Baltijas valstu ārpolitika 2015.gadā un Eiropas ārpolitikas tendences 2016.gadam

Foto: Yanni Koutsomitis

Video no Latvijas Ārpolitikas institūta 1.marta publiskā pasākuma, kurā tika prezentēts Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) pētījums.

Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Eiropas Ārlietu padomi (ECFR) vakardien, 1.martā, rīkoja publisku pasākumu par Baltijas valstu ārpolitiku ES ietvaros 2015.gadā, kā arī ECFR pētījuma “Eiropas ārpolitikas tendences 2016” (Scorecard 2016) prezentāciju.

2015.gads ar bēgļu krīzi, konfliktiem Ukrainā un Sīrijā, krīzi Grieķijā un potenciālo Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī ar dalībvalstu augošo eiro-skepticismu un nacionālismu ir bijis sarežģīts gads ES un tās vienotībai.

2015.gads ir parādījis, ka gandrīz visām dalībvalstīm ir savas “sarkanās līnijas” atbalstā kopējam Eiropas integrācijas projektam.

Scorecard ir ikgadējs pētījums, ko ECFR veic sadarbībā ar dalībvalstu ārpolitikas pētniekiem. Tā mērķis ir izvērtēt ES veiksmi attiecībās ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem, aplūkojot gan ES institūciju darbību, gan katras dalībvalsts ieguldījumu ES ārējās politikas veidošanā.

2015.gadā visas trīs Baltijas valstis atzītas par līderiem gan sankciju ieviešanā pret Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā, gan ES Austrumu Partnerības politikas vecināšanā. Taču ir redzams, ka dažas no vērtībām, kas svarīgas “vecajām” Eiropas valstīm, ir attālas Baltijas valstīm.

Gan Latvija, gan Lietuva atzītas par neveiksmīgām humanitārās palīdzības sniegšanās bēgļu krīzes risināšanā. Savukārt, Igaunija un Lietuva nav sniegušas pietiekamu pienesumu cīņā pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Pasākumā ar galvenajām runām uzstājās eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Diskusijā piedalījās Dina Pardijs (ECFR, Lielbritānija), kā arī ārpolitikas pētnieki no trim Baltijas valstīm – Viljar Veebel (Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledža), Margarita Šešelgytė (Viļņas Universitāte, Lietuva) un Ilvija Bruģe (LĀI pētniece). To moderēja Andris Sprūds (LĀI direktors; RSU profesors).

Pasākuma darba valoda: angļu.