Pētījums aplūko diskusiju par Eiropas Savienības identitāti un cenšas analizēt, vai ES pamatidentitāte ir politiski vai kulturāli definēta, balstoties uz debatēm, kas radušās pēc Turcijas iestāšanās pieteikuma ES.
Kristietībā sakņotie „citu”, nācijvalstu un sekulārisma jēdzieni veicina īpatnēju ES projekta izpratni gan kreisajā, gan labajā politisko partiju spektrā. Savukārt no politiskā viedokļa šīs debates uzrāda plaisu starp izpratnēm, kādai Eiropai vajadzētu būt, balstoties uz tās pamatdokumentiem un kādai „Eiropai” ES reāli ir gatava. Secināts, ka liberālā ideja par ES kā pilnīgi politisku savienību pieprasa pavisam citādu retoriku nekā līdz šim jautājumos par Eiropu.