Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā 2

  • Autors:Jānis Juzefovičs
  • Organizācija:Vidzemes Augstkola
  • Gads:2012
  • Valoda:latviešu

Pētījums: Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi.

Iesaki citiem:

Izmantojot regulāro televīzijas auditoriju mērījumu datus, Latvijas iedzīvotāju aptauju un fokusgrupas diskusijas, šī pētījuma mērķis ir noskaidrot ziņu mediju lietošanas paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, īpašu uzmanību pievēršot ziņu mediju preferencēm dažādās mediju lietotāju paaudzēs un etniskajās (lingvistiskajās) grupās. Pētījuma fokuss ir televīzijas ziņu raidījumu lietošana ar īpašu interesi par sabiedriskās televīzijas ziņu konkurētspēja cīņā par auditoriju uzmanību.

Pētījumu rosināja pēdējo gadu plaša un strauja auditoriju novēršanās no daudzus gadus populārākā TV ziņu raidījuma Latvijā – LTV tradīcijām bagātās ziņu pārraides Panorāma. Šodien uzticīgas Panorāmai galvenokārt ir tikai gados vecākās latviešu paaudzes, kas ir arī LTV 1.programmas pamata auditorijas. Pārējās latviešu paaudzes dod priekšroku ziņām komerckanālos, kur līderis ir TV3 – lielākās vakara TV ziņu auditorijas pulcējas ap šo kanālu. Ziņas sabiedriskajā televīzijā skatās mazāk un tām arī uzticas mazāk. Etnisko mazākumgrupu auditorijās galvenais ziņnesis televīzijā ir PBK, tas šajās auditorijās tiek uzskatīts arī par objektīvāko un politiski neitrālāko ziņnesi.

Šodienas piesātinātais ziņu mediju piedāvājums – plaša ziņu avotu izvēle dažādās mediju platformās – ir mainījis arī auditoriju uzvedību, tostarp tas ir atstājis nospiedumus uz sabiedriskās TV ziņu lietošanas paradumiem. Auditoriju acīs sabiedriskās televīzijas ziņu tonis ir konservatīvs un oficiāls, kas konfliktē ar auditorijās valošajiem noskaņojumiem un gaidām – tā ir vēlme aizbēgt no ikdienas grūtībām izklaidējošā TV piedāvājumā, zema interese par valsts politisko dzīvi un neuzticēšanās politiskajai elitei. Auditorijās dominē uzskats, ka LTV ir valsts televīzija, kura nodrošina komunikāciju starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, un novēršanās no LTV vienlaikus ir protests pret politiskās elites dienaskārtības dominēšanu ziņu saturā.

Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi. Citu tautību auditorijas tāpat kā latviešus interesē nacionālās ziņas, tomēr citu tautību respondenti aptaujā sliktāk novērtēja savu informētību par šiem tematiem. Īpaši gados jaunie nelatvieši uzsver, ka jūtas piederīgi Latvijai un viņus ļoti maz interesē notikumi Krievijā, viņi ir arī kritiski par dzīvi Krievijā un tās reprezentācijām ziņās Krievijas TV kanālos. Lielāka interese par ziņām no Krievijas ir vecākajās mazākumtautību paaudzēs, šajās auditorijās arī vismazāk skatās ziņas latviešu valodā.

Par spīti pieaugošai online ziņu popularitātei pēdējos gados (strauji krītošās dienas preses auditorijas pārceļas uz interneta ziņu platformām) Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākais ziņu avots joprojām ir televīzija. Atšķirībā no interneta televīzija ir ziņu avots, ko izmanto visas paaudzes, arī jauni cilvēki, tomēr pretēji vecākajām paaudzēm to dara neregulāri, epizodiski. Lai arī jauniešu ziņu mediju lietošanas paradumiem nav raksturīga vakara TV ziņu skatīšanās tradīcija, tomēr jauni cilvēki veido savus ziņu rituālus – daudziem tāda ir interneta ziņu virsrakstu caurskatīšana, sākot dienu. Pētījumā arī konstatēts, ka jaunu cilvēku paļaušanās uz internetu kā galveno ziņu avotu nav radījusi intereses trūkumu par politiku šajās vecuma grupās – interese un informētība par politikas ziņām šajās auditorijās nav nedz nozīmīgi lielāka, nedz mazāka kā citās paaudzēs, izņemot vecākās mediju lietotāju paaudzes.

(Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijāpdf)


Pielikumi



(Kas ir jūsu galvenais/nozīmīgākais ziņu avots?pdf)

(Cik bieži skatāties TV, klausāties radio, lasāt laikrakstus, lietojat internetu? pdf)

(Cik bieži skatāties/klausāties/lasāt ziņas TV/radio/presē/internetā?pdf)

(Vai pēdējos piecos gados ziņas TV/radio/presē/internetā skatāties/klausāties/lasāt vairāk, mazāk vai tikpat daudz cik agrāk?pdf)

(Cik bieži skatāties ziņas Latvijas Televīzijā?pdf)

(Vai pēdējos trīs mēnešos esat skatījies ziņu raidījumus šajā TV kanālā?pdf)

(Cik lielā mērā uzticaties ziņu raidījumiem šajā TV kanālā?pdf)

(Ziņu raidījumi šajā TV kanālā ir objektīvi un politiski neitrālipdf)

(Kādā valodā lasāt ziņas interneta ziņu portālos?pdf)

(Kādā veidā uzzināt jaunumus internetā?pdf)

(Kāda ir jūsu interese par šādiem ziņu tematiem?pdf)

(Kāda ir jūsu informētība par šādiem ziņu tematiem?pdf)

Iesaki citiem:

Vēl šajā tēmā

PĒTĪJUMS: Kā mediji atspoguļoja krīzi? Autors:Vita Dreijere

Pētījums: Indivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos 12 Autors:Jānis Buholcs

Mapping Digital Media: Latvia 2 Autors:Jānis Juzefovičs

Independent Study on Indicators for Media Pluralism in the Member States - Towards a Risk-Based Approach 1 Autors:Eiropas Komisija Izpildītājs: Katholieke Universiteit Leuven – ICRI, Central European University – CMCS and Jönköping International Business School – MMTC, together with a consultancy firm, Ernst & Young Belgium.

Slēptā reklāma Latvijas mediju saturā: cēloņi, redakciju stratēģijas un reklāmdevēju prakse 12 Autors:Anda Rožukalne

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ngo6648523 ngo6648523

I think it is an idea that I die with me.
betting

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Indāns

Etniskā mazākumgrupa nozīmīgākajās Latvijas pilsētās ir latvieši.
Tā ka pats sākums "pētījumam" ir greizs

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs