ANOTĀCIJAValsts un pašvaldību iestādes nereti pieļauj prettiesiskus lēmumus vai rīcību, kā rezultātā indivīdam var tikt nodarīts kā materiāls zaudējums, tā arī personisks un morāls kaitējums. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādos gadījumos indivīdam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kāds ir atlīdzināšanas tiesiskais regulējums un pamats, kāda ir tās praktiskā realizācija un kādam jābūt zaudējumu atlīdzības apmēram?

Pētījumā secināts, ka līdz ar Administratīvā procesa likumu tiek ieviesta efektīvāka, ekonomiskāka un indivīdam draudzīgāka zaudējumu atlīdzības sistēma, tomēr joprojām trūkst tiesiskā regulējuma attiecībā uz zaudējumu atlīdzības praktisko īstenošanu un tādējādi zaudējumu atlīdzinājuma saņemšana no valsts praktiski nav iespējama.

Ievērojama uzmanība veltīta zaudējumu atlīdzības ierobežojumiem, gan pētot citu valstu pieredzi, kā arī ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus. Pētījumā secināts, ka ierobežojumi var tikt noteikti, taču tie jāpamato ar skaidriem kritērijiem.

Pētījumā konstatēts arī, ka, pretēji EP rekomendācijām, Administratīvā procesa likumā garantētajai indivīda tiesībai uz zaudējumu atlīdzinājumu nav finansiāla seguma, jo budžetā līdzekļi tam nav paredzēti.

(pdf Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā pdf)(403.96 KB)