Šobrīd Latvija pārdzīvo nopietnāko krīzi pēc neatkarības atjaunošanas, turklāt tās cēloņi nav meklējami vienīgi neapdomīgā saimniekošanā. Neuzticēšanās demokrātiskām institūcijām, pilsoniskā pasivitāte, intereses trūkums par kopīgā labuma jautājumiem liecina, ka krīzes cēloņu meklējumos mums ir darīšana ar kādu plašāku fenomenu.
2008./2009. gada Pārskata mērķis ir aplūkot dažādus atbildīguma līmeņus un atbildīguma izpausmes specifiku Latvijā dažādās indivīdu, cilvēku grupu un institūciju darbības jomās, kas savstarpējā saistībā veido atbildīguma «tīklu» sabiedrībā, kā arī salīdzināt Latvijas situāciju šajā jomā ar stāvokli citās Baltijas valstīs, Eiropas Savienībā un citviet pasaulē.