Foto: PatrickAS
2013.gada 1.jūnijā stāsies spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kuru izstrādāšanas un pieņemšanas process ir dīvains, nesaprotams un leģendām apvīts. Grozījumi būtiski izmaina kārtību gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji uzzina par iecerēto būvniecību, gan to, cik ilgā laikā būvatļauju var apstrīdēt.
Saskaņā ar bijušā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja V.Dombrovska viedokli, grozījumu mērķis ir:
„(…) Tas (grozījumi Būvniecības likumā) arī paaugstinātu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju Pasaules Bankas prestižajā Doing Business reitingā.”
“Tie (grozījumi Būvniecības likumā) (…) veicinās ārzemju kapitāla lietderīgu ieguldījumu Latvijā.”
Kā iedzīvotāji uzzina par būvniecības ieceri?
Lai savlaicīgi varētu realizēt savas tiesības un apturētu prettiesisku būvniecības procesu, likumdevējs noteicis, ka pastāv divi informatīvie kanāli kā kaimiņi vai sabiedrība uzzina par iecerēto būvniecību un izdoto būvatļauju.
Pašvaldība informē iedzīvotājus par saņemto būvniecības ieceri un izsniegto būvatļauju, ievietojot informāciju savā mājas lapā internetā.
Pašvaldība, saņemot iesniegumu no pasūtītāja, trīs dienu laikā publicē savā interneta mājas lapā informāciju par ieceri. Tur norāda plānoto būvdarbu veikšanas vietu, būvniecības veidu un būves plānoto funkciju.
Papildus tam, likumdevējs ir noteicis, ka pašvaldībai, izsniedzot būvatļauju, trīs dienu laikā no būvatļaujas izsniegšanas dienas atkal jāpublicē informācija savā interneta mājas lapā. Tur jānorāda iepriekš minētie dati un papildus jāpievieno informāciju par būvatļaujas izsniegšanas dienu.
Veicot nelielu izpēti konstatēju, ka ir:
1) pašvaldības, kuru mājas lapās internetā nav atrodama informācija par būvniecības iecerēm vai būvvaldes darbu (piem. www.akniste.lv, www.aloja.lv )
2) pašvaldības, kuru mājas lapās internetā ir īpaša sadaļa par būvniecības iecerēm, taču tā nav viegli atrodama (piem. www.carnikava.lv, www.cesis.lv );
3) Rīgas dome ar dažādo departamentu vai institūciju mājas lapām, kuras sniedz plašu informāciju, bet nepieciešams kāds laiciņš, lai saprastu kur un kā var atrast īsto un vajadzīgo.
Faktiski jāsecina, ka pašvaldību mājas lapās internetā ir jābūt divām atšķirīgām vietnēm – informācijai par saņemtām būvniecības iecerēm, informācijai par izsniegtajām būvatļaujām. Jāpiezīmē, ka šīm vietnēm ir jābūt viegli atrodamām un skaidri nošķiramām vienai no otras.
Pasūtītājs jeb būvatļaujas adresāts informē iedzīvotājus, izsūtot ierakstītu vēstuli vai/un izvietojot zemesgabalā būvtāfeli
Lai nodrošinātu iespēju, iedzīvotājiem un kaimiņiem maksimāli ātri uzzināt par izdoto būvatļauju, likumdevējs normatīvajos aktos ir noteicis pienākumu pasūtītājam (būvatļaujas adresātam) noteiktajos gadījumos trīs dienu laikā no būvatļaujas izsniegšanas dienas:
– nosūtīt rakstveida paziņojumus ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi to nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Paziņojumā iekļaujama informācija par plānoto būvi, būvatļaujas spēkā stāšanās laiku un tās apstrīdēšanas kārtību un termiņu;
– izvietot zemes gabalā būvtāfeli, kuras saturu nosaka Ministru kabinets
Šobrīd gan nav skaidrs, kas tie būs par gadījumiem, kad pasūtītājam būs pienākums informēt kaimiņus vai sabiedrību, izmantojot likumdevēja noteiktos risinājumus. Tomēr pieļauju, ka runa būs par jaunas ēkas būvniecību vai tādu ēkas pārbūvi, kas var skart kaimiņu intereses vai plašāku sabiedrību. Tāpat nav skaidrs, kāda izskatīsies būvtāfele un kāda informācija tajā būs jāietver. Taču apsveicama ir vēlme noteikt būvtāfeli kā obligātu informatīvu stendu, tādejādi par būvniecības ieceri būs iespēja uzzināt iespējami plašākam iedzīvotāju lokam.
Būvatļauju varēs apstrīdēt un pārsūdzēt tikai viena mēneša laikā no tās spēkā stāšanās dienas, tāpēc visi informēšanas pasākumi, un to godprātīga izpilde ir svarīgi un nozīmīgi.
Lai iedzīvotāji savlaicīgi uzzinātu par izsniegto būvatļauju un varētu realizēt savas tiesības, informācijai par izdoto būvatļauju ir jābūt:
– viegli atrodamai
– plaši pieejamai
– saprotamai.
Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir jāpilnveido savas mājas lapas internetā un būvniekiem vai pasūtītājiem savlaicīgi jāizvieto informācija par būvieceri apbūvējamā zemes gabalā, kā arī jāizsūta ierakstītās vēstules.
Ko darīt, ja izdota prettiesiska būvatļauja?
Lai uzsāktu procesu par prettiesiskās būvatļaujas atcelšanu, ir jāņem vērā vairāki aspekti:
a) savlaicīgi jāiesniedz apstrīdēšanas iesniegums pašvaldībā/pieteikums administratīvajā tiesā;
b) jānorāda pamatojumu kāpēc būvatļauja uzskatāma par prettiesisku;
c) jālūdz tiesa apturēt būvatļaujas darbību.
Būvatļauja jāapstrīd viena mēneša laikā no tās spēkā stāšanās dienas
Likumdevējs noteicis, ka būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Tas ir iepretim kārtībai, kāda bija līdz šim, kad faktiski būvatļauja varēja apstrīdēt/pārsūdzēt viena gada laikā no tās spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka ikvienā gadījumā ir svarīgi konstatēt, kad būvatļauja ir stājusies spēkā. Vislabāk to varēs uzzināt būvvaldē vai pašvaldības mājas lapā internetā, jo pašvaldības pienākums ir informēt iedzīvotājus par būvatļaujas spēkā stāšanos dienu.
Gadījumā, ja būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs nokavēts, bet pašvaldība un būvnieks (pasūtītājs) formāli būs veikuši savu informēšanas pienākumus, var izveidoties situācija, kad lieta tiesā var nenonākt un prettiesiskā būvatļauja būs spēkā.
Lai izvairītos no šādas situācijas, pašvaldībai savā mājas lapā internetā ir jāievieto informācija par būvniecības iecerēm un izsniegtām būvatļaujām viegli atrodamā vietā, savukārt iedzīvotājiem, regulāri jāseko līdzi visiem jaunumiem un iecerēm, kas tiek virzītas pašvaldībā.
Jānorāda pamatojums, kāpēc izsniegtā būvatļauja ir prettiesiska
Līdz 2013.gada 1.jūnijam, apstrīdot būvatļauju vai iesniedzot pieteikumu tiesā, pieteicējam nebija jānorāda kāds īpašs pamatojums un jāpierāda apstrīdētā/pārsūdzētā administratīvā akta prettiesiskums. Taču situācija tiek mainīta, un šāds pamatojums turpmāk būs jāsniedz.
Pētot Administratīvo tiesu praksi konstatēju, ka parasti pieteikumā tiesai tiek norādīti argumenti, kāpēc tiesā nonākusi, kur ir problēmas, kādi ir pārkāpumi. Līdz ar to pastāv bažas, kā attīstīsies turpmākā tiesu prakse. Ir pamats satraukties par to, vai likumā noteiktais papildus pienākums nenozīmēs to, ka pieteicējam jāiesniedz visus lietā nepieciešamos pierādījumus jau procesa uzsākšanas stadijā. Īpaši sarežģītās lietās tas varētu būt neizpildāms pienākums un pastāv risks, ka lieta var netikt ierosināta šāda formāla iemesla dēļ.
Svarīgi atcerēties, ka būvdarbus būvnieks var uzsākt tikai tad, kad beidzies būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš un tā nav apstrīdēta vai beidzies pārsūdzēšanas termiņš un būvatļauja nav pārsūdzēta. Ikviena būvniecība „aizlieguma periodā” ir uzskatāmu par prettiesisku būvniecību.
Pieteikums tiesā ne vienmēr apturēs būvniecības procesu
Līdz 2013.gada 1.jūnijam, apstrīdot būvatļauju vai pārsūdzot to tiesā, būvniecības process apstājās, un būvatļaujas darbība tika apturēta līdz tiesa pieņēmusi gala lēmumu vai ar īpašu lēmumu atļāvusi turpināt būvniecību. Tagad būs citādi.
Likumdevējs nav mainījis nosacījumus attiecībā uz būvatļaujas apstrīdēšanu pašvaldībā. Kamēr pašvaldība izskata apstrīdēto būvatļauju, arī turpmāk būvatļaujas darbība būs apturēta un būvnieks neko nedrīkstēs darīt – nedz uzsākt būvdarbus, nedz sagatavot būvlaukumu. Taču likumdevējs noteicis laika ierobežojumu lietas izskatīšanā pašvaldībā. Tai divu mēnešu laikā jāizskata lieta un jāpieņem gala lēmumu – tiesiska vai prettiesiska būvatļauja. Bez tiesībām pagarināt lēmuma izdošanas termiņu.
Gadījumā, ja lieta nonāk administratīvajā tiesā, būvatļaujas darbība netiek apturēta automātiski, kā tas bija līdz šim un attiecas uz 98% citu administratīvo aktu, kas tiek pieņemti valsts pārvaldē. Attiecībā uz būvatļauju turpmāk būs cita kārtība.
Likumdevējs ir noteicis divas situācijas, kas turpmāk jāņem vērā :
– Ja būvatļauja izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā – tās darbība tiek apturēta bez kāda īpaša tiesas lēmuma.
– Ja būvatļauja izdota par objektiem citās zonās, tās darbība netiek apturēta automātiski un pieteicējam pieteikumā ir jālūdz tiesu apturēt būvatļaujas darbību. Ja šāds lūgums pieteikumā nav ietverts, to vairs nevarēs izteikt nevienā procesa stadijā, un būvniecība turpināsies līdz tās pabeigšanai. Tiesa šo lūgumu izskata vienlaicīgi ar lietas ierosināšanu, tātad ļoti īsā termiņā.
Lai ikviens iedzīvotājs ātri un bez problēmām varētu apturēt prettiesisku būvniecību, viņa pienākums ir regulāri sekot līdzi publikācijām pašvaldības mājas lapā internetā. Tāpat viņa pienākums ir nekavējoties reaģēt, ja pastāv bažas par būvatļaujas tiesiskumu, iesniedzot motivētu un pamatotu apstrīdēšanas iesniegumu vai pieteikumu tiesai. Nedrīkst aizmirst, ka pieteikumā ir īpaši jālūdz tiesu apturēt būvatļaujas darbību, lai neizveidojas situācija, kad tiesa skata lietu, bet prettiesiskā būvniecība turpinās.
Lai realizētu idejas, ko likumdevējs ietvēris grozījumos Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.jūnijā, ir jāveic daži priekšdarbi:
1) pašvaldībām ir jāpilnveido/jāuzlabo savas mājas lapas internetā, lai iedzīvotāji viegli un ērti var atrast visu vajadzīgo informāciju;
2) ir jāinformē iedzīvotāji par likuma grozījumiem;
3) tiesām ir jāpārplāno savi darbi, lai tās spētu izpildīt likumā noteiktos pienākumus attiecībā uz lietu izskatīšanu būvniecības sakarā.
Grozījumi Būvniecības likumā tapa ļoti īsā laikā un brīdī, kad tajā pašā Saeimas komisijā tika skatīts jauns un efektīvs būvniecības regulējums – jauns Būvniecības likums, kas ļoti drīz aizstās veco likumu. Jaunais Būvniecības likums neparedz tik sarežģītu un apgrūtinošu būvatļaujas pārsūdzēšanas procesu, tāpēc ļoti ceru, ka izdevumi, kas saistās ar jaunās sistēmas ieviešanu būs adekvāti tiem labumiem, kurus, nu jau bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis vēlējās sasniegt, aktīvi lobējot šos likuma grozījumus.