Pētījumā aplūkota mājokļu energoefektivitāte nevis kā tehniska problēma, bet gan kā daudzšķautņains sociāls, vides un ekonomisks jautājums.
ANOTĀCIJA
Pētījuma mērķis ir apzināt, cik lielā mērā esošās mājokļu, enerģētikas un sociālā sektora politikas veicina vai arī aizkavē iedzīvotāju ar zemiem un vidējiem ienākumiem līdzdalību energoefektivitātes un ēku atjaunošanas pasākumos. Autore secina, ka pašreizējā politika neveicina energoefektīvu daudzdzīvokļu ēku pārbūvi, un, ka trūkst mērķtiecīgu programmu minētām iedzīvotāju grupām.
Daudzdzīvokļu nami Latvijā ir kritiskā stāvoklī: ļoti neefektīvo Padomju un pirmskaru celtņu nepietiekoša apsaimniekošana ir radījusi ekonomisku, sociālu un apkārtējās vides risku. Mājokļu problēmu sekas skar visus sabiedrības slāņus, bet ir visaktuālākās iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Iedzīvotāji nespēj nomaksāt apkures rēķinus, kur nu vēl ieguldīt naudu privatizēto namu uzturēšanai.
Četras politikas alternatīvas tiek izvērtētas kā iespējami problēmu risinājumi, un tiek ieteikts politikas pasākumu kopums, kurš spētu izmantot visu analizēto politikas veidu priekšrocības, dalot atbildību starp valsti, pašvaldībām, NVO un iedzīvotājiem. Politikas neieviešanai var būt tādas ilgtermiņa sekas kā dzīvojamā fonda nolietojums, sociālā segregācija un pilsētas izplešanās. Savukārt ieguldījumi daudzdzīvokļu namu energoefektivitātē un ēku pārbūvē veicinātu Latvijas pilsētu ilgtspējīgu attīstību.
Daudzdzīvokļu namu energoefektivitāte – sociāla un vides nepieciešamība
( latviski, PDF, 374 KBpdf) (angliski, PDF, 356 KB pdf)
Kopsavilkums (latviski, PDF, 278 KBpdf)