festivāli (Cēsīs un Kuldīgā), kā arī 1.-9.maijs ir pasludināts par demokrātijas nedēļu (tā jau tikusi atzīmēta gan 2020.gadā, gan 2021.gadā). Vai Demokrātijas svētki būs ar kādu no šiem pasākumiem saintegrēta aktivitāte vai pastāvēs pati par sevi? Būtu likumsakarīgi vismaz dažus no šiem pasākumiem apvienot.

3. Lūdzam pārformulēt 2.2.8.punktu (par pilsonisko dialogu). Šīs aktivitātes, kas paredzēta arī Nacionālajā attīstības plānā, pamatbūtība ir pielīdzināt un resursu pieejamības ziņā izlīdzināt divas valdības un sabiedrības konsultēšanās formas: sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. Pilsoniskā dialoga centrā ir MK-NVO Memoranda padomes darba reforma un tā spēcināšana, paredzot atbalstu NVO darbības koordinācijai (Memoranda sekretariātam, ko līdzveidotu vairs ne tikai Valsts kanceleja, bet arī NVO), atlīdzībai par darbu Memoranda Padomē, tās izveidotajās darba grupās, domnīcās, kā arī Memoranda deleģētajiem pārstāvjiem dažādās citās padomēs, tai skaitā uzraudzības padomēs. Tāpat plānots, ka Memoranda Padomes sekretariāts nepieciešamības gadījumā varētu veikt izglītošanas kampaņas par pilsoniskā dialoga nozīmi, piesaistīt ekspertus (piemēram, juristus, finansistus) kvalitatīvākai NVO viedokļu pārstāvībai, pasūtīt pētījumus, rīkot seminārus. Nacionālajā attīstības plānā nebija paredzēts, ka šis jaunais mehānisms dublēs pašreizējo SIF NVO fondu, kurš jau paredz līdzekļus citām NVO interešu aizstāvības aktivitātēm (piemēram, atbilstoši katras atsevišķās NVO īpašajiem mērķiem vai citos pārvaldes līmeņos – piemēram, parlamentā vai pašvaldībās).

4. Lūdzam pie plāna 2.2. uzdevuma (stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu) papildus paredzēt divus uzdevumus, kuri atrodami ANM plāna precizētajā versijā : (1) atbalsts nevalstisko organizāciju izaugsmei sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un (2) atbalsts NVO sabiedrības interešu uzraudzībai (watchdog aktivitātēm).

5. Lūdzam plāna 2.3.1.punktā skaidri pateikt, ka šādi tiks veikts Pamatnostādnēs paredzētais integrācijas monitorings – proti, REGULĀRA sabiedriskās domas aptauja (piemēram, reizi gadā vai reizi divos gados) ar identiski formulētiem jautājumiem, lai var pārliecināties par izmaiņām Latvijas sabiedrībā. Šobrīd apraksti pieļauj iespēju, ka tiks veikti pētījumi par atsevišķām tēmām – tas nav slikti, taču ir ļoti svarīgi, lai Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un sabiedrībai būtu pieejami regulāri, standartizēti dati par sabiedrības noskaņojumu izmaiņām Pamatnostādņu tematiskajā tvērumā. Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai būtu skaidra gan pamatnostādņu, gan paša plāna ieviešanas uzraudzības sistēma.

6. Lūdzam precizēt aktivitāti Nr. 3.1.1. Nacionālā līmeņa koordinācija ārvalstnieku atbalstamir kas vairāk par informatīvu atbalstu. Aicinājums sasniedzamajos rezultātos atspoguļot to, kā šī aktivitāte sniedz pienesumu agrīnās integrācijas pasākumu koordinēšanai, tajā skaitā kvalitātes uzraudzībai un uzlabošanai.

7. Atzinīgi vērtējama iniciatīva izstrādāt vienas pieturas aģentūras koncepciju (aktivitāte 3.1.2.), būtu vēlams jau savlaicīgi paredzēt NVO iesaisti un mērķa grupas iesaisti šīs koncepcijas izstrādē, atspoguļojot to arī pie sasniedzamajiem rezultātiem. Aicinām līdz vienas pieturas aģentūras izveidei nostiprināt starptautiskās aizsardzības sociālekonomiskās iekļaušanās procesa koordinācijas mehānismu, nosakot par atbildīgo institūciju Sabiedrības integrācijas fondu un piešķirot tam nepieciešamo finansējumu saskaņā ar Fonda aprēķiniem.

8. Plānā šobrīd trūkst pretdiskriminācijai veltītu aktivitāšu. Ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu pret dažādām sabiedrības grupām (skatīt PROVIDUS pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas datus šeit: http://providus.lv/article/infografika-latvijas-sabiedriba-saliedeta-sabiedriba-2020-gada-dati), ir nepieciešamas mērķētas aktivitātes, kas veicina sabiedrības izpratni par diskrimināciju un tās iemesliem, par tās novēršanas iespējām un mehānismiem, kā arī kas iedrošina diskriminācijai pakļautos sabiedrības locekļus ziņot par šiem pārkāpumiem. Tāpat jāskaidro naida runas un naida noziegumu jēdzieni. Šādas aktivitātes būtu jāveic sadarbībā ar tām iestādēm, kuru tiešā pārziņā ir diskriminācijas novēršana – Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija (tiesībaizsargājošās iestādes), SIF, Kultūras ministrija, Tiesībsargs un NVO.

Iespējamās aktivitātes:
8.1. Sabiedrības informēšanas kampaņas;
8.2. Regulārs diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu monitorings,
8.3. Informatīvs / konsultāciju / uzticības tālrunis, lai ziņotu par pārkāpumiem;
8.4. Policistu izglītošana (dažādās policijas struktūrvienībās), lai veicinātu diskriminācijas un naida noziegumu izmeklēšanu,
8.5. Mediju izglītošana par iekļaujošas valodas nozīmi un viņu lomu un atbildību diskriminācijas novēršanā,
8.6. Izstrādājot agrīnās integrācijas pasākumus, ievērot iecietības un savstarpējās cieņas pamatprincipus (skat. Projektā RACCOMBAT izstrādātās vadlīnijas http://providus.lv/article/prezentetas-vadlinijas-par-iecietibas-un-savstarpejas-cienas-principu-ieklausanu-integracijas-atbalsta-aktivitates);
8.7. Tāpat, ņemot vērā to, ka turpmākajos gados NVO būs iespējams pietiekties Eiropas Komisijas izsludinātiem konkursiem pretdiskriminācijas jomā, īpaši svarīgi būtu celt Latvijas cilvēktiesību NVO kapacitāti, lai tās spētu šajos konkursos sekmīgi startēt, kā arī nodrošināt tiem līdzfinansējumu.

Atzinums sagatavots projekta Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.