Raksts

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību


Datums:
04. aprīlis, 2006


Autori

Providus


Zemkopības ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Pieņemtajam NAP jābūt par stratēģisko pamatu, kurš noteiktu galvenos virzienus visiem turpmāk izstrādātajiem vidēja termiņa politikas dokumentiem. Uzskatu, ka:

  • ir nepieciešama no valdības neatkarīga institūcija, kura varētu sniegt ekspertīzi visbūtiskākajiem valdības stratēģiskajiem lēmumiem pirms to pieņemšanas un ik pēc 2-3 gadiem veikt analīzi par NAP izpildi. Šāda institūcija varētu būt Valsts zinātniskā aģentūra vai kāds institūts pie universitātes (gan no pašreiz esošajiem neredzu nevienu, kura kapacitāte un potenciāls tam atbilstu);
  • ikdienā RAPLM un valsts kancelejai visi stratēģiskie un politikas dokumenti pirms to pieņemšanas MK ir jāizvērtē un jādod signāls atzinumu veidā, ja notiek novirze no NAP pieņemtajiem uzstādījumiem;
  • nav jāvāc birokrātiskas atskaites no ministrijām, kurās atrakstoties parādīs, ka kaut kas ir darīts.

2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas “jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Burtiskā izpratnē, protams, visus dokumentus nevar pakārtot NAP. Manā izpratnē NAP ir vidēja termiņa plānošanas dokuments (2007.-2013), kurš nosaka valsts attīstības šī termiņa mērķus. Ja ir kopējā izpratne par attīstības mērķiem, tad katras izpildinstitūcijas uzdevums ir darīt visu savas kompetences ietvaros, nodrošinot koordinētu darbību šo mērķu sasniegšanai. Visiem ministriju politikas un stratēģiskajiem dokumentiem būtu jābūt ar virzienu, kurš veicina NAP realizāciju, vai vismaz nav pretrunā ar to. Tomēr, ministrijām ikdienā ir darāmi daudzi darbi, kuri nav tieši saistīti ar stratēģisko attīstību NAP izpratnē un kuru nepieciešamību nosaka citi normatīvie akti (ES un nacionālie). Piemēram, dzīvnieku labturības jautājumi u.tml.

3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

ZM ļoti nopietni un pēc būtības strādā pie savas attīstības stratēģijas, kura tiek gatavota 2007.-2010. gadam. ZM uzskata, ka stratēģijas izstrāde un korekcija nedrīkst būt formāla, tai ir jābūt saistītai ar reālu budžeta plānošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!