[i]"Latvijas vēstnesis", pielikums "Eiropas vēstis", 13.06.2003[/i]

Ieguvumi:

• Iestājoties ES, zvejas tiesības Rīgas līcī saglabāsies tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem, tajā pašā laikā Latvija iegūs brīvu pieeju ES dalībvalstu ūdeņiem Baltijas jūrā, izņemot 12 jūras jūdžu piekrastes joslu, un saglabās visas esošās zvejas tiesības Atlantijas okeāna ūdeņos.

• Latvija iegūs ES strukturālo palīdzību zivsaimniecības jomā, tajā skaitā atbalstu piekrastes flotei un flotes modernizācijai, pārstrādes uzņēmumu modernizācijai, akvakultūras attīstībai, ostu infrastruktūras pilnveidošanai zivsaimniecības vajadzībām u.c.

• Atbalsts būs iespējams arī dažādiem sociālekonomiskajiem pasākumiem, piemēram, individuālām kompensācijām sakarā ar zvejas aktivitāšu pārtraukšanu.

Zaudējumi:

• Šobrīd ar zivju pārstrādi Latvijā nodarbojas liels skaits uzņēmumu, un vairums no tiem ir ļoti nelieli, arī ģimenes uzņēmumi, kuri nespēj nodrošināt visu higiēnas normu ievērošanu. Tādēļ daļai uzņēmumu nāksies izvērtēt savas iespējas un, iespējams, pārtraukt savu darbību.

• ES kvalitātes un higiēnas prasību ieviešana uzņēmumiem izmaksā ļoti dārgi, un šis process norit ļoti sasteigti, tādēļ Latvijas uzņēmumiem gan šobrīd, gan tuvākajā nākotnē par higiēnas prasību ievērošanu nāksies maksāt daudz vairāk nekā ES dalībvalstu uzņēmumiem.

• Latvijas tiešās pārstāvniecības zaudēšana starptautiskajās zvejniecības organizācijās, kas veic pieļaujamo nozvejas kvotu sadali.

• Pastāv risks, ka atsevišķu dalībvalstu viedoklis var vispār netikt ievērots, ja šis viedoklis būs mazākumā, jo tas, ņemot vērā atšķirības starp dažādu jūru zivju krājumiem, to izmantošanas intensitāti, apgrūtinās visām valstīm pieņemamu un vienotu lēmumu pieņemšanu.