Foto: JonothanCohen
Ko tieši mēs saprotam, sakot, ka jārada kvalitatīvs un darbību veicinošs normatīvais ietvars sociālajiem uzņēmumiem?
Sociālie uzņēmumi Latvijā ir jauni, nelieli un nodarbina dažus pastāvīgus darbiniekus. Apgrozījums – vairāki desmiti tūkstošu eiro gadā. Protams, ir izņēmumi – lieli uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms vairākos simtos tūkstošu eiro, taču tādu nav daudz, jeb pareizāk sakot, tādi, iespējams, ir tikai viens vai divi.
Sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas gan SIA jeb komersanta juridiskajā formā, gan kā biedrība vai nodibinājums. Nedz viena, nedz arī otra juridiskā forma šādiem uzņēmumiem nav labvēlīga, un ikkatram uzņēmumam ir jācīnās par savu eksistenci katru dienu. Protams, arī ikvienam citam jeb klasiskajam uzņēmumam cīņa par izdzīvošanu un jaunu tirgu iekarošanu notiek ikdienas, tomēr ir milzīga atšķirība starp šiem diviem cīkstoņiem. Sociālais uzņēmums ir izveidots ar mērķi risināt sociālo problēmu un, iespējams, nodarbina īpašas personu grupas. Tas, savukārt, nozīmē zemu darba produktivitāti, īpaši pielāgotus darba apstākļus. Turpretī klasiskā uzņēmumā tiek nodarbināti zinoši un darbspējīgi darbinieki, un uzņēmuma mērķis – vairot uzņēmuma ienākumus un nodrošināt īpašnieku labklājību.
Lai sāktu sistēmas veidošanu un tiesiskā ietvara sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā izstrādi, Labklājības ministrija izstrādājusi koncepciju „Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”.[ 1 ] Koncepcija piedāvā atbalsta virzienus sociālajiem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām, tādējādi veicinot šādu uzņēmumu izveidi un sekmīgu darbību. Koncepcija kopumā ir atbalstāma, taču ir nepieciešami būtiski papildinājumi, lai varētu teikt – Latvijā ir kvalitatīvs politikas dokuments, kas iezīmē sociālo uzņēmumu atbalsta mehānismus un tādejādi sekmēs šādu uzņēmumu izveidi, piedāvājot instrumentus jau esošajiem darboties vēl efektīvāk.
Primāri jāuzdod jautājums – ko tieši mēs saprotam, sakot, ka jārada kvalitatīvs un darbību veicinošs ietvars sociālajiem uzņēmumiem?
Kā jau to eksperti norādījuši atzinumā par Labklājības ministrija izstrādāto koncepciju, valstij ir jānosaka ietvars jeb kritēriji kā nošķirt sociālos uzņēmumus no citiem uzņēmumiem vai nevalstiskajām organizācijām (…) taču statusa piešķiršana vai šādu uzņēmumu nodalīšana, nav pietiekošs atbalsts sociālo uzņēmumu izveidei un darbībai[ 2 ]. Ir jādara daudz vairāk: jānosaka, ka Latvijai sociālie uzņēmumi ir nepieciešami kā vēl viens papildu instruments vai veids kā risināt sociālās problēmas, ar kurām valsts vai pašvaldības netiek galā. Turklāt jānosaka kā tieši valsts šos uzņēmumus atbalstīsim.
Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi, kuros padziļināti analizētu sociālo uzņēmumu problēmas un vajadzības. Nedaudz gan tas ir apskatīts pētījumā „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”[ 3 ], tomēr no pieredzes un sadarbības ar Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, ir radusies mana programma „Minimums”. Tās pieņemšana ir vitāli svarīga esošajiem uzņēmumiem un būs ļoti noderīga ikvienam jaunajam uzņēmumam.
1.Valstij ir jānosaka tiesības sociālajiem uzņēmumiem saņemt grantus vai dāvinājumus, kas netiek aplikti ar nodokli
Daudzi sociālie uzņēmumi (SU) Latvijā ir veidoti pateicoties privāta fonda „Sorosa fonda – Latvija” (turpmāk SFL) finanšu līdzekļiem. 2010.gadā SFL uzsāka finansiālā atbalsta sniegšanu radošām iniciatīvām jeb „brigādēm“, kopumā piešķirot grantus 47 uzņēmumiem[ 4 ]. Tā radās šobrīd plašāk zināmie sociālie uzņēmumi – HOPP, JuHU, Lude, MAMMU. 2011.gadā SFL izsludināja grantu konkursu, atbalstot sociālos uzņēmumus Latgales reģionā. 2012.gadā [ 5 ]. SFL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas Augstskolas Mentoru klubu izsludināja saņemt aizdevumu, veicinot jaunu SU izveidi un piedāvājot mentora pakalpojumus esošajiem.
SFL aktivitātes un finansiālais atbalsts ir radījis iespēju šodien ne tikai runāt, bet arī veidot sociālos uzņēmumus Latvijā. Iespējams, ka bez šī finansiālā atbalsta, sociālo uzņēmumu Latvijā būtu daudz mazāk.
Jāpiezīmē, ka daļa no šiem uzņēmumiem, sākotnēji tika veidoti biedrības vai nodibinājuma juridiskajā formā, kas nozīmēja iespēju un tiesības saņemt grantus un neuzlika par pienākumu maksāt jebkādu ienākumu nodokli. Citādāk tas būtu gadījumā, ja šāds grants tiktu piešķirts un to saņemtu sociālais uzņēmums, kas dibināts kā komersants – SIA vai akciju sabiedrība. Šādā gadījumā uzņēmumu ienākums tiktu aplikts ar uzņēmuma ienākumu nodokli vai mikrouzņēmumam būtu jānomaksā mikrouzņēmuma nodoklis. Diemžēl sociālie uzņēmumi jeb uzņēmumi, kuru primārais mērķis nav gūt peļņu, bet gan risināt sociālo problēmu, nav spējīgi nest visu nodokļu slogu, it īpaši, pirmajos darbības gados. Protams, to pašu var attiecināt arī uz ikvienu citu mazo vai vidējo uzņēmumu Latvijā. Taču jāatceras, ka šie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un ražo produktus, izmantojot atšķirīgas metodes – tiek nodarbinātas kādas īpašas personu grupas, produkti tiek iegūti videi īpaši draudzīgā veidā vai arī uzņēmums risina kādu citu sociālo problēmu, kuru valsts vai pašvaldība nav spējusi atrisināt.
2.Valstij ir jānosaka tiesības uzņēmumiem saņemt ziedojumus un ziedotājiem nodokļu atlaides
Daudzās pasaules valstīs sociālie uzņēmumi tiek pielīdzināti nevalstiskajām organizācijām. Galvenā atšķirība gan ir darbības metodes, kas tiek pielietotas. Labdarības organizācijas vāc ziedojumus konkrētiem mērķiem, lai atrisinātu kādu noteiktu problēmu. Tikmēr sociālie uzņēmumi paši ražo vai sniedz pakalpojumus un pelna, tādejādi risinot sociālo problēmu. Sociālo uzņēmumu darbības nodrošināšanai nereti tiek izmantoti arī saņemtie ziedojumi. Šādi ziedojumi uzņēmumam var nozīmēt iespēju atvērt jaunu kafejnīcu, kurā nodarbināt izbijušos cietumniekus vai narkomānus. Ziedojumi var nodrošināt iespēju sociālajam uzņēmumam apdrošināt savu darbinieku veselību vai celt darbinieku kapacitāti un vairot zināšanas, apmaksājot dažādu kursu apmeklējumu. Tāpat arī ziedojumi dos iespēju ražot skaistus paklājus un modernus apģērbus.
Diemžēl nav apkopota informācija par saņemto ziedojumu apjomu tieši sociālajiem uzņēmumiem (kuriem ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss), taču 2012.gada dati par sabiedriskā labuma organizācijām, kuras saņēmušas ziedojumus, rāda, ka kopā ziedojumos saņemti Ls 35 861 278 [ 6 ]. 10 lielākas sabiedriskā labuma organizācijas, pēc pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsummas 2011.gadā ir:
1.Biedrība «Latvijas Pašvaldību savienība»;
2.Biedrība «Latvijas Olimpiskā komiteja»;
3.Nodibinājums «Fonds «Ziedot»»;
4.Biedrība «Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija»;
5.Biedrība «Rīgas Ebreju kopiena»;
6.Biedrība «LATVIJAS BASKETBOLA SAVIENĪBA»;
7.Biedrība «LATVIJAS AUTOMOBIĻU FEDERĀCIJA»;
8.Nodibinājums «VĪTOLU FONDS»;
9.Nodibinājums «Latvijas Bērnu fonds»;
10.Biedrība «Latvijas Sarkanais krusts».
Izvērtējot statistiku, manuprāt, nav pamata bažīties, ka kāda no esošām top 10 organizācijām vēlēsies iegūt sociālā uzņēmuma statusu un tādejādi oficiāli nodarboties ar uzņēmējdarbību. Visdrīzāk, sociālie uzņēmumi ziedojumos turpinās saņemt materiālus vai nemateriālus labumus, un ziedotāji nepieprasīs nodokļu atlaides. Taču gadījumos, ja kāds vēlēsies noziedot naudu, ir jābūt iespējai ziedotājiem saņemt nodokļu atlaides no veiktā ziedojuma.
3.Valstij ir jānosaka tiesības uzņēmumiem nodarbināt brīvprātīgos
Esošo sociālo uzņēmumu prakse Eiropā un arī Latvijā norāda uz tendenci, ka vismaz pirmos trīs gadus, kopš uzņēmuma dibināšanas, brīvprātīgo atbalsts un iesaiste uzņēmuma darbībā veicina sociālo uzņēmumu spēju nostiprināties vai paplašināties. Kā to atzīmējuši vairāki sociālie uzņēmumi – nereti brīvprātīgo iesaiste ne tikai palīdz paveikt neatliekamos darbus, bet dod arī iespēju paskatīties uz lietām no cita redzes punkta vai piedod tām citu jēgu un vērtību.
Latvijā šobrīd nav tāda normatīvā regulējuma, kur skaidri būtu atrunātas iespējas piesaistīt brīvprātīgos un noteikti minimālie standarti šādai sadarbībai. Tomēr vajadzība pēc šādu personu iesaistes ir ļoti liela gan nevalstiskajā sektorā, gan sociālajiem uzņēmumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka sociālo uzņēmumu darbība nedrīkst būt balstīta tikai un vienīgi uz brīvprātīgo darbu, bet iespējai iesaistīt šādas personas uzņēmuma darbā ir ļoti svarīga.
4.Valstij jārada iespēja sociālajiem uzņēmumiem saņemt finansējumu darbības nodrošināšanai sākuma periodā
Izvērtējot esošo sociālo uzņēmumu finansiālo pamatus jāsecina, ka tie veidojušies:
1) no dibinātāju vai dalībnieku iemaksām vai finansiālā atbalsta;
2) no privāta fonda piešķirtajiem līdzekļiem.
Protams, ļoti daudzi „klasiskie uzņēmumi” ir sākuši savu darbību, ieguldot uzņēmumā dibinātāju privātos finanšu līdzekļus. Bet ir būtiska atšķirība – sociālais uzņēmums nekad netiek veidots, lai vairotu uzņēmuma dibinātāju labklājību, bet gan risinātu sociālo problēmu. Tātad faktiski, sociālā uzņēmuma dibinātāji, ieguldot uzņēmuma izveidē savus finanšu līdzekļus, pilda valsts vai pašvaldības funkciju – piedāvā alternatīvu risinājumu kādai konkrētai sociālajai problēmai. Diemžēl šādu individuālo „pasaules glābēju” nav daudz un bez īpaša atbalsta darbības uzsākšanai, uzņēmumu skaits nepalielināsies. Sorosa fonds – Latvija, izveidojot atbalsta programmu radošo iniciatīvu atbalstam „Brigādes”, nodrošināja iespēju saņemt finansējumu sākumkapitālam un pamatlietu un instrumentu iegādei.
Ir dzirdēti argumenti, ka sociālais uzņēmums darbības uzsākšanai var saņemt aizņēmumu bankā vai kādā citā finanšu institūcijā. Tomēr, kā jau tas iepriekš konstatēts, sociāla uzņēmuma biznesa plāns ne vienmēr būs tik daudzsološs kā to gribētu redzēt investori vai aizdevēju institūcijas.
Latvijas politikas veidotājiem ir jārada iespēja sociālajiem uzņēmumiem saņemt grantus savas darbības uzsākšanai, savukārt finanšu institūcijām – jārada iespēja sociālajiem uzņēmumiem saņemt aizdevumus pat tādos gadījumos, ja uzņēmuma biznesa plāns neparedz ātru un vieglu peļņu.
Uzņēmumi vai nevalstiskās organizācijas, kuras atbilst sociālo uzņēmumu[ 7 ] pazīmēm Latvijā šobrīd ir ļoti nelielā skaitā. Pieļauju, ka to skaits tuvāko gadu laikā nesasniegs vairākus simtus uzņēmumu, jo labi pelnīt risinot sociālo problēmu ir pa spēkam tikai īsteniem „pasaules glābējiem”. Latvijas politikas veidotāju pienākums ir veidot tādu vidi, lai šādu uzņēmumu būtu vairāk un esošie spētu paplašināties. Mēs esam tikai ceļa sākumā un tāpēc ir jābūvē tāds ceļa pamats, kas spētu izturēt dažādas slodzes un visus gadalaikus!
Šis raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv