PROVIDUS organizētā diskusija Atvērto parlamentu nedēļas (26.10.2020-30.10.2020) ietvaros

Diskusijas ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/2tMe7O6lgtI

PROVIDUS vadošās pētnieces Līgas Stafeckas prezentācija ar Saeimas darba spēcīgajām un vājajām pusēm ir pieejama (šeitpdf).

Videointervijas ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem atrodamas šeit.

Divas globālā līmeņa iniciatīvas – Atvērtās pārvaldības partnerība (Open Government Partnership) un Atvērto parlamentu e-tīkls (Open Parliament eNetwork) – ir pasludinājušas šī gada 26.-30.oktobri par atvērto parlamentu nedēļu. Viņi aicina parlamentus un sabiedriskās organizācijas šajā nedēļā dalīties ar pieredzi par atklātības veicināšanu parlamentos un sākt jaunas iniciatīvas.

30.oktobrī PROVIDUS no plkst. 14:00 līdz 15:30 rīkoja diskusiju “Saeima kā atvērts parlaments – sasniegumi un jaunas iespējas.” Diskusijas mērķis: izvērtēt pēdējo gadu progresu, padarot Saeimas darbu atvērtāku un iedzīvotājus iesaistošāku, kā arī meklēt jaunas idejas tam, lai Saeima kļūtu par līderi parlamentu atvērtības ziņā.

Ievērojot epidemioloģisko situāciju Latvijā, diskusija notika elektroniski platformā ZOOM, nodrošinot tās tiešraidi un ierakstu PROVIDUS sociālajos tīklos, kā arī mājaslapā.

Diskusijas dalībnieki:
1) Marija Golubeva, Saeimas sekretāra biedre;
2) Ingu Goldberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja;
3) Andrejs Judins, Pilsonības, migrācijas un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs;
4) Inese Kušķe, atbildīgā amatpersona par Atvērtās pārvaldības partnerību Latvijā;
5) Līga Stafecka, PROVIDUS labas pārvaldības un iedzīvotāju iesaistes eksperte.

Diskusiju vadīja PROVIDUS direktore Iveta Kažoka.

Diskusijas apkopojums

Līga Stafecka: 2012.gadā DELNA veica izvērtējumu Saeimas atvērtībai, šobrīd ir interesanti apskatīties, cik lielā mērā ieviestas rekomendācijas (skat.(prezentācijapdf)).

Sadalīšu savu vērtējumu divās daļās:
1) Analītiskās spējas. Tobrīd Saeima bija vāja analītiskajā ziņa, šobrīd ir izveidots Saeimas Analītiskais dienests – var diskutēt par tā kapacitāti, bet jāatzīst, ka virzība bijusi pozitīva. Padomnieku/komisiju konsultantu ziņā lielu izmaiņu nav, toties partijām pieejams daudz labāks atbalsts – valsts finansējums, – lai nepieciešamības gadījumā saviem pārstāvjiem palīdzētu ar analītiku. Par deputātu palīgu nodrošinājumu un atlīdzību: nav progresa.

2) Atklātība. Nav liels progress attiecībā uz Saeimas budžeta atklātību. Tāpat joprojām nav noslēgusies diskusija par to, vai Saeimas budžetu jārevidē Valsts kontrolei.
Par lobēšanu: atsevišķos gadījumos deputāti norāda, ar ko konsultējas, izstrādājot priekšlikumus, bet tā šobrīd nav vēl ierasta prakse.
Kopumā Saeima ir ļoti atklāta – daudz informācijas ir publiski pieejama, – bet joprojām ir problēma ar atklātību par darba grupām un apakškomisijām.
Komisiju darbs COVID19 laikā ir kļuvis atklātāks, jo audio ieraksti pieejami uzreiz pēc sēdes. Tā ir laba prakse!
Tāpat redzu, ka vairākas datu kategorijas, kuras iepriekš tika publicētas PDF, šobrīd tiek publicētas draudzīgākā formā.
Nav progresa attiecībā uz Saeimas izsniegto caurlaižu publiskošanu.

Ja skatāmies uz Saeimu atvērtību atbilstoši Atvērtās pārvaldības partnerības vērtējumiem, tad Saeima nudien ir viens no pasaules atvērtākajiem parlamentiem, taču komisijas prakses ir ļoti atšķirīgas.

Mēs pagaidām arī maz redzam katra konkrētā deputāta aktivitātes.

Saeima ir arī līdzdalībai draudzīgs parlaments – virzība pēdējos gados ir bijusi ļoti pozitīva. Taču joprojām prakse ir atkarīga no katras komisijas, komisijas priekšsēdētāja – standarts nav vienots. Pagaidām nav arī publiskās apspriešanas par likumprojektiem.

Būtiska problēma: Saeimas mājas lapa nav īpaši lietotājam draudzīga, intuitīva.

Rezumējot: sperti lieli soļi atklātības virzienā.

Andrejs Judins: Es vadu Krimināltiesību apakškomisiju – jau no sākuma nolēmām, ka visu publicēsim un ļoti detalizēti, uz 7-8 lpp. Tas var noderēt tiesnešiem, prokuroriem.
Analītiskā dienesta izveide ir ļoti laba, bet problēma – pētījumu saņemsim pēc viena vai diviem gadiem, tas neļauj saņemt tūlītējas atbildes. Taču kopumā tas ir labi, to novērtēju Lobēšanas regulējuma kontekstā, kad pētnieks ir klāt un var palīdzēt.
Man arī dažkārt problēma atrast senākus dokumentus – var palīdzēt tikai arhīvs, – atrast jaunākus dokumentus ir daudz vieglāk. Tas ļoti palīdz. Labi, ka pieejami audioieraksti no sēdēm, kas arī man noder, ja paralēli vairākas sēdes. Agrāk lai saņemtu šādus ierakstus vajadzēja iesniegumus un laiku.
Par anotācijām: problēma, ka likumprojekts izstrādes laikā mainās.

Mūsu parlaments kopumā ir ļoti atvērts. Taču var iekrist arī otrā galējībā. Piemēram, dažkārt atnāk NVO pārstāvis, skaļi runā, bet nevar saprast, kas īsti viņi ir, ko viņi pārstāv, kas aiz viņiem ir (viens cilvēks vai organizācija?)
Otra problēma: cik atklāti mēs gribam būt? Dažkārt partijas spēj vienoties koridoros, bet ne publiski. Ja gribam kvalitatīvu procesu, dažkārt jāizslēdz politiskās prioritātes, jāpadomā par jautājuma būtību.

Par savu komisiju noteikti varu teikt: ja ir interese, lūdzu, caurlaide būs! Nesolu iespējas 5 reizes runāt, bet caurlaide noteikti būs.

Inga Goldberga: man šķiet, ka mēs visi kā deputāti esam visai pieejami, atvērti. Jautājums – kam vairāk uzticēties? Organizācijām vai cilvēkiem? Man šķiet, ka nedrīkst palaist garām nevienu – pat visdīvaināk uzrakstīto vēstuli, jo tur var būt kāda jēga.

Es ļoti mēģinu kā komisijas priekšsēdētāja dot vārdu un uzklausīt.

Liela problēma ir laiks. Man traucē tas, ka esam spiesti ļoti ātri skatīt likumprojektus – kopējais iespaids ir tāds, ka ja nestrādā ātri, tātad strādā slikti. Bet tad, ja trūkst laika, nav iespējas visus izklausīt, visu izdiskutēt, noformulēt. Nav arī iespējas veikt publiskās apspriešanas. Laiks vajadzīgs arī sabiedriskajām organizācijām, lai izsekotu tam, kas notiek, iepazītos, diskutēt. Tāpat arī vajadzīgs laiks, lai izskaidrotu lēmumus. Tā visvairāk pietrūkst, jo gribam skriet.

Nozaru asociācijas ir ļoti aktīvas, taču tās ir tik ļoti sagatavotas kāda jautājuma aizstāvībā, ka pietrūkst plašāka skatījuma par sabiedrības interesēm, kas nav iesaistīts nozarē. Šāda līdzsvara nav. Deputātiem, protams, vajadzētu to nolīdzsvarot.

Likums par lobēšanu ir svarīgs. Kādreiz man šķita, ka Latvija diezgan maza, bet, esot Saeimā, saprotu, ka mums tāds regulējums vai vismaz izpratne ir vajadzīga.

Vajadzētu palīdzēt ar finansējumu ne tikai politiskajām partijām, bet nevajadzētu arī aizmirst par pilsonisko sabiedrību – arī to vajag stiprināt!

Ļoti iepatikās Līgas minētā ideja par publiskajām apspriešanām, ja būtu iespēja atrast kādu platformu, kur apspriest sabiedriski svarīgas idejas, tas būtu labi.

Marija Golubeva: starp Saeimas Prezidiju un komisiju vadītājiem ir sadarbība. Prezidijs nevajadzēt norādīt komisijām par visiem jautājumiem, kā strādāt. Taču dažās jomās Prezidijs var virzīt pārmaiņas, lai būtu līdzsvarotāka pieeja. Piemēram, konsultantu kvalifikāciju, uzdevumiem, skaitu – esam sākuši pētīt situāciju, ceru, ka būs arī rezultāti.
Šobrīd Saeimas mājaslapā mēģinām padarīt saprotamāku, intuitīvākas vizuālo risinājumu likumdošanas iniciatīvas tiem cilvēkiem, kuri nav juristi vai speciālisti, bet interesējas par izmaiņām kādā no jomām. Esam izveidojuši prototipu, kas ļauj izvēlēties likumprojektu atbilstoši sev interesējošām tēmām (piemēram, bērnu tiesības). Tur varēs redzēt arī to, cik tālu šis likumprojekts ir nonācis. Mums vajadzēs sadarbību ar komisiju darbiniekiem, jo katru likumprojektu būs dažos teikumos jāapraksta.

Inese Kušķe: OECD rekomendācijās skaidri redzama virzība no open government (atvērta valdība) uz open state (atvērta valsts). Atvērta valsts – visos valsts varas līmeņos, tai skaitā likumdevēja, tiesas, neatkarīgas iestādes, notiek centieni uzlabot atklātību, veidojas sinerģijas. Tādēļ iesaistījām arī Saeimu jaunā Atvērtās pārvaldības plāna izstrādē 2020.-2021. gadam, kas gan kopumā ir valdības plāns. Saeima ir viena no iesaistītajām pusēm lobēšanas atklātības pilnveidē. Nākotnē vajadzētu atrast kādu juridisku risinājumu tam, lai Saeima varētu oficiāli kļūt par plāna īstenotāju, ne tikai sadarbības partneri. Tas ir izaicinājums arī citām valstīm, jo vēsturiski atvērtības plāni ir valdību plāni.

Parlamenti var sekmēt paši savu atvērtību, kā arī sekmēt parlamenta un citu pušu sadarbību, lai visas iestādes kļūtu atklātākas – proti, parlaments kā atvērtās pārvaldības advokāts.

Piemēram, Francijas Nacionālā Asembleja izstrādājusi savu atvērtības plānu – tur uzrunāta likumdošanas atklātība, parlamenta darba atklātība, saikņu stiprināšana ar pilsoņiem, pilsoņu un ekspertu iesaiste parlamenta darbā. Viņi apņēmušies paplašināt pilsoņu uzklausīšanas iespējas, tāpat arī veido ekspertu programmu, kur pilsoņi var pieteikties un kādu laiku pastrādāt parlamentā. Francijas kontekstā: digitālās ekonomikas eksperti, kuri piedalās šādā programmā.

Igaunijā akcents: mājaslapas modernizēšanu, komiteju protokolu vieveidīgums, ātrāka publicēšana.

[ideju apspriešana]

Marija Golubeva: jāapzinās, ka atvērtībai un kvalitātes uzlabošanai ir arī materiālas robežas. Saeimu tas skar īpaši. Sabiedrība sagaida, ka Saeima sev nepalielinās resursus, taču vēl nesen komisijas darbiniekiem kādā ēkā nebija pieejams karstais ūdens, vēsturiskās ēkas nav piemērotas efektīvākam darbam, lielākam deputātu palīgu skaitam. Tādēļ tam būtu vajadzīgs lielāks budžets, bet sabiedrības spiediens ir pretējs.

Pārējām idejām kopumā piekrītu, bet privāti esmu skeptiska par to, ka Valsts kontrolei būtu jārevidē Saeima.

Inga Goldberga: teorētiski visām idejām var piekrist, bet ko no tā var izdarīt? Būtu labi, ja Saeima censtos būt paraugs, pat mazās lietās, ikdienas darbā, uzklausīšanā, atbildēšanā. Tas ir lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, deputātiem. Ļoti gribētos pēc 2 gadiem teikt, ka mēs esam spēruši soļus atvērtības virzienā.

Andrejs Judins: cilvēki dažkārt domā, ka deputātiem ir 5 palīgi, bet man ir viens palīgs! Pret deputātiem ir daudz ekspektāciju. Iedzīvotājiem palīdzība arī ir vajadzīga: kaut vai tad, kad deputāts uzdod aptaujas jautājumu, atbildēt uz šiem jautājumiem. Kopumā risinājumu virzieniem piekrītu.

Līga Stafecka: problēma ir ar organizācijām, kuras ikdienā nestrādā ar Saeimu, – ar tām daudz jāstrādā, tās īpaši jāstiprina, lai tās spētu izmantot Saeimas piedāvātās iespējas. Interešu aizstāvības organizācijas attīstas nevienmērīgā ātrumā, ja tās salīdzina ar nozaru asociācijām. Tādēļ labi, ka Prezidijam ir iecere padarīt mājaslapu un likumdošanas procesu intuitīvāku, lai spētu orientēties arī tie iedzīvotāji, kuri maz zina parlamenta procedūras.

Saeimas tēls: nenovērtēts faktors ir deputātu darbs. Mēs ļoti maz redzam Saeimas mājaslapā individuālo deputātu darbu. Būtu labi, ja būtu iespēja personalizēt deputātu darbu, uzdot jautājumus, sekot līdzi viņu gaitām. Katram deputātam noderētu mini-mājaslapa, profils ar interakcijas iespējām.

Inese Kušķe: piekrītu, ka vajadzētu vairāk atspoguļot katra deputāta sniegumu. Francijas Nacionālās Asamblejas mājaslapa ir lielisks paraugs – katra kustība ir atspoguļota, katrs var novērtēt, cik viņi aktīvi. Atceros, ka kāds no deputātiem viesojās Latvijā, un bija pat paņēmis līdzi grāmatu par saviem sasniegumiem!

Tāpat arī būtiski atspoguļot informāciju par komisijām. No malas dažkārt grūti saprast, kura komisija atbild par dažādiem jautājumiem. Tāpat arī informāciju par to, ko dara dažādās apakškomisijas, darba grupām.

Diskusijas sagatavošana, kā arī videointervijas ir iespējamas pateicoties NVO fondam. Šos pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.