Vai libānis var būt latvietis? 8

Vai cilvēks, kura etniskie senči ir libānieši var būt latvietis? Kas to noteiks? Vai tautības ieraksts pasē stiprinās mūsu etnisko identitāti?

Iesaki citiem:
Never
Foto:Lee

Par jēdzienu – tautība, nacionalitāte atšķirīgajām izpratnēm sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes politikā 23.janvārī diskutēja Saeimas Saliedētības komisija. Uz sēdi bija uzaicināti arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta un Sociālo zinātņu fakultātes pārstāvji - Inese Runce, Leo Dribins un Juris Rozenvalds, kuri kopā ar komisijas deputātiem aktīvi diskutēja par vairākām lielām jautājumu grupām:

1) atšķirībām starp etnisko un nacionālo identitāti;
2) vai ļaut rakstīt pasē cilvēku etnisko izcelsmi (tautību)?
3) vai/kā valstij pārliecināties, ka cilvēks norāda savu "īsto" tautību?


Atšķirības starp etnisko un nacionālo identitāti

Diskusijas konceptuālais pamats: komisijas vadītāja Ilmāra Latkovska raksts ir.lv: Tautība: viens par meitu, cits par kleitu. Viens no jautājumiem, par ko runāja eksperti un deputāti - Latvijas iedzīvotāji bieži jauc etnisko un nacionālo identitāti. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā šo identitāšu izpratne ir īpatnēja un izsauc lielas emocijas:
Leo Dribins: "Etniskās identitātes faktors ir svarīgs, lai saprastu tautas, nācijas veidošanās sākuma faktorus. Bet šodien Eiropas Savienībā etniskajam faktoram vairs nav tik liela nozīme. Šodien vissvarīgākā nozīme ir tieši nacionālās identitātes faktoram - cilvēka identifikācijai ar mītnes valsti, it sevišķi ar tās likumību. Nacionālās identitātes pamatā ir gatavība dzīvot kopā ar šīs valsts vairākuma iedzīvotājiem, kopīgi darbojoties savas sabiedrības labā. [...] Tādēļ, arī deklarējot cilvēka identitāti, šodien vispirms tiek nosaukta viņa nacionālā identitāte. Tas daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav saprotams - te vēl jāveic zināms darbs."

Juris Rozenvalds: "Etniskā un nacionālā identitāte ir atšķirīgas lietas. Etniskā identitāte veidojas kultūras attīstības kontekstā, nacionālā - tā ir piederība politiskai kopienai, piederība valstij. [...] Šeit nav runa tikai par konstitucionālās kārtības atzīšanu, pakļaušanos likumam, bet arī piederību un iesaisti politiskajā procesā."


Etniskās izcelsmes (tautības) ieraksts pasē

Leo Dribins: "[...]Eiropā etnisko intentitāti pasē vairāk nedeklarē. [...] Agrāk Vācijā bija jēdziens tautība - volkszugehörigkeit. Šodien to vairs nelieto. Šodien ir tā, kā tas ir rakstīts Vācijas pamatlikumos - nacionalitāte. Cilvēks dzīvo Vācijā, ir Vācijas pilsonis, - viņa nacionalitāte ir vācietis. Ja viņš ir Vācijas pilsonis, tad viņš ir vācietis. Protams, ka pats par sevi saprotams, ka viņam vismaz daļēji jāprot vācu valoda, un Vācijai jānodrošina kursi, lai viņš vismaz pamatus apgūtu." [...] "Nesen biju Vīnē, braucu ar šoferi, mēs sarunājāmies, - es jutu, ka viņam ir akcents. Un pajautāju viņa nacionalitāti. Austriešu. Es saku: piedodiet, bet jūtu zināmu akcentu! Nu jā, viņš saka, mans tēvs un māte ir slovēņi. Tas ir bieži - to tur uzņem kā kaut ko, kas ir pats par sevi saprotams! Šie cilvēki arī acīmredzot neprasa, lai pasēs tiktu ierakstīts, ka viņiem ir slovēniska izcelsme. [...] Bet, ja sabiedrība to ļoti prasa? Tad jāpadomā."

Inese Runce: "Mūsu nesenie pētījumi, kur analizējām jauniešus, rāda, ka cilvēku identitāte mainās. Cilvēks var paralēli piederēt vairākām kultūras grupām un ļoti labi justies - gan kā latvietis, gan kā krievs. [...] Jauniešiem vairs nav aktuāls jautājums - vai esmu etnisks krievs vai latvietis? Viņi sevi pozicionē gan kā eiropiešus, gan kā krievus, gan kā latviešus. Un dzīves laikā tas mainās. Tāda stabila, statiska identitātes forma mūsdienās ir ļoti reta, un tā ir raksturīga ļoti konservatīvām, tradicionālām grupām."

Valdis Liepiņš (RP): "Es domāju, ka mēs Latvijā šo jautājumu milzīgi komplicējam. [Pase -] tā ir pašapliecināšanās tiem cilvēkiem, kuriem ir vāja izjūta par savu identitāti, un tādēļ viņš pasē vēlas ierakstīt, ka ir lietuvietis, latvietis, krievs, igaunis. Uz āru tas neko neizsaka. Vai viņš staigās apkārt un rādīs cilvēkiem to pasi?"

Dzintars Ābiķis (Vienotība): "Es pats aizstāvēju viedokli, ka nevajag pasē norādīt tautību. Mēs jau smieklīgi izskatāmies ar to, ka viena aile - nationality, tulkojumā pilsonība, - ir Latvian, bet otrā ailē ir Russian. Un es zinu cilvēkus, kuriem šī iemesla dēļ ir radušās ļoti lielas problēmas ar ceļošanu, jo robežsargi nav tik izglītoti, lai iedziļinātos mūsu niansēs."


"Īstā" tautība

Deputātam Andrejam Judinam (Vienotība) īpaši interesēja ekspertu viedoklis, vai vajadzētu ļaut cilvēkam pēc savas izvēles ierakstīt jebkādu tautību, ar kuru šis cilvēks identificējās, vai prasīt izziņas, lai konkrēto tautību ar faktiem apliecinātu? Viņaprāt, Latvijas pilsonim, kura senči ir libānieši, vajadzētu ļaut ierakstīt pasē “latvietis”, ja šis cilvēks šādi pašidentifciējas.

Leo Dribins (atbildot uz jautājumu, vai valsts var izvirzīt kritērijus, lai pārbaudītu, vai cilvēks patiešām ir latvietis vai krievs): "Nekādā gadījumā. Kultūras identitātes apgūšana ir personības individuāla pašnoteikšanās. Šeit no augšas ne ar kādiem likumiem, norādījumiem mēs neko neizdarīsim. Un - ja izdarīs - tā būs formalitāte."
Juris Rozenvalds: "Piederība - tā ir indivīda lieta." "Prasīt izziņas? Ko mēs ar to vēlamies noskaidrot? [...] Tas ir jautājums par pašidentifikāciju. Likumdevējam jāsaprot: vai gribam, lai robežas starp etniskajām grupām ir plūstošas, vai kādu iemeslu dēļ to negribam. Es atbildu: "jā".

Inese Runce: "Manuprāt, šāda atvērtība cilvēku pašidentifikācijai ir tiešākais, vieglākais ceļš uz integrāciju un sabiedrības saliedētību. Valstij nav jāregulē un jābirokratizē šādas lietas."

Ināra Muižniece (NA): "Noteicošā ir paša cilvēka apziņa par to, kādai identitātei viņš pieder, tā ir viņa paša izšķiršanās."

Visu diskusiju klausieties audiofailā:(lejuplādēt mp3)






Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dace Kavasa

pārdomām - Ruandas genocīds.
- Etniskā piederība tika ieraksts identifikācijas dokumentā
- izcelsme šāda veida ierakstam - koloniālās pārvaldības ietekme, lai vieglāk būtu atlasīt "kvalificētos" un mazāk kvalificētos darbiniekus, jo pastāvēja stereotipiski uzskati par tutsi un hutu spējām
- rezultātā - 1994.gada genocīds... kad ieraksts identifikācijas dokumentā kalpoja par izšķirošo faktoru - dzīvosi vai mirsi....
Vērts aizdomāties, vai mums šāds ieraksts vajadzīgs??? Savas etniskās piederības demonstrēšana tad ir katra indivīda personīga lieta, privātajā sfērā.
Ruanda protams ir ļoti ekstrēms piemērs, bet padomju pieredze arī nav tik sena, diskriminācija pēc etniskās piederības notika tad, un notiek arī tagad un ieraksts pasē var to veicināt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
EV

Un tomēr, pat padomju cilvēka konstruēšanas un tautību sajaukšanas laikos padomju pilsonība tika nošķirta no tautības. Nevajag vest karu pret cilvēka būtību. Ir arī etnokulturālajā piederība balstīta pilsoniskā piederība, kaut vai Ungārijā. Politikas nāk un iet, bet cilvēka/tautas būtības saglabāšana ir cilvēces pienākums. Nav īsti saprotams, kādēļ tieši latviešu vidū tik daudz savas tautas un valsts žņaudzēju. To vajadzētu atklātāk un dziļāk izpētīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māris

KAs savukārt nozīmē, ka pasē ir "ailīte pašizpausmei" kas nudien ir personas identifikācijas dokumenta nozīmīga sastāvdaļa.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māris

Principā tas nozīmē, ka es varu ierakstīt pasē "amerikānis", "francūzis", "vācietis" un jebkuru citu tautību, kura man tajā brīdī ir tuvāka un neviens neko nevar noliegt...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise

Piekrītu, ka cilvēkam pašam jāļauj noteikt, kādu nacionalitāti viņš raksta vai arī neraksta neko.

Prov logo bez fona darbnica b w
Providus.lv

'vēsture mēdz atkārtoties' - Jūsu komentārs dzēsts, jo iestājamies par kvalitatīvu un iecietīgu diskusiju vidi internetā.

Puuks ziema 2012.
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

P.S. un pilsoņa staus, jēga, kā valsts suverēna, tiek arvien vairāk diskriminēta.

Puuks ziema 2012.
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

Redz, par to, kur noteikt etniskas tautas robežas, kas ir etnisks arvien strīdās, un droši ka strīdēsies. Taču šajā, konkrētajā gadījumā tas ir nevietā. Satversme runā par Latvijas tautu, un pirmsākumos bija skaidrs, ka ši tauta ir latvieši un, ka latvieši izcīnīja uzvaru Brīvības cīņās un bermontiādē. Tāpat, lai nerastos šaubas nākamajiem, kas ir latvieši, tika uzslietas Brīvības cīņās kritušo piemiņas zīmes, kur var skatīt, kas tad ir latvieši. - žīdi, vācieši, poļi, latgaļi, leiši, ukraiņi, sēļi, kurši un vēl daudzi citi, kuri uzskatīja, ka nepiueciešams šeit, tagadējā Latvijā veidot vienotu valsti un vienotu tautu. Un tikai tālāko vēsturisko pavērsienu dēļ, kur neapšaubāmi liela loma K. Ulmanim netika pieņemts Satversmē, kā tas ir Francijas konstitūcijā, ka latvietis ir Latvijas pilsonis (Francijā- Francūzis ir Francijas pilsonis). Varas spēlītes, kliķu diktatūru kariņi, kuri te pārtapa vienkliķes pdomijas "demokrātiskajā" dikatūrā, nomainot pirmskara Latvijas kliķu diktatūru, sākumā ar K. Ulamaņa blices diktatūru, un visbeidzot mūsdienās kasoties lielkļliķes grupējumiem tapušās mūsdienu Latvijas kliķu koalīcijas dikatoriskās demokrātijas laikā, kur joprojām suverenā valsts vara pieder 0,0...% pilsoņu, kamēr pārējie, deklarētie pilsoņi būtībā ir vien elektorāts, kuru suverenā vara nav attiecināma uz valsti, bet vien uz suverenām tiesībām izvēlēties mazāko ļaunumu no kliķu diktāta piedāvājuma vēlēšanās.
Šīs lietas ir cieši saistītas un kliķei nav patikušas nacionālas brīvvalstis nekad. T
apēc arī latvieši tiek dalīti un šķiroti un tiek runāts, runāts un runāts, bet darīts tik tas, lai latviešu kā Latvijas tautas nebūtu, lai Latvijas tautai, latviešiem, suverenās valsts varas tiesības būtu vien kaut kas ēterisks. Un te vēl, kā tas protams pēc klasikas nākas - opijs tautai. Visdažādākos iefasējumos un veidos. Kristīgais opijs, komunistiskais opijs, atmodas opijs...izvēle pamatīga. Tā arī dzīvojam, murcāmies :))

Citi autora darbi