Vienotība

Eksperti vērtē Vienotības programmu

Iesaki citiem:

Valsts pārvalde

Uz šīm vēlēšanām Vienotība publiskās pārvaldes reformas jautājumus ir ietērpusi pakalpojumu tērpā, uzsverot, ka pārvaldei jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi un jāizvairās no nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas. Tajā pašā laikā Vienotība ir saglabājusi konsekvenci, jo gan šajā, gan iepriekšējo vēlēšanām programmā tika iekļauts uzstādījums par profesionālu un kompetentu civildienestu. Jāuzslavē Vienotības apņemšanās iesaistīt sabiedrību rīcībpolitiku izstrādes procesā. Tiesa gan, arī līdz šim nebija būtisku šķēršļu sabiedrības iesaistei. Diemžēl Vienotības apņemšanās pabeigt valsts pārvaldes reformas dikti izklausās pēc „vecās dziesmas“, jo reiz tālajā 1994.-1995. gadā kāds cits politiskais spēks solīja, ka valsts pārvaldes reformas būs drīz pabeigtas un tāpēc jālikvidē Valsts reformu ministrija.


Ekonomika

Priekšvēlēšanu programmā galvenie akcenti ekonomiskajos jautājumos ir likti uz virzību uz valsts budžeta uzkrājumu veidošanu, eiro ieviešanu 2014. gadā, kā arī nemainīgu nodokļu politiku. Ja nodokļu politikas jomā piedāvājums tiek nedaudz konkretizēts, uzsverot nepieciešamību samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tad attiecībā uz eksporta un konkurētspējas attīstību redzam mazāk skaidru risinājumu, izvairoties no paskaidrojumiem, kā tas tiks sasniegts. Attiecībā uz starptautisko aizdevumu un eiro ieviešanu pārsteigumu nav — tiek plānots saglabāt esošo kursu.


Enerģētika

Pirms gada Vienotība programmā bija iekļāvusi un iztirzājusi enerģētikas jautājumus par visiem pieciem prioritārajiem jeb vērtēšanas virzieniem. Šogad īso programmu rotā vien teikums “rūpēties par Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu, veicinot vietējo resursu izmantošanu”. Ar to, iespējams, pietiek, lai zinātājs saprastu, kādu lērumu nozīmīgu jautājumu (un, cerams, arī atbilžu) slēpj šī īsā frāze. Vienotības izvērstā programma Latvijas cilvēkiem un valstij enerģijas un enerģētikas tematam velta jau četrus teikumus, kas daļēji atšifrē partijas redzējumu un sakrīt ar vairākiem prioritārajiem jautājumiem, atzīmējot zaļās (jeb atjaunojamās) enerģijas lomu un potenciāli pozitīvo sociāli ekonomisko ietekmi, nacionālās drošības kontekstu, kur galvenais riska faktors ir atkarība no viena enerģijas piegādātāja un no fosilo energoresursu importa.

Atšķirībā no 2010. gada programmas, tās jaunākā versija nepiemin energoefektivitāti un enerģijas tirgu, iespējams, uzskatot, ka šie jautājumi nav līdzvērtīgi aktuāli programmā iekļautajiem. Arī atjaunojamo energoresursu (AER) tematika netiek izvērsta un nesasniedz tādu iztirzājuma detalizētību kā pirms gada. Interesanti, ka jaunajā programmā vairs neparādās atomelektrostacijas būvniecība Baltijas valstīs un starpsavienojumu loma valsts drošības uzlabošanā.


Cilvēktiesības

Līdz šim Vienotība ir vienīgā partija, kuras 4000 zīmju programmu var noklausīties audio failā (parādījās tikai 7. septembrī), tādējādi tā kļūst pieejamāka arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Īsajā programmā izteiktas rūpes par cilvēku vienlīdzību valsts un likuma priekšā neatkarīgi no to etniskās piederības, mantiskā stāvokļa vai seksuālās orientācijas. Tas labi, bet tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc tikai šīs grupas? Kur paliek dzimums, invaliditāte, vecums, sociālā izcelsme un vēl virkne pazīmju, pēc kurām parasti cilvēki tiek diskriminēti?

Vienotība arīdzan liek lielu uzsvaru uz cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, kā arī ir vienīgā partija, kas akcentē tiesībsarga institūta stiprināšanu un tā autoritātes palielināšanu.

Vienotība jau otro gadu cēli raksta, ka “stiprākais palīdz vājākajam” un “cilvēkus vieno savstarpējā cieņa, iecietība un solidaritāte”, un “neviens nav pamests nelaimē viens”. Jācer, ka šie nav tikai skaisti vārdi, bet arī pārliecība ikvienam šīs partijas 11. Saeimas deputāta kandidātam.


Korupcija

2010. gadā Vienotībai bija vienīgā pretkorupcijas programma, kas pelnīja nopietnu attieksmi. Programmas tēzēs, kas kopš tā laika nav atjauninātas, ir jūtams pretkorupcijas profesionāļu pienesums. No vienas puses vecās redakcijas saglabāšana nav liela nelaime, jo lielākā daļa solījumu tāpat nav izpildīta. Aizvien nav nodrošināts, lai valsts finansējums partijām tiktu tērēts to organizatoriskās struktūras uzturēšanai, konferencēm un kvalitatīvas rīcībpolitikas izstrādāšanai; lai ierēdņus un valsts/pašvaldību uzņēmumu amatpersonas ieceltu amatā, balstoties uz profesionalitātes un politiskās neatkarības principiem; lai visus priekšvēlēšanu izdevumus pakļautu likumā noteiktajiem griestiem. No otras puses, pārliecību par partijas nodomu nopietnību tikai veicinātu programmas parediģēšana, lai gadu pēc valsts finansējuma noteikšanas partijām nebūtu jālasa solījums „ieviest politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta” un vienlaikus ar diezgan skaidras KNAB priekšnieka kandidātu atlases procedūras pieņemšanu valdībā — „izstrādāt un ieviest skaidru, saprotamu un pārskatāmu biroja vadītāja iecelšanas procedūru”. Pārdomas raisa arī izredzes šos solījumu īstenot, ja tik maz kas izdevies Vienotības popularitātes zenīta laikā (domājams, ka 33 deputāti parlamentā šai partijai vairs nebūs nekad).


Tieslietas

Vienotībai jau ierasti ir viena no izvērstākajām programmām, kurā ietverta virkne konkrētu priekšlikumu tieslietu jomas pilnveidošanai. Tiesu varas stiprināšana, tiesas procesu paātrināšana, kā arī sodu politikas un izpildes pārskatīšana ir nozīmīgākās lietas partijas programmā.

Tiesu varas nostiprināšanas jomā izteikti priekšlikumi sasaistīt tiesneša atalgojumu ar viņa kvalifikācijas novērtēšanu, paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras, kā arī pārkārtot vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai. Savukārt tiesas procesu paātrināšanai veltīti vairāki priekšlikumi, kas saistīti gan ar tiesas funkciju deleģēšanu citām institūcijām, gan ar procesuālo likumu pilnveidojumiem. Vienotība piedāvā turpināt atsevišķu tiesas funkciju deleģēšanu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, zvērinātiem notāriem un citu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem. Tāpat partija rosina pārvērtēt, vai visas lietas ir skatāmas trijās instancēs.

Vienotība ir viena no retajām partijām, kas programmā īpašu uzmanību velta sodu politikai un izpildei. Programmā solīta Administratīvo sodu likuma izstrāde, kriminālsodu sistēmas pilnveidošana, ieslodzījumu vietu reorganizācija un probācijas dienesta attīstīšana.


Izglītība

Vienotības piedāvājums izglītībā ir izstrādāts visdetalizētāk. Šīs partijas programmas uzstādījums attiecībā uz vispārējās izglītības mērķiem ir teicams — nav iespējams precīzi prognozēt, kādas zināšanas nākotnē būs vajadzīgas mūsu bērniem, tāpēc skolas uzdevums ir sagatavot cilvēku, kurš prot mācīties, radoši un kritiski domāt, ir uzņēmīgs, māk sadarboties, iegūt vajadzīgo informāciju, kas veidos jaunas zināšanas un pieredzi.

Nevar nepiekrist arī politikas mērķiem: „Vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā konsekventi īstenot finansējuma piesaisti skolēnam, vienlaikus palielinot skolu patstāvību. Nodrošināt labu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas un ģimenes materiālā stāvokļa.” Ir jauki, ka partija piedāvā arī vismaz vienu auditējamu rādītāju, pēc kura mērīt panākumus šajā jomā, — panākt, ka, garantējot nepieciešamo pedagoģisko un materiālo atbalstu, vismaz 97% Latvijas bērnu iegūst pamatizglītību.

Tomēr ne visi Vienotības priekšlikumi pēc būtības atbilst izvirzītajiem mērķiem. No pasaules pieredzes zināms, ka early tracking jeb skolēnu virzīšana uz sagatavošanos arodizglītībai vai akadēmiskajai izglītībai salīdzinoši agrā vecumā var veicināt sociālo noslāņošanos. Tomēr Vienotība piedāvā tieši to — no 7. klases ieviest „proģimnāzijas programmu”, kuras uzdevums ir sagatavot skolēnu turpmākām mācībām augstskolā, un „ profesionāli orientēto programmu”, kura sagatavotu skolēnu mācībām profesionālās izglītības iestādē. Šāda sistēma Vācijā un Nīderlandē jau nodrošināja, ka mazāk izglītotu nabadzīgu vecāku un imigrantu bērni daudz retāk nekā vienaudži no izglītotās vidusšķiras ģimenēm nokļūst augstskolā. Ņemot vērā zemo vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanas līmeni profesionālās izglītības iestādēs Latvijā, tur nonākušajam bērnam vēlāk nāksies pielikt trīsreiz lielākas pūles, lai iestātos augstskolā.


Integrācija

Salīdzinot ar 10. Saeimas vēlēšanām, Vienotības programma sabiedrības integrācijas jautājumos būtiski nav mainījusies. Vienīgi šoreiz partija skaidri noteikusi, ka nākamajā valdībā sadarbosies tikai ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri „skaidri atzīst valsts pamatus, tai skaitā Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, okupācijas prettiesiskumu un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu”, tādējādi liekot saprast, ka tā neatbalsta Saskaņas centra noteikto nacionālo jautājumu moratoriju. Turpinot Vienotību pārstāvošās kultūras ministres uzsākto darbu integrācijas jomā, partija sola „izveidot visaptverošu valsts programmu, kas stiprinātu nacionālo identitāti, pārliecību par piederību Latvijai un latviešu valodas lietošanu”. Tieši nacionālā identitāte — latviešu valoda un kvalitatīva kultūrtelpa, kalpos kā latviešu nācijas konsolidācijas un Latvijas iedzīvotāju integrācijas pamats. Atliek vien cerēt, ka, pieņemot šo programmu, partija neaizmirsīs, ka mūsu „bagātība ir daudzveidībā” un tiks ņemti vērā jau šobrīd izskanējušie mazākumtautību aicinājumi skatīties uz tām nevis kā integrācijas objektu, kuru pienākums ir tapt par latviešiem, bet gan par līdzvērtīgu partneri ar savu identitāti, vienlaikus neaizmirstot arī latviešu atbildību. Līdzās apņēmībai „stiprināt latviešu valodu kā Latvijas iedzīvotāju vienotības un pilsoniskās līdzdalības valodu”, Vienotība runā par nepieciešamību ieviest „mūsdienīgas latviešu valodas apguves metodes”, nodrošinot tam valsts finansiālu un institucionālu atbalstu. Atzīstot, ka „Latvijā ir salīdzinoši vienkārši naturalizācijas un pilsonības iegūšanas noteikumi, partija neuzskata, ka būtu nepieciešami grozījumi spēkā esošajos likumos, taču ir nepieciešamas pārmaiņas attieksmē un attiecībās” un vajadzīga „jauna griba integrēties”. Tāpēc tā, visticamāk, neatbalstīs ZRP priekšlikumu piešķirt nepilsoņu bērniem pilsonību automātiski, bet būs gatava nostiprināt latviešu „tiesības uz ES, NATO dalībvalstu dubultpilsonību”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi