Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik sekmīgi notiek bilingvālās izglītības ieviešana Latvijas mazākumtautību skolās, noteikt skolotāju, direktoru, skolēnu un viņu vecāku atbalstu IZM īstenotajam politikas procesam.
Pētījuma dati liecina, ka bilingvālās izglītības reforma Latvijā norisinās visumā sekmīgi – pēdējo gadu laikā ir uzlabojušās mazākumtautību skolu skolēnu latviešu valodas zināšanas un prasmes. Šajās skolās pieaugusi interese par latviešu valodu.
Tajā pašā laikā pētījums atklāj virkni problēmu, kas apgrūtina reformas gaitu. Vispirms jāmin konsekvences trūkums likumdošanas līmenī. Mazākumtautību vidusskolu gatavība nākamā izglītības politikas soļa īstenošanai – pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolās no 2004.gada ir atšķirīga – 16% gadījumu gatavības līmenis ir samērā augsts; 40% skolu gatavība ir vidēja – tās, pārvarot zināmas grūtības, varētu īstenot pāreju uz latviešu valodu; 44% skolu nav gatavas plānotajām pārmaiņām, t.sk. 6% – situācija ir īpaši kritiska.
Pētījumu veido trīs galvenās daļas: pirmajā aplūkoti likumi, kas regulē mazākumtautību skolu darbību, otrajā sniegti mazākumtautību skolēnu, viņu vecāku, skolotāju, skolu direktoru aptauju rezultāti; trešajā – ekspertu intervijas ar politikas tiešajiem īstenotājiem (direktoriem, skolotājiem), kā arī politiķiem, IZM darbiniekiem, NVO (nevalstisko organizāciju) dalībniekiem u. c. Pētījuma ievada daļā sniegti galvenie secinājumi un ieteikumi.
Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze
Latviski
1. daļa ((Pievienotais failspdf)) 2. daļa (Pievienotais failspdf)
Krustotās tabulas – direktori (Pievienotais failspdf)
Krustotās tabulas – skolēni (Pievienotais failspdf)
Krustotās tabulas – skolotāji (Pievienotais failspdf)
Krustotās tabulas – vecāki (Pievienotais failspdf)
Datu faili – SPSS formātā (Pievienotais failspdf)
Krieviski
(1. daļa, (Pievienotais failspdf) (2. daļa,(Pievienotais failspdf)
Angliski
(Pievienotais failspdf)