Transatlantiskās kopienas drošības vide ir būtiski mainījusies kopš Austrumu-Rietumu konflikta beigām. Galvenais drauds drošībai vairs nav kara pieteikums no nedraudzīgas valsts, galvenie draudi pašlaik pastāv no nevalstiskiem orgāniem. Politisko sarunu līmenī šīs izmaiņas ir tikušas iekļautas jauno risku retorikā.

Neviens politiķis no Atlantiskā okeāna kopienas vairs neapspriež ārlietu politiku, nepieminot terorismu, organizētu noziedzību vai tā sauktās ‘failing states’. Neskatoties uz šo retoriku, stratēģiskās pārrunas ar transatlantiskajā kopienu par to, kā panākt šo risku mazināšanos, bieži vien nav pietiekami attīstītas.

Stratēģisko pārrunu trūkums transatlantiskajā kopienā attiecībā uz pēc-padomju teritoriju ir daļēji skaidrojams ar vēsturiskas apziņas trūkumu Rietumos. Tomēr to var skaidrot arī ar vispārējām problēmām attiecībā uz drošības riskiem.

EU-US Risk Policy in the European Neighbourhood: The cases of Moldova and Georgia

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv