Valsts neizdarīs visu 7

Salīdzinot teoriju un praksi, jāsecina, ka Latvija kā sociāli atbildīga valsts ir iluzora fikcija, nevis reālitāte.

Iesaki citiem:
13866156 fbef1a1991
Foto:ilmungo

Latvija ir sociāli atbildīga valsts - šis virsprincips izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. panta un ir atzīts Satversmes 107., 109., 111. un 112. pantā un Satversmes tiesas judikatūrā. Arī Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, valsts pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir izlīdzināt sabiedrībā būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu, kā minimumu garantējot jebkuram cilvēkam elementāru izdzīvošanu, kas ietver nepieciešamo pārtiku, apģērbu, pajumti, medicīnisko palīdzību, pamatizglītības nodrošināšanu.

Šobrīd plašu rezonansi ieguvis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra pētījums[ 1 ] par Latvijas skaudro realitāti. Latvija ir galējību zeme, kurā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā starp turīgāko un trūcīgāko sabiedrības daļu. 90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimeni ir 425 lati, turpretim vienam visturīgākajam sabiedrības procentam – 3019 lati jeb septiņreiz vairāk. Pabalstu un nodokļu sistēma ir izdevīga turīgākajiem. Ik gadu nabadzības riska indekss palielinās. Turklāt 42% bērnu dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa.

90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimeni ir 425 Ls, turpretim vienam visturīgākajam sabiedrības procentam – septiņreiz vairāk.



Tādējādi, salīdzinot teorētisko un praktisko pusi, jāsecina, ka Latvija kā sociāli atbildīga valsts ir iluzora fikcija, nevis reālitāte. Atšķirība starp teoriju un praksi ir tik liela, ka liek apšaubīt to, vai valsts vispār apzinās vienu no savas identitātes sastāvdaļām. Tiesības nedrīkst garantēt tiesību īstenošanu tikai bagātākajiem sabiedrības locekļiem, tām jākalpo tieši sociāli vājākajiem sabiedrības locekļiem.
Valsts un sabiedrības lielākā vērtība ir ne tikai vienkārši eksistējošs cilvēks, bet tāds cilvēks, kas dzīvo cilvēka cienīgu dzīvi. Demokrātiskas un tiesiskas valsts ilgtspējas garants ir cilvēks, kura ikdienas uzdevums nav tikai cīņa par personisko izdzīvošanu, bet arī spēja atvēlēt spēkus līdzdarbībai valsts lietu kārtošanā.

Tomēr sociāli atbildīga valsts nenozīmē tikai valsts pienākumus un iedzīvotāju tiesības. Tā pieprasa arī pašu iedzīvotāju līdzdalību un sociāli atbildīgu rīcību. Tāpēc sociāli atbildīgai jābūt ne tikai valstij, bet arī sabiedrībai. Ikvienam jāuzņemas kolektīvā atbildība par līdzcilvēkiem un labvēlīgas apkārtējās vides veidošanos. Valsts neizdarīs visu, valsts nepaspēs visu, valsts nezinās visu.

Sociāli atbildīgai jābūt ne tikai valstij, bet arī sabiedrībai.



Veidot tiešu sadarbību starp ikvienu sabiedrības locekli un inovatīvi rast kopīgus risinājumus sociālām problēmām var, piemēram, ar sociālo uzņēmējdarbību. Sociālo uzņēmumu misija ir pozitīvi ietekmēt cilvēku dzīves, nevis tikai skaitīt nopelnīto naudu. Tā nav tradicionālā izpratnē ne komercdarbība, ne labdarība, bet veids, kā ar komercdarbības palīdzību, atsakoties no personīgām interesēm, vienlaikus gūt peļņu un risināt sociālas problēmas.

Sociālo uzņēmumu misija ir pozitīvi ietekmēt cilvēku dzīves, nevis tikai skaitīt nopelnīto naudu.



Eiropas valstīs pastāv dažādi viedokļi, kādām pazīmēm jāatbilst sociālajam uzņēmumam. Autoritatīvākie viedokļu paudēji ir Nobela Miera prēmijas laureāts Muhameds Junuss (Muhammad Yunus)[ 2 ] , pētniecības centrs EMES Network[ 3 ] un Eiropas Komisija[ 4 ]:



Izvērtējot iepriekš sniegtās sociālo uzņēmumu raksturojošās pazīmes, ir skaidrs, ka, neskatoties uz dažādiem kritēriju izvērsumiem, ir nostabilizējusies vienota izpratne par to, kas tad ir sociālais uzņēmums. Latvijai pašai jāizlemj, cik tālu tā izmanto vietējo tradīciju, orientējas uz svešiem paraugiem vai izmanto pavisam jaunus ceļus. Izvērtējot Latvijas situāciju un ārvalstu pieredzi, būtu atzīstams, ka sociālais uzņēmums Latvijā ir tāds, kas atbilsts šādām pazīmēm:

1) uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu;
2) ilgstoša preču ražošana un pakalpojumu sniegšana;
3) ienākumu reinvestēšana sociālo mērķu sasniegšanai vai uzņēmuma darbības attīstībai, vai rezerves fonda veidošanai;
4) samērīgs darbinieku darba atlīdzības apmērs;
5) mērķa grupu pārstāvju līdzdalība uzņēmuma pārvaldē.

Cilvēku savstarpējās attiecībās jāvalda solidaritātei, ne tikai izveidojot valsti, bet arī turpmāk to pārvaldot. Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz demokrātijas ideāliem - cilvēku savstarpēju cienīšanu un sadarbību.
_____________________________________________________
Raksts tapis biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse un Sabiedriskās politikas centra „Providus” sadarbības projektā, kura mērķis bija veikt pētījumu par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Projektu finansiāli atbalsta Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Liene

Radās pārdomās par Re:Baltica rakstā (jebšu BICEPS) izmantoto metodoloģiju, jo starp 425 un 1612 LVL ienākumiem ir liela plaisa. Tikpat labi varēja sadalīt ienākumu kategorijas ar 300 LVL intervālu. Neapstrīdu pastāvošo nevienlīdzību, tieši otrādi! Tomēr šie dati šķiet maldinoši.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
AĻĢIRDS DANIEĻUS

Kauss!Visa problēma ir tur,ka katram ir savs viedoklis un kopdarbošanās nav iespējama,jo visi radi strādā citu pakļautībā!Strādā par pliko algu,kuru pie mums vairums darba devēju negrib maksāt sociāli atbildīgā līmenī!Šmauc valsti un darba ņēmēju!Otrie neredz jēgu bojāt nervus,jo valsts neatbalsta,tāpēc arī nekādus pasākumus,lai savu situāciju uzlabotu neveic! Lidzarto negodīgums pieņem apjomus un lūk Jums 90%!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kauss

Saprotu Jūsu domu, un zināmā mērā piekrītu. Tomēr - viss sākas pamazītām. Revolūcijas nav tas, kas ir vajadzīgs. Krasa varas apmaiņa parasti noved pie briesmīgākām galējībām. Tā, nezinu kā to nosaukt, sociālā apziņa ir jāveido soli pa solim. Katram ir savs viedoklis, un ne visiem sakritīs domas, kā strādāt valsts labā, bet tas, ka tāda Latvija pastāv, tomēr liecina par kopdarbību. Praktiskus soļus var spert, lai cik nelieli tie būtu. Vakariņas ar radiem vai draugiem vai kaimiņiem, kur katrs dod, ko var. Virtuve vieno. Virtuve veicina sarunas, ja - kaut vai par sīkumiem, bet tomēr. Manuprāt, liela - varbūt visfundamentālākā - problēma Latvijas sabiedrībā ir tas, ka cilvēki, šķiet, ir aizmirsuši sarunas mākslu. Es nerunāju par interneta komentāriem, lai gan tur arī ir sava kultūra(vai tās trūkums...) Cilvēki vienkārši viens ar otru nerunā par tām lietām, kas viņiem šķiet svarīgas.
Kas Jums ir svarīgs? Zemāki nodokļi, vai varbūt nodokļu reforma - progresīvā nodokļa ieviešana? Ēnu ekonomikas un korupcijas izskaušana? Izglītība?
Visu VAR. Tikai jāsanāk kopā, jāatbalsta viens otru, un jāštuko - kā sniegt cilvēkiem iespēju uzlabot pašiem savas dzīves(Jo ar to viss sākas - ar indivīda vēlmi uzlabot savu un savu tuvinieku situāciju).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
an

Var piekrist apaglvojumam, ka valsts visas sociālās problēmas neatrisinās un to risināšanā jāiesaistās arī pašiem iedzīvotājiem. Taču vai autors nesaskata pretrunu- 90% iedzīvotāju ienākumi ir tādi, ka knapi paši izdzīvošanai pietiek, kur nu vēl sociālā uzņēmuma dibināšanai? Kur tad tiem 90% radīsies sākumkapitāls?To valstu, kur sociālā uzņēmējdarbībai jau ir ilgāka vēsture, pieredze rāda, ka sociālie uzņēmumi bez valsts finansiāla atbalsta nav ilgtspējīgi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Santa Zirne

Paldies, informatīvi vērtīgs raksts. Sabiedrības izpratne par sociālo taisnīgunu un savu līdzdalību tā veidošana būtu dziļāka pētījuma vērta.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

Ir jau skaisti saņemt Sorosa naudu un spriedelēt "Teorētiski", tomēr arī teorijā ir abstrakti (formāli) un saturīgi jēdzieni. Šajā rakstiņā pagaidām ir tikai formālas abstrakcijas. Ir jāmācās un reizē jādara. Kur tad top tas sociālais uzņēmums?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kauss

Paldies, paldies, paldies. Šis atzinums, šķiet, daudziem nenāk prātā - ka valsts nevarēs nodrošināt visu visiem. Ir pašiem jāsaņemas un jāuzlabo sev dzīve. Vienam pašam to ir ļoti grūti izdarīt, tāpēc būtu prātīgi, manuprāt, sanākt kopā ar tuviniekiem un pievērst savu enerģiju un savus kopīgos resursus tam, kas Jums ir svarīgs. Jā, tas vecais rēgs - sociālisms. Bet tā nav Padomija. Tā ir vienkārši kopīga strādāšana pie dzīves uzlabošanas.

Saistītie raksti
Curika

Sociālā Latvija 19 Autors:Linda Curika

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Sociālās politikas īstenošana Latvijā pēc pievienošanās ES 0 Autors:Tatjana Muravska, Zane Cunska

Citi autora darbi
509580899 3a30e69a77

Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā 0 Autors:Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Sanita Sīle, Ilze Dzenovska