Šis ziņojums ir izstrādāts projekta “Starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšana un uzlabošana” (National Integration Evalutation Mechanism: Measuring and Improving Integration of Beneficiaries of International Protection (NIEM)) ietvaros, kurš vienlaikus tiek ieviests vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Projektā pārstāvēti gan akadēmiskās pētniecības centri, gan nevalstiskās organizācijas, gan domnīcas 16 valstīs.
Ar ziņojumu iespējams iepazīties šeitpdf.
Ar salīdzinošu pārskatu par nacionālajiem integrācijas mehānismiem 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs iespējams iepazīties šeitpdf.
Ženēvas konvencija un Eiropas Savienības patvēruma politika ir vērstas uz integrācijas veicināšanu. Vienādas tiesības un mērķēts atbalsts starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ir ES patvēruma politikas pamats, kas publiskās diskusijās bieži tiek piemirsts.
Ilgtermiņa integrācija ir Eiropas noteicošais rīks globālu un noturīgu risinājumu izveidē patvēruma jomā. Tomēr dalībvalstu politika bieži vien neatspoguļo sniegtos solījumus. Laikā, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko bēgļu dienu – 20.jūnijā, Nacionālā integrācijas izvērtēšanas mehānisma (NIEM) projekta ietvaros veiktais sākotnējais izvērtējums norāda uz zemiem standartiem un bēgļu integrācijas harmonizācijas trūkumu starp ES valstīm.
Šis ir pirmais no regulāriem NIEM izvērtējumiem par to, kā dalībvalstu valdības atbild uz izaicinājumiem integrācijas jomā. Projektā tiek izmantoti visaptveroši un uzticami rādītāji, kas ļauj iegūt un analizēt starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas datus.
Ziņojums ietver salīdzinošu, uz rādītājiem balstītu izvērtējumu par bēgļu integrācijas sistēmu 14 valstīs: Čehijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā. Secinājumi attiecas uz bēgļa un alternatīvā statusa saņēmējiem un aptver visas integrācijas dimensijas, tajā skaitā mājokli, nodarbinātību, izglītību un līdzdalību. Analīzes centrā ir juridiskie un politiskie rādītāji, kā arī rādītāji, kas attiecas uz politikas jomu integrāciju, koordināciju un centieniem iesaistīt starptautiskās aizsardzības saņēmējus un valstu iedzīvotājus šo politiku attīstībā. Rezultāti ir formulēti kā konkrēti soļi, kurus politikas veidotājiem ir jāsper, lai izveidotu tādu bēgļu integrācijas sistēmu, kas atbilst starptautiskajiem un Eiropas Savienības standartiem.
Galvenie secinājumi:
-Starp Eiropas valstīm pastāv ievērojamas atšķirības starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas politikas kvalitātē par spīti noteiktajiem ES un starptautiskajiem standartiem. Eiropa ir tālu no vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas bēgļiem.
-Bēgļiem reti ir pieejami labvēlīgi apstākļi jebkurā dzīves jomā, kas veicinātu viņu integrāciju.
-Visievērojamākie centieni palīdzēt bēgļiem un starptautiskās palīdzības saņēmējiem ir novērojami izglītības un veselības sektorā. Ir nopietni jāuzlabo mājokļu pieejamība, nodarbinātības un profesionālās izglītības iespējas .
-Valstīm sokas labāk, nodrošinot piekļuvi tiesībām, nekā īstenojot attiecīgo politiku, kas aktīvi atbalsta bēgļu integrāciju. Latvija ir piemērs tam, ka, lai gan pastāv mērķēts rīcības plāns, tā īstenošana ir atkarīga no ES finansējuma.
-Administratīvie šķēršļi ir izplatīti, it īpaši mājokļu jomā.
-Viens no Eiropas valstu lielākajiem izaicinājumiem ir politikas koordinēšana un vietējo iedzīvotāju un bēgļu iesaiste risinājumu izveidē.
-Lielākā daļa nacionālo valdību nestrādā kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, lai attīstītu un ieviestu šo politiku.