Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram
Aleksejam Loskutovam
Atzinums par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (VSS- 455)
Providus atzinīgi vērtē ieceri palielināt KNAB neatkarību, biroju izņemot no Ministru kabineta padotības sistēmas un tā statusu pielīdzinot citām Latvijas autonomajām iestādēm (tādām kā, piemēram, Valsts kontrole, Tiesībsargs, FKTK). Līdzšinējais KNAB statuss, birojam atrodoties MK padotībā, nav attaisnojies – tieši otrādi, vairākos gadījumos ministru prezidenta rīkojumi, izmantojot no pārraudzības statusa izrietošās pārraudzības un disciplinārlietu ierosināšanas tiesības, ir radījuši iespaidu par politiski motivētu iejaukšanos KNAB darbā. Providus piekrīt, ka šāda pārraudzības sistēma ir pretrunā ANO Pretkorupcijas konvencijai, kas nosaka, ka pretkorupcijas iestādei ir jābūt pietiekami neatkarīgai, lai tā spētu pildīt savus pienākumus brīvi no nepienācīgas ietekmēšanas.
Tomēr uzskatām, ka likumprojektā piedāvātais problēmas risinājums ir pārāk vienkāršots. Proti, tas paredz piešķirt KNAB autonomas iestādes statusu, taču nepietiekami atklāj termina “autonoms” saturu. Providus atbalsta ieceri skaidrāk noteikt gadījumus, kad KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata pirms termiņa, kā arī uz šo amatpersonu neattiecināt disciplināratbildības principus (līdzīgi kā disciplināri nav atbildīgi valsts kontrolieris vai tiesībsargs), taču ir vesela virkne citu svarīgu ar autonomas iestādes statusu saistītu jautājumu, kas likumprojektā nav atrisināti:
1. Kam KNAB turpmāk sniegs savas likumdošanas iniciatīvas?
Līdz šim KNAB visas savas likumdošanas iniciatīvas saskaņoja vispārējā Ministru kabineta kārtībā, kas atsevišķos gadījumos deva iespēju citām valsts iestādēm vai MK tās “bremzēt” (piemēram, nespējot vienoties par jaunu interešu konfliktu regulējumu vai par valsts mantas iznomāšanas nosacījumiem). Jaunajā likumprojektā nav pateikts, vai, nosakot KNAB autonomas iestādes statusu, birojam joprojām izstrādātos grozījumus likumos būs jāvirza caur Ministru kabinetu. Providus uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja KNAB izstrādātos likumprojektus ieniegt uzreiz atbildīgajai Saeimas komisijai. Tāpat būtu jāatrod risinājums KNAB izstrādāto MK noteikumu projektu saskaņošanai.
2. Kā KNAB iesaistīsies citu iestāžu izstrādāto iniciatīvu vērtēšanā?
Nosakot KNAB autonomas iestādes statusu, rodas jautājums par to, vai un kādā veidā KNAB būs tiesīgs piedalīties to MK padotības iestāžu izstrādāto likumprojektu saskaņošanā, kas skar ar korupciju saistītus jautājumus. Likumprojektā šis jautājums tiek daļēji risināts, pēc Tiesībsarga likuma parauga nosakot, ka “birojam ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti attiecas uz Biroja kompetenci”. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai KNAB priekšniekam vai viņa pilnvarotām amatpersonām būtu tiesības aizstāvēt šos atzinumus vai izteikties par citu iestāžu izstrādātajām iniciatīvām arī Ministru kabineta vai Valsts sekretāru sanāksmes sēdēs. Tādēļ būtu jāatrunā, ka KNAB priekšniekam vai viņa pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības ar padomdevēja tiesībām piedalīties valsts iestāžu sēdēs.
3. Kā tiks nodrošināta KNAB budžeta autonomija?
Likumprojekts paredz, ka KNAB tiek finansēts no valsts budžeta, bet neprecizē budžeta pieprasījuma iesniegšanas un izskatīšanas nosacījumus – proti, kad un cik lielā mērā MK var to koriģēt. Uzskatām, ka šie nosacījumi būtu jāatrunā šajā likumā vai Likumā par budžetu un finanšu vadību, tos modelējot pēc Tiesībsarga likuma parauga (kas paredz, ka “Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.”) Līdzīgi principi Likumā par budžetu un finanšu vadību ir atrunāti attiecībā uz Valsts prezidenta kanceleju, Augstāku tiesu, Satversmes tiesu un Valsts kontroli ( “budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.”)
4. Kā notiks KNAB atskaitīšanās par likumā noteikto pienākumu izpildi?
Šobrīd KNAB likums paredz, ka biroja piekšniekam ir ne retāk kā reizi sešos mēnešos jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbību. Nosakot KNAB autonomas iestādes statusu, ir jāapsver jautājums par to, vai KNAB arī turpmāk būs jāziņo par savu darbu Ministru kabinetam. Providus uzskata, ka KNAB atskaitīšanās jautājumus būtu jānoregulē analoģiski Tiesībsarga likuma regulējumam. Proti, jānosaka, ka birojs reizi sešos mēnešos (vai gadā) sniedz ziņojumu Saeimai un Valsts prezidentam par biroja darbu, kā arī birojam jāpiešķir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.
5. Kā notiks kontrole pār KNAB priekšnieka darbu?
Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks savu amatpersonas deklarācijas iesniedz Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai. Šobrīd praksē KNAB priekšnieks Ministru prezidentam ziņo par saviem interešu konfliktiem, kā arī Ministru prezidents paraksta rīkojumus par KNAB priekšnieka atvaļinājumiem un pieņem citus lēmumus, kas attiecas uz KNAB priekšnieku. KNAB kļūstot par autonomu iestādi, būtu likumsakarīgi, ja mainītos arī šis pārraudzības mehānisms. Proti, būtu skaidri jāatrunā, kam KNAB priekšniekam ir jāiesniedz sava deklarācija vai kur jāvēršas tādos gadījumos, ja pastāv interešu konflikts. Šāda amatpersona varētu būt, piemēram, ģenerālprokurors vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs, vai īpaši KNAB darbības pārraudzībai izveidota padome.
Vēršam arī uzmanību, ka, ņemot vērā ieceri piešķirt KNAB autonomas iestādes statusu, nav saprotams racionālais pamatojums nosacījumam, ka Ministru prezidentam ir tiesības iniciēt pārbaudi par KNAB priekšnieka pieļautajiem likuma pārkāpumiem vai nolaidību, kā arī Ministru prezidentam jāizveido ģenerālprokurora vadīta komisija šo apstākļu vērtēšanai. Šādas tiesības būtu piešķiramas vai nu tikai ārpus partiju politikas esošām amatpersonām vai arī šīm amatpersonām un noteiktam Saeimas deputātu skaitam.
Papildus šiem jautājumiem, kurus ir salīdzinoši vienkārši atrisināt ar KNAB likuma grozījumiem, Providus vērš uzmanību, ka būtu nepieciešami vienoties par konceptuālu atbildi arī par šādiem KNAB autonomijai un korupcijas novēršanas politikai būtiskiem aspektiem:
– Iespēja reaģēt uz nozīmīgiem vai sistēmiskiem likuma pārkāpumiem KNAB darbā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir iestāde, kas ir operatīvās darbības subjekts, tā amatpersonām ir tiesības pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku. Tas liecina, ka birojs atšķiras no citām Latvijas autonomajām iestādēm un šīs atšķirības atsevišķos gadījumos attaisno lielāku pārraudzību pār biroja darbību.
Teorētiski ir iedomājama situācija, kad KNAB tam piešķirtās operatīvās pilnvaras izmanto nelikumīgi, – šādas rīcības kaitīgums, ņemot vērā pilnvaru apjomu, var būt lielāks nekā citām autonomajām iestādēm. Šobrīd likumprojekts paredz tikai vienu veidu, kā nodrošināt kontroli par šo risku, – proti, ja ir aizdomas, ka KNAB priekšnieks, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību un tā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, tad var tikt izveidota īpaša ģenerālprokurora vadīta komisija, lai izvērtētu KNAB priekšnieka atbilstību amatam. Tas nozīmē, ka iespējamās nelikumības KNAB darbā tiek saistītas tikai ar KNAB priekšnieka rīcību un vienīgais veids, kā motivēt KNAB tās risināt, – iespēja, ka KNAB priekšnieks tiks atbrīvots no amata.
Providus uzskata, ka būtu jāapsver iespēja ierosināt šādu pārbaudi arī situācijās, kas nav tieši saistīti ar KNAB priekšnieka darbību/bezdarbību, bet kad ir informācija par citiem nopietniem vai sistēmiskiem pārkāpumiem KNAB darbā. Šādai pārbaudei nav obligāti jābūt saistītai ar vērtējumu par KNAB priekšnieka atbilstību vai neatbilstību amatam.
Taču svarīgi nodrošināt, lai pārbaudes tiktu veiktas tikai ļoti nopietnos gadījumos un lai to veicēji būtu pēc iespējas politiski neitrāli. Pretējā gadījumā sagalabātos risks, ka pārbaude kalpos kā politiskās izrēķināšanās vai KNAB darba traucēšanas instruments. Tādēļ uzskatām, ka tiesības iniciēt pārbaudi par KNAB priekšnieka pieļautajiem likuma pārkāpumiem vai nolaidību (vai par KNAB darbu kopumā) nedrīkst piešķirt ministru prezidentam vienpersoniski, kā tas šobrīd ir ierosināts likumprojektā.
– Politiskā atbildība par korupcijas novēršanas politiku Latvijā
KNAB atrodoties MK sistēmā, Ministru prezidents ir politiski atbildīgā amatpersona par pretkorupcijas politikas veidošanu un īstenošanu. Ja KNAB tiktu izņemts no MK sistēmas, aktualizējas jautājums par to, vai un kas turpmāk politiski atbildēs par šiem jautājumiem – piemēram, par to valdības deklarācijas punktu izpildi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu, vai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmu izpildi. Tāpat nav skaidrs, kā turpmāk tiks koordinēti korupcijas novēršanas politikas jautājumi. Iespējams, ka būtu jāapsver iespēja izveidot īpašu padomi (pēc Nacionālās drošības padomes parauga), kas definētu korupcijas novēršanas politikas prioritātes un palīdzētu koordinēt pretkorupcijas iniciatīvu iespējami ātru politisku virzību.
Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. 