Vairāk, nevis mazāk Eiropas 0

Kādā Eiropā vēlas dzīvot Eiropas iedzīvotāji, un ko viņi sagaida no Eiropas Savienības, lai šī Eiropas nākotnes vīzija tiktu sasniegta? Tie bija divi galvenie jautājumi, par kuriem aptuveni 1800 iedzīvotāji no visām 27 ES dalībvalstīm 2007.gada pavasarī diskutēja Eiropas pilsoņu debatēs – 31 nevalstisko organizāciju īstenotā projektā

Iesaki citiem:

Rit pēdējās dienas pirms Eiropas Savienības galotņu konferences, no kuras gaidām lēmumu par to, kā tiks atrisināta Eiropas konstitucionālā līguma krīze. Uzmanības centrā atkal ir ES valstu nesaskaņas un dažu dalībvalstu prasības, piemēram, par balsu sadalījumu ES ministru padomē, par ES simbolu uzskaitīšanu un to, vai Eiropas pamattiesību hartai būtu jābūt juridiski saistošai. Diskusijas atkal ir ne tik daudz par to, kādu Eiropu gribam veidot un kādu Eiropu ļaus veidot konstitūcija (vienalga, ar kādu nosaukumu un kādā formā), bet gan par kādiem lēmumu pieņemšanas mehānismiem valstis varētu vienoties? Tāda veida “Eiropas komunicēšana” (Communicating Europe) turpina uzturēt plaisu starp iedzīvotājiem un ES, jo iedzīvotājus neinteresē, kuras institūcijas, pamatojoties uz kādu lēmumu pieņemšanas procedūru pieņems lēmumus, bet gan rezultāti jeb tas, kādā Eiropā viņi dzīvos.

Kādā Eiropā vēlas dzīvot Eiropas iedzīvotāji, un ko viņi sagaida no Eiropas Savienības, lai šī Eiropas nākotnes vīzija tiktu sasniegta? Tie bija divi galvenie jautājumi, par kuriem aptuveni 1800 iedzīvotāji no visām 27 ES dalībvalstīm 2007.gada pavasarī diskutēja Eiropas pilsoņu debatēs – 31 nevalstisko organizāciju īstenotā projektā[1]. Pirmo reizi ES vēsturē nejauši atlasīti iedzīvotāji no dažādiem reģioniem, vecumu grupām un profesijām intensīvās, strukturētās un moderētās debatēs apsprieda trīs tematus, kurus par svarīgākajiem atzina 200 visu ES valstu iedzīvotāji. Tie bija vide un enerģētika, sociālā aizsardzība un ģimene, kā arī ES loma pasaulē un imigrācijas politika. Sākumā nacionālās savstarpēji saistītās diskusijās tapa katras valsts iedzīvotāju vīzijas par Eiropas nākotni, noslēgumā tās tika apkopotas visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotāju redzējumā par to, kādā Eiropā viņi gribētu dzīvot.

Sociālāka Eiropa

Par spīti tam, ka sociālā aizsardzība ir nacionālo valdību atbildībā, ES iedzīvotāji vēlas, lai Eiropa nebūtu tikai kopīgs tirgus, bet kas vairāk, proti, sociālāka Eiropa. Tas gan nenozīmē, ka ES atņemtu dalībvalstīm to lemšanas tiesības, bet gan, ka, piemēram, ES varētu noteikt minimālos standartus, kas ļautu labāk apvienot karjeru un ģimenes dzīvi. Tāpat debašu dalībnieki vēlas, lai ES labāk izskaustu diskrimināciju, nodrošinātu kvalitatīvāku un visiem pieejamu veselības aprūpi un izglītības iespējas, piemēram, nodrošinātu, ka izglītības diplomi visā ES būtu patiešām salīdzināmi un savienojami, kā arī vairāk atbalstītu apmaiņas programmas visos izglītības līmeņos. Interesanti, ka no tā sauktajām vecajām dalībvalstīm nāca ideja vairāk atbalstīt nabadzīgākās valstis, kā arī aicinājums ieviest vienotu minimālo algu.

Zaļāka Eiropa

Apzinoties, ka klimata izmaiņu apkarošanu un enerģētikas drošību nevar nodrošināt viena valsts, debašu dalībnieki aicina ES ieviest vienotu enerģētikas politiku un vienotu elektrotīklu, kā arī aicina ES nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus solījumus, piemēram, par izmešu samazināšanu. Tāpat iedzīvotāji vēlas, lai Eiropa būtu pasaules līderis tīras, drošas un ilgtspējīgas enerģētikas jomā un samazinātu savu enerģētisko atkarību no ārvalstīm. Vides piesārņotājiem būtu jāuzliek bargāki sodi, transporta sistēmas jāpadara videi draudzīgākas, piemēram, jānodrošina laba infrastruktūra, lai pa pilsētu varētu droši un ērti pārvietoties ar velosipēdiem. Tāpat būtu jāveicina indivīda atbildība par vides aizsardzību un energoresursu taupīšanu, kā arī jāmotivē iedzīvotājus dzīvot zaļāk un jānodrošina nepieciešamais, lai viņi to varētu darīt, piemēram, dzert ūdeni no krāna un šķirot atkritumus.

Jāuzsver, ka iedzīvotāju ierosinājumi iet roku rokā ar jaunākajiem plāniem enerģētikas un vides aizsardzības jomā, par ko ES valstis vienojās pavasarī.

Spēcīgāka un taisnīgāka Eiropa

Debašu dalībnieki vēlas, lai ES būtu spēcīgāka kopīgā ārlietu politika jeb lai “ES runātu vienā balsī” un efektīvi veicinātu mieru un cilvēktiesību ievērošanu pasaulē. Dažās valstīs debašu dalībnieki īpaši atbalstīja idejas par kopīgu ārlietu ministru, kopīgu diplomātisko servisu un pat kopīgu sēdekli ANO Drošības padomē. Visi dalībnieki piekrita, ka ES spēks ir tās vienotībā par spīti daudzveidībai.

Runājot par imigrāciju, vairums debašu dalībnieku aicina ES pastiprināt cīņu ar nelegālo imigrāciju, veidojot kopīgu robežkontroli, kā arī kontrolēt imigrāciju ar kopējas ES migrācijas politikas palīdzību. Tajā pašā laikā debates nepierādīja, ka iedzīvotāji vēlas Eiropas cietokšņa (Fortress Europe) veidošanu, jo dalībnieki aicināja dot patvērumu cilvēkiem, kas tiek vajāti savās zemēs, un ierosināja saīsināt patvēruma pieprasījumu dokumentu izskatīšanas laiku. Tāpat ES būtu vairāk jāpalīdz valstīm, no kurām nāk imigranti, tai skaitā jāatver Eiropas tirgus un jāsamazina ES subsīdijas lauksaimniecības produktiem, kā arī jāatbalsta studiju iespēju un darbavietu izveidošana, tādējādi mazinot spiedienu emigrēt. Daļa jauno dalībvalstu šo uzstādījumu attiecināja arī uz migrāciju ES robežās, uzsverot nepieciešamību nodrošināt iespējas uz tādu dzīves kvalitāti pašmājās, lai braukšana, piemēram, uz Īriju vai Lielbritāniju, vairs nav nepieciešamība. Visu debašu dalībnieki piekrita, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem, arī iebraucējiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības un iespējas, tai skaitā uz izglītību un darbu. Tāpat dalībnieki uzsvēra, ka galvenais ir iebraucēju integrācija – vietējās valodas zināšanas, ES likumu ievērošana un vērtību respektēšana.

Ko tas nozīmē konstitūcijai?

Eiropas pilsoņu debašu rezultāti liecina, ka ES valstu iedzīvotāji (arī Francijā un Nīderlandē, kur referendumos konstitūcija tika noraidīta) vēlas vairāk, nevis mazāk Eiropu: plašāku un dziļāku sadarbību ES dalībvalstu vidū. Tāpat iedzīvotāji sagaida, ka ES iedrošinātu dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību un pildīt solījumus apspriestajās jomās, kas liek domāt par iedzīvotāju neuzticību savām valdībām, ka tās pašas bez ES spiediena pildīs solīto.

Tas ir arguments, lai konstitūcijā paliktu pamattiesību harta, jo tā varētu palīdzēt nodrošināt sociālāku Eiropu. Tas ir arguments, lai konstitūcijā tiktu uzsvērtas tādas ES darbības jomas kā migrācija, enerģētika un klimata izmaiņu apkarošana. Tāpat tas ir arguments, lai netiktu atmesta ideja par kopīgu ārlietu ministru un spēcīgāku kopīgo ārlietu un drošības politiku, kas palīdzētu nodrošināt spēcīgāku ES lomu pasaulē. Tas ir arī arguments par labu konstitūcijā ieviestajam ES moto būt vienotiem daudzveidībā.

Piebilde

Eiropas pilsoņu debates liecina, ka iedzīvotājus Eiropas jautājumi negarlaiko, ka viņi var un vēlas iesaistīties diskusijās un izstrādāt vērtīgus ierosinājumus. Debašu dalībnieki ir godam izdarījuši savu darbu. Tagad atbildīgajām institūcijām ir jādara savs darbs – uz iedzīvotāju ierosinājumiem, bažām un cerībām jāatbild pēc būtības. Iedzīvotāji grib rezultatīvāku Eiropu, nevis līderus, kas ir pārņemti ar centieniem mēģināt nodrošināt vairāk Eiropas, cīnoties par institucionālām reformām.


_____________________________

[1] Projekta centrālais partneris ir King Baudouin Foundation, projektu līdzfinansē Eiropas Komisija Plāna D par demokrātiju, dialogu un debatēm ietvaros, kā arī Compagnia di San Paolo, Riksbankens Jubileumsfond un Robert Bosch Stiftung. PROVIDUS ir projekta nacionālais partneris Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi