Foto: London Permaculture
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem efektīvas prevencijas veikšanai ir informācijas trūkums un neefektīva komunikācija starp iesaistītajiem dienestiem, kā arī vājā saikne ar sabiedrību.
Jau Platons ir izteicis noziedzības prevencijas ideju, apskatot noziegumu gan kā noziedznieka dvēseles, gan kā valsts slimību, kas jāārstē valstij, un tāpēc valsts likumiem ir jābūt tādiem, lai cilvēkus novērstu no noziegumu izdarīšanas. Prevencijas ideja tālāk tika attīstīta Džona Loka un Apgaismības laikmeta franču domātāju darbos, taču zinātniski prevencijas ideju noformulēja itāļu domātājs Čezāre Bekaria, kurš savā darbā Par noziegumu un sodu 1764.gadā rakstīja, ka labāk novērst noziegumus, nekā sodīt par tiem.
Mūsdienās arī Latvijā noziedzības prevencijai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un preventīvajās aktivitātēs ir iesaistītas gan tiesībaizsardzības, gan izglītības iestādes, gan arī sociālie dienesti un nevalstiskās organizācijas (NVO). Taču viens no būtiskākajiem šķēršļiem efektīvas prevencijas veikšanai visos līmeņos un mērogos ir attiecīgas informācijas trūkums un neefektīva komunikācija starp iesaistītajiem dienestiem, kā arī vājā saikne ar sabiedrību.
Cits svarīgs aspekts ir saistīts ar noziegumu upuriem. Gadsimtu gaitā gan sabiedrība, gan tiesībaizsardzības iestādes gandrīz nepievērsa uzmanību personām, kurām noziedznieki nodarījuši fizisko, mantisko vai morālo kaitējumu, un cietušo „nozīme” bieži vien asociējās tikai ar viņu sniegtajām liecībām. Pēdējos gadu desmitos situācija ir būtiski mainījusies, un mūsdienās gan tiesībaizsardzības iestādes, gan tiesa, prokuratūra, NVO, rakstnieki, žurnālisti un zinātnieki arvien lielāku uzmanību pievērš cietušajām personām.
Latvijas tiesību aizsardzības sistēma, koncentrējoties pārsvarā uz noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām, līdz šim nepievērsa pietiekamu uzmanību noziegumu upuriem. Taču tieši cietušo personu raksturojumu analīze kopā ar noziegumu raksturojumu analīzi nodrošina pamatus efektīvai noziegumu novēršanai un var veicināt to izmeklēšanu un atklāšanu.
Cietušie — bez uzmanības
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbinieki, veicot iestādes kompetencē esošo informācijas sistēmu datu analīzi, ir nākuši pie vairākiem secinājumiem. Viens no tiem — pašreizējās informācijas sistēmas pārsvarā fokusējas uz noziedznieka un nozieguma raksturojumiem, gandrīz nemaz uzmanību nepievēršot cietušajiem. Tāpat informācijas sistēmas faktiski nesatur datus par tā sauktajiem naida noziegumiem, piemēram, pret personām to garīgo traucējumu, seksuālās orientācijas vai citu raksturojumu dēļ. Savukārt esošie dati par nodarījumiem personas etniskās vai rases dēļ ne vienmēr ir objektīvi, jo pārkāpēja sākotnējais motīvs var tikt kvalificēts, piemēram, kā huligānisms. Tā kā ziņas par cietušās personas rases vai etnisko piederību informācijas sistēmā netiek iekļautas šīs informācijas sensitivitātes dēļ, tad nevar saprast, vai huligānisko darbību pamatā ir bijis naida motīvs.
Vēl viena problēma — netiek efektīvi apstrādāta un integrēta informācija par kriminogēniem faktoriem, kuri ietekmē nepilngadīgas personas iespējas nostāties uz noziedzīgā ceļa. Piemēram, nav informācijas par personas attīstībai nelabvēlīgo mikrovidi — nelabvēlīgu ģimeni, nepilngadīgas personas tieksmi uz alkoholismu, narkotisko vielu lietošanu vai klaiņošanu, skolas neapmeklēšanu. Tāpat netiek centralizēti uzkrāti dati par personas kontaktiem ar tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī par palīdzību un atbalstu, ko personai sniedz dažādi dienesti un organizācijas. Vēl arī netiek efektīvi apstrādāta informācija par dzimumnoziegumiem un to izdarījušo personu, arī pedofilu, raksturojumiem. Tāpat nepietiekoši operatīvi un efektīvi tiek pārbaudīti bērnu iestāžu darbinieki un šī darba pretendenti, vai viņiem būtu pieļaujams strādāt bērnu iestādēs[1]. Savukārt dati, kas faktiski attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, piemēram, nepilngadīgajām personām, kam nepieciešama palīdzība, tiek uzkrāti savstarpēji nesasaistītās informācijas sistēmās un tādējādi nav integrēti.
Jauni risinājumi, vairāk informācijas
Taču minētajām problēmām ir arī sekas:
Gan valsts, gan atsevišķu administratīvo teritoriju mērogā nav iespējams identificēt grupas, kas saistībā ar konkrētiem nodarījumu veidiem visvairāk pakļautas viktimizācijai[2]. Tādējādi nav arī iespējams izstrādāt viktimizācijas novēršanas pasākumu kompleksu. Svarīgi atzīmēt, ka viktimizācijai visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas nebūt nav acīmredzamas. Piemēram, ASV statistikas dati[3] liecina, ka aplaupīšanas riskam vairāk nekā citas iedzīvotāju kategorijas ir pakļauti gados jauni pilsētās dzīvojoši vientuļi vīrieši afroamerikāņi ar zemiem ienākumiem;
Iedzīvotājiem netiek sniegta informācija par noziegumiem un tajos cietušajām personām, piemēram, parādot uz pilsētas kartes noziegumu „karstos punktus”;
Ir apgrūtinātas iespējas noteikt saikni starp izdarītajiem noziegumiem, piemēram, sasaistot cietušo personu raksturojumus, un tādējādi ir apgrūtinātas iespējas novērst un atklāt noziegumu sērijas;
Nav iespējams objektīvi novērtēt noziedzības nodarīto kaitējumu;
Netiek īstenota prevencijā iesaistīto iestāžu nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju par konkrētiem kriminogēnajiem faktoriem. Tāpat netiek īstenota iestāžu savstarpējā informācijas apmaiņa, lai katra iestāde nekavējoties varētu iesaistīties individuālajā prevencijā. Piemēram, sniegt palīdzību nepilngadīgai personai, iedarbojoties uz personas attīstībai nelabvēlīgo mikrovidi un veicinot nepilngadīgā iespējas pilnvērtīgi attīstīties un atteikties no pārkāpumu izdarīšanas;
Iespējams, mākslīgi tiek samazināts arī izdarīto naida nodarījumu skaits. Tas neļauj veikt situācijas objektīvu analīzi šo nodarījumu prevencijas un apkarošanas nolūkā, kā arī neļauj izpildīt Latvijas starptautiskās saistības par naida noziegumu statistiskās informācijas apkopošanu un sniegšanu;
Ir apgrūtinātas iespējas novērst dzimumnoziegumu, tajā skaitā — arī pret bērniem, recidīvus.
Lai atrisinātu minētās problēmas, Latvijā ar ES finansējuma palīdzību tiek veidoti un attīstīti dažādi datu apstrādes risinājumi. Šajā rakstā minēšu dažus no tiem. Piemēram, tiek veidota noziegumos cietušo personu datu bāze[4]. Šī projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apstrādi par noziedzīgos nodarījumos cietušajām personām, nosakot un analizējot viktimizāciju ietekmējošus faktorus un situācijas. Tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju interešu aizsardzība, piemēram, padarot mazāk birokrātisku valsts kompensāciju saņemšanas procedūru, nodrošinot statistiskās informācijas vizualizāciju uz digitālajām kartēm. Tāpat tiek veicināta iestāžu — informācijas lietotāju — funkciju veikšana, sadarbība ar citām ES dalībvalstīm un Latvijas starptautisko līgumu izpilde attiecībā uz informācijas apmaiņu.
Bez jau minētā drīzumā tiks uzsākta arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas attīstīšana[5]. Projekta virsmērķis: veicināt preventīvās aktivitātes[6] — risku agrīno noteikšanu un individuālo prevenciju — saistībā ar nepilngadīgo likumpārkāpumiem un viktimizāciju. Tāpat, pateicoties minētajam projektam, būs iespējams sniegt palīdzību nepilngadīgajām personām, veicinot viņu saiknes pārraušanu ar kriminālo vidi, antisociālo aktivitāšu pārtraukšanu, tā ļaujot pusaudžiem izaugt par daudzpusīgi attīstītiem un likumpaklausīgiem šīs valsts iedzīvotājiem. Lai spētu paveikt visu minēto, ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp iesaistītajiem sociālajiem un tiesību aizsardzības, izglītības un citiem dienestiem, valstī izveidojot vienotu informācijas sistēmu, tajā skaitā — attīstot vienotu informācijas apstrādes risinājumu bāriņtiesām. Šādā sistēmā paredzēts apstrādāt un integrēt dažādu iestāžu sniegtos datus par nepilngadīgajiem, kas pieder pie riska kategorijām. Piemēram, par personām, kas izdarījušas administratīvos pārkāpumus, noziedzīgus nodarījumus, dzīvo sociāli nelabvēlīgos vai nepiemērotos apstākļos, neapmeklē skolu. Projekts nekādi nav saistīts ar soda vai represīvām funkcijām, bet gan fokusējas tikai un vienīgi uz preventīvajām aktivitātēm, veicinot to personu identificēšanu, kam ir nepieciešama palīdzība.
Vēl Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs tieši patlaban izstrādā pieteikumu projektam par dzimumnoziedznieku uzskaites pilnveidošanu[7]. Šī projekta mērķis — nacionālajā līmenī nodrošināt pilnīgu informācijas apstrādi par dzimumnoziedzniekiem, tādējādi nodrošinot informācijas ātru cirkulēšanu un sadarbību starp tiesībaizsardzības un citām iesaistītajām iestādēm, dzimumnoziegumu recidīvu prevenciju un attiecīgo statistisko datu publicēšanu, lai veicinātu sabiedrības informētību. Projekts būs būtisks atbalsts tiesībaizsardzības iestādēm, identificējot dzimumnoziedzniekus. Tāpat tas kalpos par atbalstu bērnu iestādēm darba meklētāju un esošo darbinieku pārbaudē attiecībā uz pieļaujamību strādāt bērnu iestādēs. Projekts arī veicinās informācijas apmaiņas iespējas ES un starptautiskajā līmenī.
Nav jābūt pareģim, lai prognozētu sociālo problēmu un noziedzības līmeņa būtisku pieaugumu ekonomiskās krīzes laikā. Problēmas saasinās vēl vairāk, ievērojot arvien lielāku resursu trūkumu gan tiesību aizsardzības, gan citās iestādēs, kuras ir iesaistītas likumpārkāpumu un viktimizācijas prevencijā, kā arī darbā ar cietušajām personām. Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka būtiski pieaug informācijas nodrošinājuma nozīme. Attīstītas un pilnveidotas informācijas sistēmas iestādēm ļauj objektīvi analizēt un novērtēt situāciju, iedzīvotājiem sniedz iespēju iepazīties ar reālo situācijas ainu, kā arī veicina viktimizācijas novēršanas iespējas.
_______________________
[1] Latvijas Republikas likuma „Bērnu tiesību aizsardzības likums” 72.pants
[2] Viktimizācija – pārveršanās par noziedzīga nodarījuma (mēģinājuma) upuri process, kā arī šī procesa rezultāts gan individuālā gan masveida kārtā (http://dic.academic.ru)
[3] piem., Criminal Victimization in the United States, 2006. Statistical Tables. National Crime Victimization Survey (http://www.ojp.usdoj.gov/bjs/pub/pdf/cvus06.pdf); Bureau of Justice Statistics Bulletin. National Crime Victimization Survey. Criminal Victimization, 2005 (http://www.ojp.gov/bjs/pub/pdf/cv05.pdf) u.c.
[4] 2007.gadā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Eiropas Kopienas speciālas finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana 2007” ietvaros konkursa kārtībā iesniedza projekta pieteikumu „Noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietušo personu datu bāzes izveide”. Projekta ārvalstu partneri ir Polijas Republikas Tieslietu ministrija un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Informātikas un komunikāciju departaments. Projekta realizācijā piedalās Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija, Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, nevalstiskās organizācijas (piem., sabiedriskās politikas centrs „Providus”) un citas iestādes. Paredzēts, ka projekts tiks īstenots līdz 2011.gada vidum.
[5] 2009.gada martā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Eiropas Kopienas speciālās finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana 2009” (1.etapa) ietvaros (konkursa kārtībā) iesniedza projekta pieteikumu „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas attīstība”. Projektu ES Komisija atbalstīja 2009.gada jūnijā un tā paredzamais beigu termiņš ir 2012.gada sākums.
[6] Preventīvās aktivitātes attiecas gan uz primāro, gan sekundāro prevenciju, kā arī uz recidīvu novēršanu
[7] Šo projekta pieteikumu iecerēts iesniegt Eiropas Kopienas speciālas finanšu programmas „Noziedzības profilakse un apkarošana 2009” (2.etapa) konkursā. Projekta realizāciju konceptuāli atbalsta Valsts probācijas dienests, Valsts policija, Latvijas Tiesībsarga birojs, vairākas nevalstiskās organizācijas, interesi par projektu izrāda arī ārvalstu partneri.