Pētījumā sniegti ieteikumi sabiedrības integrācijas politikas pilnveidošanai.
Anotācija
Pētījuma problēma izriet no integrācijas politikas nesaskaņotības starp tās īstenotājiem. No vienas puses, valdības apstiprinātā sabiedrības integrācijas programma deklarē valsts oficiālo nostāju sabiedrības integrācijas jautājumos – saskaņā ar šo politiku paredzēta pilsoņu loka paplašināšana, pilsoņu un nepilsoņu politiskās līdzdalības veicināšana. Taču, no otras puses, visai izplatīta politiķu vidū ir cita nostāja, kuru var nosaukt par nacionālpolitisko diskursu”, kas oponē gan oficiālajam valsts integrācijas diskursam, gan ES nostādnēm minoritāšu jautājumos.
Galveno integrācijas aģentu izpētei kalpo pieci pētījuma virzieni:
- Preses loma kolektīvo identitāšu konstruēšanā
- Politiskās integrācijas dinamikas izpēte
- NVO sektors kā sabiedrības integrācijas aģents
- Politiskās elites nostādnes sabiedrības integrācijas jautājumos
- Sabiedrības integrācijas procesu izpēte
Viens no autoru secinājumiem ir tāds, ka gan latvieši, gan krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji atrodas vairāku stereotipu varā, kas tiek uzturēti sabiedrībā un reproducēti ar mediju starpniecību. Krievu vidē izplatīti ir stereotipi par latviešu nacionālismu, kas atgrūž un aizvaino krievus, savukārt, latviešu vidū ir stereotipi par krievu šovinismu un nevēlēšanos mācīties latviešu valodu. Šie stereotipi ir ļoti stipri un ietekmē gan akulturācijas stratēģiju izvēli, gan akultrācijas ekspektācijas.
Autori iezīmē vēl vienu problēmu, kas kavē integrācijas politikas vienotu izpratni dažādu politisko spēku vidū. Tā ir atšķirīgo valodu un kultūru ietekmē veidojusies terminu izpratne un interpretācija, uzskata pētījumu autori.
Pētījumā sniegti ieteikumi sabiedrības integrācijas politikas pilnveidošanai.
(Pievienotais failspdf)
(Pievienotais fails ENGpdf)
Aptaujas dati (no BSZI mājas lapas)