Atslēgvārdi:

Ziņojums par eksakto priekšmetu (Fizika, Ķīmija, IT) mācību grāmatu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta 9

  • Autors:Dz. Iliško, E. Oļehnoviča, I. Belousa, Daugavpils Universitāte
  • Organizācija:Eiropas Kopienas EQUAL programma
  • Gads:2006
  • Valoda:latviešu

Autori, veicot pētījumu par eksakto priekšmetu (fizika, ķīmija, IT) mācību grāmatu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta balstās uz atziņu, ka izglītības uzdevums ir pievērst uzmanību tādas sabiedrības izveides iespējām, kurā sievietei un vīrietim ir vienlīdzīgas tiesības īstenot savu potenciālu gan profesionālajā jomā (šajā gadījumā – ar eksaktajām zinībām saistītā profesijā), gan ģimenē. Šajā procesā nozīmīga ir ne tikai likumdošanā paustā valsts nostāja un skolotāja profesionālā meistarība, bet arī mācību līdzekļi, tai skaitā mācību grāmatas, kas atspoguļo sabiedrības vispārpieņemto pozīciju konkrētā jautājumā.

Iesaki citiem:

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātās eksakto priekšmetu (fizika, ķīmija, IT) mācību grāmatas no dzimumu līdztiesības aspekta.

Pētījuma uzdevumos ietilpst ne tikai mācību līdzekļu pētīšana, bet arī metodoloģijas izstrāde dzimumu lomu un stereotipu atspoguļojuma konstatēšanai eksakto priekšmetu mācību grāmatās, kā arī izstrādāt rekomendācijas mācību līdzekļu uzlabošanai.

Pētījumā iegūti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi dati, kas sniedz informāciju par izpētīto mācību grāmatu ilustratīvo un tekstuālo materiālu. Tika pētīts arī skolotāju viedoklis attiecībā uz dzimumlīdztiesības aspektu eksakto mācību priekšmetu apguvē.

Secinājumos autori norāda, ka veiktais pētījums par mācību grāmatu izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta liecina, ka gan vizuālā, gan tekstuālā informācija, kas piedāvāta mācību grāmatās pastiprina tradicionālo sabiedrībā pastāvošo izpratni par dzimumu lomām un piemērotākajām darbības jomām, kas ir balstīta uz dzimumus diskriminējošiem stereotipiem. Pētījums apstiprina Latvijā līdz šim veiktajos līdzīgos pētījumos konstatētās likumsakarības.

(Macibu materiala izvertejumspdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hi, Hi - Stukis 10.08.2007 08:19
Atšķirīgo lomu pozitīvos aspektus sāks pētīt tad, kad tas būs grūti paveicams, jeb, kad atšķirīgās lomas praktiski nepastāvēs. Pētnieki varēs zem mikroskopa meklēt atšķirības, pētīt mitoloģiju, vecās mācību grāmatas un mēģināt spriest par pozitīvo :)
Tam tad arī grantu nauda būs dodama ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimondsmeiksha - informaacijai 10.05.2007 14:52
ieskatieties
http://jauns.blogiem.lv



Taas ir aktuaalaakas probleemas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stukis 02.02.2007 09:39
Piekrītu Alekša netiešajam šodienas ES "dzimumu vienlīdzības" ideoloģijas salīdzinājumam ar ideoloģiju PSRS un ja tā turpināsies tad ES gaida tas pats liktens.

Skaidrs, ka saskaitīt bildītes grāmatās ir viegls un ātrs veids kā tikt pie Es pētniecības grantu naudas, un ne jau pētījuma autori tur vainīgi, bet grantu dāļātāji. Bet vai tā ir zinātne, turklāt fundamentāla? Šo "pētījumu" varētu ierindot sadaļā - savādi.

Bet ja nopietni, tad diskriminācija jau ir faktā, ka pasūtīts ir pētījums par dzimumu nevienlīdzību, taču šaubos vai kāds varētu dabūt grantu par pētījumu, kas izceltu dzimumu atšķirīgo lomu pozitīvos aspektus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Hmh, Fīrers 15.11.2006 23:22
Uz šo var skatīties arī tīri kā uz kvantitatīvu pētījumu - vai dzimumu lomu attēlojumi ietekmē vai neietekmē "turpmāko dzīvi", (mana definīcija! :-)) ir vai nu ticības, ticamības (tā varētu būt) vai citu, iepriekš veiktu pētījumu rezultātā iegūtu pierādījumu jautājums. Nav jau katrā jaunā aptaujā jāpierāda visa iepriekšējā uzkrātā "bagāža".

Turpmāko dzīvi iespaido itin viss - ja sāksim šādā veidā spriest, tad nonāksim pie grieķu filozofa Heraklīta atziņas, ka vienā un tanī pašā upē nevar divreiz iekāpt. Tātad, jebkurš lēmums politikā, izglītībā un jebkur citur pēc zināma laika pārveido itin visus cilvēkus kaut kādā citā virzienā. Tai skaitā var apgalvot, ka tāda pasaule, kurā Ā.Hitlers nekad nebūtu bijis Vācijas kanclers, būtu pilnīgi savādāka un visticamāk, ka šajā pasaulē nedzīvotu ne Hmh, ne Fīrers, ne Aleksis (es pieņemu, ka mēs visi esam dzimuši pēc kara) - tātad no mūsu paaudzes viedokļa pasaule bez Ā.Hitlera un 2.pasaules kara nemaz nav iedomājama. Arī divi dažādi ilustrāciju komplekti vidusskolas matemātikas mācību grāmatā laika gaitā novedīs konkrētos skolu audzēkņus pie diviem dažādiem galaiznākumiem, no kuriem mēs reāli varam izmēgjināt tikai vienu variantu. Pie šāda uzstādījuma vispār nav jēgas neko salīdzināt. Varam vienīgi runāt kā Voltēra varonis Pangloss, kurš mēdza teikt, ka šī pasaule ir pati labākā no visām iespējamajām pasaulēm :))

Mans piedāvājums ir vienkāršāks - ļaut katram autoram rakstīt un ilustrēt mācību grāmatas pēc saviem ieskatiem; dot iespēju tās izvērtēt kompetentu nozares ekspertu komisijām (t.i. par matemātikas mācību grāmatām spriež matemātiķi un matemātikas skolotāji, savukārt par dzimumu līdztiesības un LGBT zinību mācību grāmatām - dzimumlīdztiesības un homoseksualitātes lietpratēji), un katrs skolotājs var samērā brīvi izvēlēties, kuru grāmatu lietot, ja vien attiecīgā priekšmeta standarts beigu beigās jūtas apmierināts. Un vairāk nekāda īpaša vienlīdzība nav vajadzīga. Nu varbūt vienīgi rasu minoritātēm vajadzīga vienlīdzība - teiksim, man šķistu ļoti simpātiski, ja mācību grāmatās biežāk būtu minēti un uzzīmēti afrikāņu fiziķi un datorzinātnieki.

Tai pašā laikā negribu nevienam aizliegt saskaitīt ilustrācijas mācību grāmatās - ja kāds māk šādi dabūt ES pētniecības grantu naudu, lai interesējas kaut vai par eņgjeļu izvietošanu uz kniepadatas galviņas. Šai ziņā nepievienojos Fīreram - fundamentālā zinātne var dot arī labumu. Tāpat kā pirms tika izgudrota mūsdienu kriptogrāfija un elektroniskie paraksti, neviens nedomāja, ka no lielu pirmskaitļu aritmētikas vai algebriskās grupu teorijas ir kāds praktisks labums. Varbūt arī pētot fizikas grāmatu šūpolēs sasēdinātās meitenes, kāds izdomās kaut ko ļoti noderīgu. Teiksim, attēlu gjenerēšanas programmu, kura tīmekļa aplikācijā spētu atšķirt saprātīgu Providus pētnieku no Interneta spama robota (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Captcha ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 15.11.2006 16:19
Visu šito naudu, ko te izgāž par dzimumu līdztiesības pētījumiem, labāk būtu pielikuši pie māmiņu, skolotāju vai medmāsu algām. Būtu vismaz kāds reāls labums un līdztiesība - sievietes saņemtu lielākas algas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmh - Aleksis 15.11.2006 14:11
>>>Bez empīriska pamatojuma, atsaucoties vienīgi uz to, ka kaut kas "varbūt ietekmē skolēna turpmāko dzīvi vispār", manuprāt, nebūtu jēgas kritizēt mācību grāmatas.

Uz šo var skatīties arī tīri kā uz kvantitatīvu pētījumu - vai dzimumu lomu attēlojumi ietekmē vai neietekmē "turpmāko dzīvi", (mana definīcija! :-)) ir vai nu ticības, ticamības (tā varētu būt) vai citu, iepriekš veiktu pētījumu rezultātā iegūtu pierādījumu jautājums. Nav jau katrā jaunā aptaujā jāpierāda visa iepriekšējā uzkrātā "bagāža".

BTW , es neesmu šī pētījuma autors, tā kā nezinu, ko viņi īsti domā. Tāpat neesmu diži lasījis citus pētījumus par šo tēmu, tomēr man pieņēmums, ka dzimumu lomu attēlojums mācību grāmatās ietekmē skolēnu turpmāko uzvedību šķiet visai ticams. Gluži tāpat kā pieņēmums, ka masu mediju sniegtie lomas modeļi ietekmē jauniešu izturēšanos u.t.t.

Bet vispār mums saruna ir pēc principa tu par māti, es par meitu. Nekas nesanāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.11.2006 13:00
Jā, bet tas būtu pavisam cits pētījums. Jo šī publicētā pētījuma uzstādījums ir skatīt nevis kā tas ietekmē piem. matemātikas apguvi, bet kā tas varbūt ietekmē skolēna turpmāko dzīvi vispār. Respektīvi, kādu uzstādījumu skolēns pastarpināti saņem, mācoties šādi pasniegtu matemātiku.

Bez empīriska pamatojuma, atsaucoties vienīgi uz to, ka kaut kas "varbūt ietekmē skolēna turpmāko dzīvi vispār", manuprāt, nebūtu jēgas kritizēt mācību grāmatas. Tas būtiski ierobežotu autora izteiksmes stila brīvību. Padomju laika ķīmijas mācību grāmatās ievadā noteikti bija jāmin kāds V.I.Ļeņina izteikums, kāds nesens PSKP lēmums par ķīmijas nozares attīstību un vismaz trešdaļai no grāmatā iekļautajiem zinātnieku portretiem bija jābūt krievu vai padomju zinātniekiem. Šādas nodevas valdošajai ideologjijai, diemžēl, bija spiesti dot arī izcili pedagogi - piemēram, G.Rudzītis un F.Feldmanis savā "Ķīmijā vidusskolām", kuru tiražēja pa visu PSRS.

Es nesaku, ka no ideologjiski nedaudz piečakarētām grāmatām nevar iemācīties ķīmiju, jo pats tieši tā mācījos. Bet zināms riebums pret valdošo režīmu tomēr radās. Ir jau zināmas iestrādes arī mūsdienās - teiksim, mums ir pazīstami zinātnieki, kas aizrautīgi reklamēja Tautas Partiju. Tad jau var arī skolotājus un grāmatu autorus pārliecināt lietot "dzimumu līdztiesību" veicinošas bildītes...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmh - Aleksis 15.11.2006 12:22
>>>Un tad var noskaidrot ar kādu statistisko kritēriju, vai bildītēs attēlotajiem sižetiem ir būtiska nozīme, nodrošinot abiem dzimumiem labas sekmes matemātikā vai nē

Jā, bet tas būtu pavisam cits pētījums. Jo šī publicētā pētījuma uzstādījums ir skatīt nevis kā tas ietekmē piem. matemātikas apguvi, bet kā tas varbūt ietekmē skolēna turpmāko dzīvi vispār. Respektīvi, kādu uzstādījumu skolēns pastarpināti saņem, mācoties šādi pasniegtu matemātiku.

Bet jautājums par eksakto priekšmetu apguvi dzimumu griezumā ir arī interesants, es piekrītu. Piem. intersanti būtu uzzināt, kādi ir vidējie rādītāji par zēnu un meiteņu sekmēm eksaktajos priekšmetos - kaut vai no eksāmeniem šajos prieķsšetos - tajos, kur eksāmeni ir (tie gan, šķiet ir slepeni dati un pētīšanai netiek doti, bet varbūt kļūdos?). No saviem skolas gadiem atceros, ka skolotāju uzstādījums it kā bija, ka zēniem eksaktie priekšmeti padodas vieglāk, bet patiesībā izrādījās, ka meiteņu sekmes bija labākas (jo meiteņu sekmes vispār bija labākas VISOS priekšmetos - vismaz manā klasē).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.11.2006 23:45
Būtiskā problēma, manuprāt, ir dzimumu nelīdztiesība, apgūstot eksaktās zinātnes. ASV un Kanādā veiktajos pētījumos bieži atrod būtiskas atšķirības atkarībā no tā, vai eksaktās zinības apgūst abu dzimumu skolēni kopā vai atsevišķi. Tā kā matemātikā un fizikā ir īpaši būtiski uzdot skolotājam jautājumus, nevis tikai iepazīties ar mācību vielu un teoriju, tad daudzas meitenes šajos pētījumos apgalvo, ka skolotājs var veltīt viņām vairāk uzmanības, tad, ja tā ir meiteņu klase, jo citādi lielāko daļu skolotāja uzmanības piesaistot zēni. Arī standarta testu rezultāti dalītajās skolās mēdz būt augstāki. Sk. tipisku pētījumu no šīs sērijas - http://www.usq.edu.au/electpub/e-jist/docs/vol9_no1/papers/f... (Female Students’ Experiences Of Computer Technology In Single- Versus Mixed-Gender School Settings). Iespējams, ka Latvijas izglītības tradīcija neļautu dalīt skolas zēnu un meiteņu skolās; bet varbūt varētu viena gada garumā dalīt klases - t.i. reizēm eksaktos priekšmetus mācīt katra dzimuma skolēniem atsevišķi (ja varētu šādi sakombinēt 2 paralēlklases ar līdzīgu zēnu un meiteņu skaitu, tad pat nemainītos skolotāju slodzes, kā arī skolēnu skaits klasē - tātad iznāktu samērā tīrs eksperiments).

Diez vai tik būtiska ir pētījumā minētā mācību grāmatu ilustrāciju estētika, piemēram, cik daudz ilustrācijās attēlotas sievietes un ko viņas tur dara. Es ņemtos apgalvot, ka var uztaisīt ļoti labas mācību grāmatas eksaktajos priekšmetos, kur vispār nav neviens cilvēks attēlots. Lai saprastu, kā tas ir patiesībā, būtu vietā statistisks eksperiments ar divām skolēnu izlasēm, kas lietotu vienas un tās pašas mācību grāmatas, bet nedaudz atšķirīgā vizuālajā noformējumā (t.i. vienai izlasei ilustrācijās vairāk būtu attēlotas sievietes kā zinātnieces, eksperimentētājas, bet otrai izlasei - pārsvarā vīrieši). Un tad var noskaidrot ar kādu statistisko kritēriju, vai bildītēs attēlotajiem sižetiem ir būtiska nozīme, nodrošinot abiem dzimumiem labas sekmes matemātikā vai nē.

Citi autora darbi