Vox populi vai vox dei?

Vai referenduma jautājums tiešām ļauj izvēlēties? Lielāka vērība jautājuma formulēšanai sekmētu gan nobalsošanas kvalitāti, gan lielāku ticību Latvijas demokrātijai.

Iesaki citiem:

Mēdz strīdēties par to, kas ir svarīgāks – forma vai saturs. Taču referenduma jautājuma formulēšana ir gadījums, kad vienlīdz svarīgi ir abi. Politoloģijā un socioloģijā no jautājuma formulējuma ir atkarīgs tas, vai pētījuma rezultāti būs ticami – jautājumi, kas uzvedina cilvēku uz noteiktu atbildi, parasti tiek uzskatīti par sliktiem. Referenduma jautājuma forma ir svarīga, ja vēlamies uzzināt sabiedrības viedokli, nevis saņemt jautājumā ielikto atbildi. Kā interesanta ilustrācija te var kalpot balsošanas zīme 1938.gada 10.aprīļa “anšlusa” referendumā Austrijā (skat. 1. attēlu).

Šajā rakstā mēģināsim paradīt, ka jautājuma forma ietekmē referenduma rezultātu.

Diemžēl Latvijas likumdošanā nav referenduma jautājuma kritēriju vai tā novērtēšanas procedūras, padarot Latvijas vēlētāju par bezspēcīgu pret iespējamiem manipulāciju mēģinājumiem. Ir valstis, kurās ir noteiktas vispārējās prasības jautājumam [ 1 ], bet Lielbritānijas likumdošana uzdod vēlēšanu komisijai izstrādāt vadlīnijas, pēc kurām jāizvērtē tautas nobalsošanai izvirzītais priekšlikums. Latvijai raksturīga uzticības krīze varas institūcijām, bet iedzīvotājiem ir liegti daudzi tiešās demokrātijas elementi, kas celtu viņu spējas ietekmēt procesus valstī – piemēram, Latvijā nav pašvaldību referendumu.

Piedāvājam izvērtēt 20.septembra referenduma jautājumu pēc Lielbritānijas kritērijiem, kas izvirza desmit prasības jautājumam:


  • tam nekavējoties jāizsauc atbilde, t.i. jābūt vienveidīgi saprotamam, atbildēm jābūt iekļautām jautājumā;

  • lietotajiem vārdiem nav jābūt pozitīviem vai negatīviem (piemēram, šādi emocionāli nokrāsotie vārdi ir "jauns", "atbalsta", "atcelt", "vecs");

  • vārdiem un frāzēm nav jābūt uzvedinošiem;

  • vārdiem un frāzēm nav jābūt pārslogotiem (t.i. nav jānosver balsotājs par labu vienai vai otrai izvēlei);

  • nav jāsatur "žargons", ar to saprotot profesionālo žargonu, akronīmus utt.;

  • valodai jābūt secīgai;

  • vārdiem un frāzēm jāatspoguļo valoda, ko izmanto un saprot vēlētājs;

  • jautājumam nav jāpiedāvā pārāk daudz informācijas;

  • nav jābūt pārāk garam, tam jāiekļauj paskaidrojums, ja sabiedrība nav informēta par referenduma priekšlikumu;

  • jābūt labi strukturētam, piemēram, daži īsie teikumi ar/bez preambulas, bet bez "divkārša nolieguma".



Raugoties uz Latvijas 20.septembra referenduma jautājumu “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”, vispirms jāatzīmē, ka šis priekšlikums tika pieņemts bez jebkādām diskusijām, t.i. nevienam deputātam nerādās jautājumi par Eiropas lietu komitejas iztrādāto formulējumu[ 2 ]. Te, ir vērts atgādināt, par „referenduma kariem" pēc 1990.gada 4.maija, kad Interfronte mēģināja ar centra atbalstu rīkot referendumu par Latvijas valstisko statusu. Daugavpils Tautas deputātu padome piedāvāja interesantu jautājuma formulējumu, kas vairāk atgādina socioloģiskās aptaujas jautājumu: „Suverēna Latvija atjaunotas federācijas sastāvā”. Protams, arī šim jautājumam ir sava vaina – nav skaidrs, kas šajā gadījumā saprasts ar „suverēna” un „atjaunotā federācija” [ 3 ] tika dziļi analizēts. Interesanti, ka 1991.gada 3.marta aptaujas jautājums “Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?” kļuva par etalonu Latvijā, kaut gan no 1918. līdz 1934.gadam vēlētājiem referendumā vispār netika piedāvāts jautājums, tikai likuma projekts un zīmītes „par” un „pret''.

20.septembra nobalsošanas priekšlikums atbilst visiem kritērijiem, protams, ja mēs izslēdzam otro un trešo. Te jāpievērš uzmanība jautājuma formai un tajā lietotajam “par”. Lingvistikā jau sen ir novērota saikne starp teiktā nodomu un tā formu [ 4 ]. Linda Lauze atzīmē, ka lūgumu vai pavēli var izteikt netieši, t.i. jautājuma formā. Vai jautājumi, kas sākās ar „vai” tiešām paredz divas atbildes, nevis vienu?

Kā zināms, pastāv divi referendumu veidi – lemjošais un konsultatīvais (plebiscīts)[ 5 ], kurā vēlētājiem jāapstiprina politiskās vadības pieņemtais lēmums. Piemēram, 1991.gadā Latvijā notika konsultatīvais referendums, kam arī atbilda jautājuma forma. 2003.gada 20.septembrī Latvijā notika lemjošais referendums, taču jautājuma formulējums atgādina plebiscītu. Nesakritība starp referenduma un jautājuma formu ir vērojama arī citās dalībvalstīs, kā to apliecina 1.tabulā atrodamie jautājuma formulējumi. Trijās dalībvalstīs (Malta, Slovēnijā, Ungārijā) referendums bija konsultatīvs, bet pārējās lemjošais. Visās kandidātvalstīs atbilde uz jautājumu bija jā/nē, izņemot Latviju un Slovēniju, kur tā bija par/pret. Šķiet, ka šie Latvijas likumdošanā noteiktie atbilžu varianti it kā pieprasa jautājumu ar "vai", taču šāds sākums ir jautājumiem arī Ungārijā, Polijā un Maltā, kur atbildes ir jā/nē. Čehijā un Slovākijā jautājums sākas ar "piekrist", kas norāda uz darbību, kas tiek sagaidīta no vēlētājiem un tādējādi neatbilst britu izstrādātajiem kritērijiem. Slovēņu jautājuma forma pilnīgi atbilst Latvijas variantam un ir tikpat plaši izmantota kopš neatkarības iegūšanas, tomēr tā ir veiksmīgāka, jo neizsauc vienu reakciju. Lietuvas jautājums ir pretrunā ar britu formulēto pirmo kritēriju, taču tas ļauj reāli izdarīt apzinātu izvēli. Igaunijas jautājums ir diezgan dīvains, jo it kā nodala iestāšanos ES un ar to saistītos konstitūcijas grozījumus, tādējādi līdzīgi kā čehu jautājumā rodas iespaids, ka informācijas ir par daudz. Arī Maltas jautājums ir informācijas pārbagāts, kas vai nu liecina par informācijas kampaņas vājām pusēm vai mēģinājumu ietekmēt vēlētāju.

Jautājuma saturs ir vienlīdz svarīgs. Referenduma kampaņā un jautājumā tiek lietoti trīs vārdi: iestāšanās, dalība, pievienošanās. Pirmie divi iekļauj nelielas objekta kvalitatīvas izmaiņas, kuru rezultātā tā iepriekšējais stāvoklis lielā mērā tiek saglabāts (uz to norāda arī vārda „dalība” saistība ar vārdu „daļa”, kas pastāv faktiski visu šo valstu valodās [ 6 ], bet „pievienošanās” ir pilnas kvalitatīvas izmaiņas, kad daļas saplūst ar veselumu. ES nākotnes kontekstā pirmie divi jāuzlūko kā atbalsts konfederatīvai ES uzbūvei, bet pēdējais — federālai. Visas Austrumeiropas dalībvalstis atbalsta konfederatīvo ES. Raugoties no šī viedokļa, Latvijas jautājums pārkāpj nosacījumu par kampaņas un referenduma jautājuma vienādumu - referendumā pilsoņiem tiek piedāvāta konfederācija, bet aģitēts tiek par federāciju, jo valdības bukletos pastāvīgi minēts vārds „pievienošanās”. Diemžēl, valodas barjeras neļauj spriest par visām valstīm, tāpēc minēsim dažus piemērus: Lietuvā aģitēja par „stāšanos”, bet prasīja „dalību”, kas pēc būtības ir viens un tas pats; Čehijā aģitēja par „iestāšanos”, bet jautājumā runā par „dalību”; Slovākija, Ungārija, Malta prasa „dalību”, bet Polija un Igaunija balsoja par iestāšanos ES.

Vai jautājuma formai ir kāda ietekme uz vēlētāju izvēli? Kvalitatīva atbilde uz šo jautājumu prasa nopietnu lingvistisku un psiholoģisku analīzi, ko šī raksta autori nevar veikt. Taču mēs varam paradīt sakarības, tādēļ izmantosim dažu valstu referendumu un aptauju rezultātus pirms referendumā, kas ir minēti 2.tabulā. Kā redzams, šaubīgo vēlētāju pievienošanās ES atbalstītāju lokam ir vērojama visās valstīs. Ja pieņemam, ka šaubīgie vēlētāji papildina tikai ES atbalstītāju pulku, skaidri redzams, ka jautājuma formas ietekme gan Latvijā, gan citās valstīs nav tik liela. Visinteresantākie šajā tabulā ir dati par Lietuvu, kas apšauba mūsu optimistisko slēdzienu par jautājuma formulējumu. Tomēr, lai reāli spriestu par jautājuma formas ietekmi uz vēlētāju izvēli, nepieciešama lingvistiskā analīze, kas cita starpā aptvertu arī pirmsreferenduma aptauju jautājumu formulējumus. Lietuvas gadījumā vēlētāju gribu visticamāk vairāk ietekmēja ekstralingvistiskie faktori, t.i. ar tirgus ekonomiku saistītie.

Lielāka vērība referenduma jautājumu formulēšanai sekmēs gan pašu referendumu kvalitātes uzlabošanos, gan lielāku ticību Latvijas demokrātijai. It īpaši, ja likumdošanā tiks iestrādāts kontroles mehānisms pār referenduma jautājumu. Tas ir vienlīdz svarīgi gan gadījumos, kad priekšlikumu izstrādā Saeima, gan likumprojekta iesniedzēji.


1. tabula. ES referendumu jautājumi kandidātvalstīs




2. tabula. Referendumu un pirmsreferenduma aptauju rezultāti kandidātvalstīs



[1] ...

[2] Sīkāk LR 8. Saeimas pavasara sesijas devītā sēde
http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_030605/st0506.htm

[3] Te, ir vērts atgādināt, par „referenduma kariem" pēc 1990.gada 4.maija, kad Interfronte mēģināja ar centra atbalstu rīkot referendumu par Latvijas valstisko statusu. Daugavpils Tautas deputātu padome piedāvāja interesantu jautājuma formulējumu, kas vairāk atgādina socioloģiskās aptaujas jautājumu: „Suverēna Latvija atjaunotas federācijas sastāvā”. Protams, arī šim jautājumam ir sava vaina – nav skaidrs, kas šajā gadījumā saprasts ar „suverēna” un „atjaunotā federācija”.

[4] Linda Lauze, "Runātāja komunikatīvā nodoma īstenošanas veidi latviešu sarunvalodā"// Linguistica Lettica (8:2001), 74.lpp.

[5] Artis Pabriks, „Vēlreiz par referendumu”, Diena, 9.09.2003.

[6] Maltiešu valoda izskatīta netika. Salīdziniet, latviešu „dalība”—„daļa”, ungāru „resztvevö”(„dalībnieks”)—„rész”(„daļa”), bet „tag”(loceklis, (organizācijas) biedrs) un „tagság”(piederība). Oficiālo skaidrojumu vārdu „dalība” iekļaušanai referenduma priekšlikumā skatieties „Sākas ES referenduma jautājuma apspriešana”, 21.05.2003
http://www.eiroinfo.lv/pages/ESIC/print.jsp?content_id=1206

[7] http://www.eureferendum.sk/?pg=29

http://209.50.195.230/eguide/resultsum/slovakia_EURef03.htm

[8] http://www.czechembassy.org/servis/soubor.asp?id=4749

[9] http://www.vrk.lt/

http://www3.lrs.lt/cgi-bin/preps2?Condition1=207321

[10] http://www.rvk.si/referendum200302/M1_razpis_eu.html

http://www.ifes.org/eguide/resultsum/slovenia_EUR_NATO_Ref03.htm

[11] http://www.pkw.gov.pl/katalog/artykul/Obwieszczenie _o_wyniku_referendum_akcesyjnego.htm

http://www.ifes.org/eguide/resultsum/poland_EU_referendum2003.htm

[12] http://www.nso.gov.mt/elections/referenda/referendum2003.pdf

http://www.delmlt.cec.eu.int/en/docs/pr/january2003/2003%20Malta%20Press% 20Highlights%2021%20Dec%20-%2010%20Jan.doc

[13] http://www.valasztas.hu/hu/06/vf2/vf103/vf103_5.pdf

http://www.ifes.org/eguide/resultsum/hungary_EU_referendum2003.htm

[14] http://www.vvk.ee/

http://www.vvk.ee/rh03/yldinfo/englinfo.stm

[15] "Aptauja: Igaunijas ES referendumā "par" balsos 72 līdz 78 procenti", BNS, 12.09.2003. "Faktum" aptauja veikta no 6.-9.09.2003.

[16] "Two thirds of Lithuanians support Lithuania’s membership of EU"
http://www.euro.lt/ivykiai_eng/readnews.php3? ItemID=3357&TopMenuID=40&MenuItemID=47&LangID=2

[17] ''Latvijas Fakti" aptauja no 12.līdz 16.septembrim. Minēti dati par 80,6% aptaujātiem, kas izteica vēlēšanos noteikti piedalīties referendumā.

[18] "Občané o své účasti a hlasování v referendu o vstupu ČR do EU", 9.06.2003 http://www.cvvm.cz/index.php3?rubrika=P&oblast=M

[19] "Aptauja: Maltā tikai 49 procenti atbalsta dalību ES", BNS, 23.02.2003

[20] 2003.gada marta Politbarometra aptauja. Avots: http://www.sussex.ac.uk/Units/SEI/oern/ElectionBriefings/Referendum/Slovenian3.pdf

[21] http://www.sussex.ac.uk/Units/SEI/oern/ElectionBriefings/Referendum/Poland5.pdf

[22] Corinne Deloy, "REFERENDUM ON THE EUROPEAN UNION IN HUNGARY 12th APRIL 2003" http://www.robert-schuman.org/anglais/oee/hongrie/default.htm
Februāra "Gallup" aptauja, referendums notika aprīlī. Pēc BNS informācijas aprīļa sākumā atbalsts ES ir pieaudzis līdz 64%

[23] http://www.sita.sk/www/guest.nsf/seus/C12565A3004A558F41256D1F0051D083




Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi