Foto: Jo@net
Kā veidot ceļus, lai pārvadājumu sistēma būtu patērētājam draudzīga un vienlaikus būtu nodrošināta mobilitāte mazapdzīvotajās teritorijās?
„Latvijā pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājusies ceļu kvalitāte. Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās asfalta segas 2012. gadā sastādīja 45% vietējo autoceļu, 46% galveno ceļu un 54% reģionālo autoceļu (dati no ziņojuma par “Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020. gadam” un tās īstenošanai nepieciešamo finansējumu). Ceļu kopgarums Latvijā ir aptuveni vienāds ar ceļu kopgarumu Dānijā. Tajā pašā laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir divas reizes mazāks un tas turpina samazināties. Ceļu uzturēšana un atjaunošana Latvijā mums ir relatīvi smagāks slogs nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs,” stāsta diskusijas vadītājs un transporta nozares eksperts Tālis Linkaitis.
Jāatzīmē pašreizējā ceļu tīkla vēsturiskā izveide, kas saistāma ar padomju laika vajadzībām gan militāriem mērķiem, gan kolhozu vajadzībām. Pēc 1990. gada no jauna ir izbūvēts tikai Saulkrastu apvedceļš un Tīnužu – Kokneses ceļš, bet tiek turpināta visa vēsturiskā ceļu tīkla uzturēšana. Jau vairāki eksperti ir norādījuši, ka šāda ceļu infrastruktūra vairs nav funkcionāla un to ir nepieciešams mainīt. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki būtu atstājami vispār bez transporta pakalpojumiem.
Diskusijas ietvaros valstiskā un nevalstiskā sektora pārstāvji, kā arī transporta nozares eksperti aktualizēs tādus jautājumus kā:
– Vai samazinoties iedzīvotāju skaitam ir iespējams uzturēt un vai ir nepieciešams saglabāt visu ceļu infrastruktūru un tādu sabiedriskā transporta modeli, kāds Latvijā pastāvējis pēdējos 20 gadus?
– Kā izvēlēties prioritātes un kā veidot optimālu ceļu tīklu ierobežota finansējuma apstākļos, ievērojot iedzīvotāju mobilitātes vajadzības? Vai iespējams atsevišķus mazāk izmantotos reģionālos/vietējos ceļus nodot pašvaldībām?
– Kā veidot optimālu, vienotu, hierarhisku pasažieru pārvadājumu sistēmu Latvijā, kas būtu draudzīga patērētājam?
Diskusijā piedalās Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks, VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, transporta plānotājs, “AC Konsultācijas” īpašnieks Artūrs Caune, Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas vadītājs Andis Kublačovs, Siguldas novada pašvaldības Īpašumu, būvniecības un investīciju pārvaldes vadītāja vietniece Inga Zālīte, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš un Satiksmes ministrijas pārstāvji.
Diskusiju cikls par dzīves kvalitāti Latvijā iecerēts kā neitrāla sarunu platforma par aktuālajiem Latvijas attīstības jautājumiem dažādām iesaistītajām pusēm – izteikt un aizstāvēt savu viedokli, uzklausīt citus, kā arī meklēt risinājumus vai kompromisus problēmjautājumu gadījumā. Kopā ar nozaru ekspertiem, politikas veidotājiem, interešu aizstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm analizēsim, diskutēsim un izvirzīsim savus priekšlikumus harmoniskai un ilgtspējīgai Latvijas attīstībai. Diskusijas iecerētas aptuveni reizi divos mēnešos, un plānotais tēmu loks ir Latvijas reģionālā attīstība, izglītības jautājumi, transporta sistēmas, uzņēmējdarbība, sabiedrības iekļaušanas politika un Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā.
Sorosa fonds – Latvija veidotā diskusija par dzīves kvalitāti Latvijā “Transporta sistēma sarūkošā Latvijā” notika 27. novembrī.