Vai gribam labu televīziju Latvijā? 6

Pašreizējais Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējuma apjoms un veids nenodrošina kvalitatīvas sabiedriskās apraides izveidi Latvijā. Sabiedriskās apraides finansēšanai Latvijā pašreizējos apstākļos optimāls, šķiet, būtu fiksēts procents no valsts budžeta kopapjoma.

Iesaki citiem:

Latvijas Radio un televīzijas likums nosaka, ka sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets, turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsorējumi. Diemžēl šādā veidā iegūtais finansējuma apjoms ir par mazu. Nacionālā Radio un Televīzijas padome (NRTVP) 1999.gadā izstrādāja abonentmaksu ieviešanas projektu, taču sabiedrība un politiķi pret šo projektu izturējās noraidoši. Kāpēc tā un vai eksistē kāds pieņemams problēmas risinājums?

Sabiedriskās apraides finansēšanai Latvijā pašreizējos apstākļos optimāls variants, šķiet, būtu fiksēts procents no valsts budžeta kopapjoma. Finansējums tad būtu stabils un prognozējams, neatkarīgs no politiskās konjunktūras un pieaugtu līdz ar budžeta kopapjoma pieaugumu. Šādā veidā jau tiek finansēta aizsardzības joma, tad kāpēc šo principu neieviest arī sabiedriskās apraides finansēšanā? Sabiedrības integrācija un demokrātijas nostiprināšana, ko spēj veikt tikai spēcīga sabiedriskā apraide, nav taču mazāk svarīgas lietas kā valsts aizsardzības spēja. Drīzāk gan tie ir pat ļoti svarīgi elementi valsts drošības garantēšanā.

Abonentmaksu variantam salīdzinājumā ar fiksēto procentu no valsts budžeta ir būtiski trūkumi:

Pats abonentmaksu iekasēšanas mehānisms ir sarežģīts un dārgs (pēc NRTVP projekta, 1,5 miljonus latu gadā!). Ņemot vērā nodokļu nemaksāšanas tradīcijas Latvijā, nav arī pārliecības, ka abonentmaksas izdosies iekasēt plānotajā apmērā.
Nokavēts ir īstais ieviešanas moments. Abonentmaksas vajadzēja ieviest jau tad, kad Latvijā vēl nebija komerciālo raidstaciju vai tās vēl nebija populāras.

Galvenās prasības sabiedriskās apraides finansēšanas modelim ir nodrošināt neatkarīgu, stabilu un pietiekamu finansējumu. Neatkarīguma ziņā fiksēts procents no valsts budžeta būtu pietiekoši drošs un nebūt ne vājāks arguments kā abonentmaksa. Protams, Saeima var veikt likuma grozījumus un atcelt šo normu, bet tikpat viegli ar likuma grozījumiem var samazināt vai pat atcelt abonentmaksu.

Abonentmaksas palielināšana (inflācijas dēļ) ir ļoti nepopulārs lēmums, un tāpēc politiķi cenšas no tā izvairīties. Fiksēta procenta gadījumā tas nebūtu jādara, un līdz ar to politiskā ietekme uz finansējuma apjomu būtu pat mazāka nekā abonentmaksu gadījumā. Grūtāks uzdevums ir pietiekamā finansējuma apjoma noteikšana un budžeta procenta vērtības apstiprināšana, bet tas tikpat labi attiecas arī uz abonentmaksu lieluma apstiprināšanu.

Esmu pārliecināts, ka ne jau finansējuma varianta izvēlē slēpjas problēmas būtība. Visgrūtākais uzdevums tomēr ir pārliecināt sabiedrību un politiķus par nepieciešamību nodrošināt spēcīgu sabiedrisko apraidi un sakārtot visu sistēmu. Sabiedrībā nav pārliecības par šādu nepieciešamību, jo, acīmredzot, neviens nav pietiekoši saprotami izskaidrojis sabiedriskās apraides būtību un lomu. Kurš gan piekritīs maksāt par to, kas nav vajadzīgs un bez kā var iztikt? Daudziem šķiet, ka pilnīgi pietiek ar komerciālajām raidorganizācijām. Varbūt vieglāk būtu pārliecināt politiķus pieņemt budžeta finansējumu ar fiksēto procentu, tad atkristu abonentmaksu iekasēšana un sabiedrības pārliecināšana. Vai politiķi spēs atteikties no valsts apraidei raksturīgās politiskās kontroles pār radio un televīziju? Atliek tikai skaidrot, skaidrot un vēlreiz skaidrot, bet nezin kāpēc NRTVP, kā arī Latvijas Radio un Latvijas televīzija un citi mēdiji šajā ziņā ir tik ļoti kūtri?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 08.05.2002 19:14
Es vēlaizvien pastāvu uz savu pozīciju, ka labāk ir piešķirt naudu konkrēta budžeta apmēros, nevis kādu abstraktu procentu. Jo, kas ir ja šis procents, piemēram, izrādās par mazu esam? Tas taču jebkurā gadījumā ir jāsabalansē ar nepieciešamo budžetu, vai ne?

Salīdzinājumam, ja es būtu māte un bērns man prasa naudu angļu valodas kursiem -- tā ir konkrēta lieta, nevis vienkārši kabatasnauda, tātad es kopā ar bērnu izpētīšu iespējas un viņam iedošu tik, cik maksā saprātīgi kursi iepretī tam, ko varu atļauties. Jūsu pieeja būtu salīdzināma ar kabatasnaudas piešķiršanu: es varu atļauties mēnesī 10 latus, kas ir x procenti no maniem ienākumiem, lūdzu dari ar šo naudu ko gribi, tikai nepērc narkotikas. Ienākumiem pieaugot, es nevis vienkārši par vēl y procentiem palielinātu kabatasnaudu (un tā bezgalīgi) bet uzzinātu, vai bērnam nav citas intereses/vajadzības, ko atbalstīt un tad pieeja būtu līdzīga.

Varbūt šis salīdzinājums ir nevietā. Bet mani tiešām interesētu dzirdēt Gravas viedokli par šo :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilmārs Slaidiņš 07.05.2002 21:09
Vai priekšlikums Jums šķiet nereāls tāpēc, ka katrs normāls cilvēks dodot naudu kādam mērķim grib zināt vai pieprasījums ir pamatots un kā nauda tiks izlietota? Ja tā, tad gribu jautāt, vai maksājot nodokļus Jūs esat pārliecināta par to apmēra pamatotību un par to vai savāktā nauda tiks izlietota pareizi? Tas pats ir arī ar abonentmaksām.

Nav jau arī tā, ka sabiedriskās apraides organizācija var bezatbildīgi rīkotiem ar piešķirto finansējumu. To kontrolē sabiedrības intereses pārstāvoša Padome. Dažās valstīs Padomes sastāvā ir iekļauti finansu un menedžementa eksperti, kuri vērtē apraides organizācijas finansu līdzekļu izlietojuma un menedženta efektivitāti. Var pasūtīt arī finansu auditu. Padomes uzdevums ir raudzīties vai sabiedriskā apraide sekmīgi pilda savu uzdevumu. Ja finansējums ir par mazu, tad nevis ļauj kaut ko nedarīt, bet gan ceļ traci un rūpējas lai naudas pietiktu. Tas taču notiek visas sabiedrības interesēs!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 06.05.2002 10:25
Paldies autoram par atbildi!

Piekrītu Jūsu viedoklim, ka politiķiem nebūtu jājaucas TV budžeta pozīcijās, tomēr vēlaizvien uzskatu, ka fiksēts budžeta procents ir diezgan nereāls priekšlikums. Ja es dalītu naudu kādam mērķim (vienalga, veselībai, izglītībai, televīzijai vai hokeja hallei), man būtu svarīgi nevis iedot vienkārši kādu "procentu" vai "miljonu" bet gan redzēt kā šī prasība ir pamatota. Tādā gadījumā arī saņēmējam ir iespējas kredibli motivēt, kāpēc tas vai cits nav izdarīts, jo tam nepiešķīra naudu -- ja tiek saņemts "procents", tad šādas iespējas īsti nav, tikai brēkšana, ka naudas nekam nepietiek.

Bet neuztraucieties, es neesmu politiķe un naudu nedalu :))

Tagad iespējams ir īstais laiks Jums iepazīstināt ar šo ideju jauno LTV ģenerāldirektoru!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilmārs Slaidiņš 05.05.2002 19:22
Man nav zināms, ka šādu sabiedriskās apraides finansēšanas variantu kaut kur jau lietotu. Piekrītu, ka divriteni nav jāizgudro, taču katra valsts tomēr meklē sev vispiemērotāko variantu. Arī abonentmaksu un jauktā finansējuma varianti ir ļoti daudzveidīgi. Vēl jāņem vērā tas, ka apstākļi mainās. Tikai pēdējos 10-15 gados daudzās Eiropas valstīs parādījušās komerciālās raidorganizācijas. Tas būtiski ietekmē situāciju.

Oriģināls bija arī 1995. gadā Saeimas pieņemtais finansēšanas variants - budžeta dotācija ne mazāka kā iepriekšējā gadā + inflācija. Tas arī nemaz nebija slikts variants. Kā viens no iespējamajiem sabiedriskās apraides finansēšanas variantiem, tas tagad pat iekļauts EBU Parauglikumā. Nevaru gan saprast, kāpēc ceturtā vara pieļāva, ka Saeima 3 gadus nepildīja šo pašas pieņemtu likuma normu un tad ļāva klusiņām šo pantu izmainīt (1998. gadā).

Ar EBU Juridiskā departamenta vadītāju Verneru fon Rumphorstu 1994-95. gadā daudz spriedām par dažādiem finansēšanas variantiem. Kā labāko risinājumu jau tad mēs piedāvājām fiksēto budžeta procentu. Diemžēl politiķi to noraidīja ar Jūsu pieminēto argumentu - tad jau citas jomas arī prasīs to pašu. Tas nav korekts arguments. Salīdzinājumā ar citām jomām, sabiedriskajai apraidei ļoti svarīga ir politiskā neatkarība. Nedrīkst pieļaut, ka ar finansējuma sviru varētu regulēt (kontrolēt) šos mēdijus.

Nedrīkst arī finansējumu apstiprināt pa pozicijām, tā jau ir iejaukšanās apraides organizācijas darbā. Labi, ka to beidzot sapratusi arī NRTVP un izmainījusi Nacionālā Pasūtījuma realizēšanas kārtību. Sabiedriskajai apraidei jānodrošina pilns spektrs sabiedrības vajadzībām atbilstošu raidījumu. Nedrīkst, piemēram, bērnu raidījumus nefinansēt un teikt, ka tos nodrošinās neatkarīgie producenti vai komerciālās raidorganizācijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 03.05.2002 16:54
Interesanta doma par to fiksēto procentu. Diez, vai līdzīga prakse darbojas kaut kur citur pasaulē? Jo vai tiešām mums ir jāizgudro divritenis, lai nodrošinātu jēdzīgu un neatkarīgu sabiedrisko TV? Viena problēma ar to procentu manuprāt ir tāda, ka tas radīs nevēlamu precedentu ... ko ja visi sāks pieprasīt savus procentus no budžeta? Tas manuprāt nebūtu saprātīgs veids, kā piešķirt valsts finansējumu. Otrkārt, manuprāt nauda būtu jāpiešķir balstoties uz konkrētiem aprēķiniem pēc "nulles budžeta" principa: budžeta pozīcijas ir šādas, tas maksā tik, un ja piešķir mazāk naudas mēs attiecīgi darām tikai daļu no darba. Citiem vārdiem sakot, nevis gaidīt ko piešķir un tad tā ietvaros mēģināt izdarīt visu (un visticamāk neko no tā labi) bet gan piešķīruma apjomu pamatot ar konkrētiem aprēķiniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

signe 02.05.2002 16:47
Paldies autoram par rakstu, kurā tiek piedāvāta, manuprāt, oriģināla alternatīva sabiedrisko raidorganizāciju finansējumam, kā arī ļoti precīzs skatījums uz sabiedrisko raidorganizāciju lomu, jo īpaši, domājot par sabiedrības integrācijas aspektiem.

Citi autora darbi