Globālā ekonomiskā krīze un tai sekojošā eirozonas parādu krīze ir atklājušas vairākus trūkumus Ekonomiskās un Monetārās savienības (EMU) vadīšanā.

Suverenitāte Eiropas Ekonomikas un Monetārajā Savienībā ir dalīta. Lai arī monetārā politika Eiropas līmenī ir vienota, ekonomiskā politika joprojām paliek uzmanības centrā nacionālā līmenī. Debates risinās par to, kā ekonomiskā daļa no EMU var tikt aplūkota tā, lai novērstu iespējamos nākotnes krīzes draudus esošajā banku un parādu krīzes situācijā. Atrodoties kritiskā apstākļu sakritībā, pieņemtajiem lēmumiem var būt tālejošas sekas arī tajās valstīs, kurās nav ieviests eiro, piemēram, Zviedrijā. Pētījumā tie aktualizēti vairāki būtiski politiskie šķēršļi, kurus nepieciešams atrisināt, kā arī tiek uzsvērta nepieciešamība pēc spēcīgākas ekonomiskās vadības izveidošanas īstermiņā.

Which Economic Governance for the European Union? Facing up to the Problem of Divided Sovereignity