Atslēgvārdi:

Tumsonīgā šarlatāna pārdomas jeb kā strīdos pazūd būtība 7

Kopš pētījuma priekšāstādīšanas masu medijiem un to auditorijai ir uzrakstītas daudzas ziņas un komentāri, izskanējuši solījumi sūdzēties tiesā un nav trūcis personīgu apvainojumu. Diemžēl nākas secināt, ka, līdzīgi kā komentējot pirms pašvaldību vēlēšanām veikto pētījumu, strīdos ir pazudis diskusiju objekts, proti, kvalitatīva žurnālistu un redaktoru saruna par to, kas tad īsti masu medijos notika pirms vēlēšanām un kā to vērtēt.

Iesaki citiem:

Neprofesionālie pētnieki

Tā kā teju vai katrā komentārā izteiktas aizdomas par pētnieku nepietiekamo profesionalitāti, situācijas vājo pārzināšanu un vispārēju tumsonību, vispirms jāpaskaidro pētījuma tehniskā gaita un pētnieku zinātniski praktiskā kvalifikācija. Tātad, kā notika pētījums – vispirms starptautiska tirgus pētījumu firma Observer atlasīja visas publikācijas nacionālajos un reģionālajos medijos, kuros pieminēts kāds deputāta kandidāts vai partija. Tad žurnālistikas un politoloģijas studentu darba grupa izskatīja publikācijas un atzīmēja tās, kuras, viņuprāt, neatbilda kādam no pētījumā izvirzītajiem kritērijiem kvalitatīvam žurnālista autordarbam. Jāatzīmē, ka piedalīties kritēriju izstrādē, pēc kuriem varētu noteikt, vai rakstā ir saskatāmas slēptās reklāmas pazīmes, tika aicināti piedalīties visi mediji. Diemžēl kritēriju izstrādē aktīvi iesaistījās tikai daži no tiem - LTV, Latvijas Radio, TV 3 un Diena.

Studentu paveikto darbu analizēju es, Inta Lase, bet pēc tam atlasītās publikācijas apsprieda žurnālistu grupa, kurā piedalīties tika arī aicināti visi, bet atsaucās tikai daži (Ivars Svilāns no Latvijas Radio, Iveta Galēja no Radio SWH, Māris Zanders no TV 3 un Anita Brauna no Dienas). Pēc tam, balstoties uz koleģiālu viedokli, tika veidots gala ziņojums. Tāpēc, piemēram, žurnālista Jāņa Dombura pārmetumu par pētnieku nepietiekamo kvalifikāciju var apšaubīt, vaicājot, cik tad žurnālistiem bija jāstrādā pie pētījuma un kuriem? Mediju lēmums nepiedalīties slēptās reklāmas kritēriju apspriešanā un nedeleģēt savus pārstāvjus gadījumu izvērtēšanai drīzāk liecināja par nevēlēšanos uzsākt diskusiju par tik slideno ētiska un godprātīga žurnālista darba tēmu, jo kvalitatīvai diskusijai nevar sekot populistiska nopaļāšana.

Tāpat interesants šķita mediju ekspertes (arī Zviedrijā reģistrētas sabiedrisko attiecību firmas Baltic Media Ltd., kas savā mājas lapā www.balticmedia.net zviedru uzņēmējiem sola nodrošināt pozitīvu publicitāti Latvijas masu medijos un citas konsultācijas, līdzīpašnieces) Sandras Veinbergas izteikums par “šarlatānismu un tumsonību”, kuru pierādot studentu iesaistīšana šajā pētījumā. Jāsaka, zinātnisku un sociāli komunikatīvu pētījumu veikšanā studenti tiek iesaistīti visai bieži kā kvantitatīvā darba veicēji, jo viņi nav tieši ieinteresēti vai saistīti ar pētījuma objektu, kas Latvijas saspīlētajās starpmediju attiecībās ir īpaši svarīgi. Turklāt, lai pētījums tiktu publicēts starptautiski atzītos žurnālos vai mācību grāmatās, S.Veinbergas prasītais doktora grāds pētniekiem nebūt nav nepieciešams. Jāatgādina, ka šī pētījuma mērķis nebija izdarīt zinātniskus secinājumus par mediju pozicionēšanos, bet gan noskaidrot, vai iespējams runāt par slēpto reklāmu priekšvēlēšanu periodā, kā tā izpaužas un vai iespējams vilkt paralēles starp slēpto reklāmu un partiju melnajām kasēm.


Melno kasu problēma

Te nonākam pie otra pētniekiem izteiktā būtiskā pārmetuma, ka projekts tā arī neesot skaidri pateicis, cik lielas ir partiju melnās kases (NRA 07.11.02.), turklāt projekta dēļ prese esot baidījusies sniegt visaptverošu informāciju par partiju labajiem darbiem (Delfi 08.11.02.). Kāds varbūt jautās, kāpēc šīs divas lietas saistāmas kopā? Tāpēc, ka priekšvēlēšanu kampaņās tiek ieplānoti ne vien izdevumi reklāmām, bet arī tiešajai komunikācijai ar vēlētāju, kas ietver gan labo darbu popularizēšanu, gan koncertus, gan arī no neuzrādītajiem līdzekļiem apmaksāto kampaņu masu medijos, kuras uzdevums ir izcelt vienas partijas kandidātus uz pārējo negatīvā fona. Tātad, līdztekus partijas pozitīvajai PR kampaņai ir vēlama arī melnā kampaņa pret pretiniekiem, un ideālajā variantā šai melnajai daļai jāizskatās kā žurnālistu autordarbam, jo tas vairo ticamību. To, ka manis nosauktie elementi ir politisko kampaņu pamatā neatkarīgi no valsts, ja vien tajā nevalda autoritārisms, daudzos darbos ir norādījuši dažādi atzīti politiskās komunikācijas teorētiķi, un privātās sarunās to nenoliedz arī pašmāju praktiķi.

Tātad, pētījums uzrādīja tendences, kādas bijušas informācijas pasniegšanas veidā un ļāva lasītājiem pašiem spriest, vai runa ir par naudas attiecībām starp mediju un partiju, vai žurnālistu neprofesionalitāti. To, kāpēc nav saukti skaitļi, ir viegli nojaust – lai to darītu, nepieciešams ar operatīvās darbības metodēm atklāt naudas attiecības, bet to tiesiskā valstī var izdarīt tikai drošības iestādes, ne pētnieki.

Lasot M.Graudiņa bažas, ka pētījuma rezultātā pozitīvie darbi vairs netiekot pietiekami atspoguļoti, jāatsauc atmiņā ziņu žurnālistikas pamatprincips, atspoguļojot priekšvēlēšanu gaitu, – attieksmei pret partijām un to pasākumiem ir jābūt kritiskai un analītiskai. Un gribas pajautāt, vai tiešām viņš nekad nav redzējis Latvijas lielāko PR firmu apceļojošo žurnālistu sarakstiņu, kurā lasāmi gan uzvārdi, gan cenrāži – cik maksās pozitīvs raksts, raidījums vai sižets, bet cik – negatīvs vai tāds, kurā viedokļi atlasīti pasūtītājam izdevīgā kombinācijā. Skumji kļūst arī, lasot Lauku Avīzes galvenās redaktores Lindas Rasas viedokli, (LA 05.10.02.), ka par profesionālu uzskatāms raksts, kad “žurnālists aiziet uz partijas domes sēdi, uzraksta, ko tur runāja”, pat necenšoties konfrontēt tur notikušo ar partijas reālo darbību, solījumu izpildi vai, kaut vai atgādinot, ka tie paši solījumi skanēja pirms četriem gadiem. Šaubos, vai L.Rasai kā vēlētājai šādi atstāsti palīdzētu izdarīt izvēli. Taču es joprojām ideālistiski ceru, ka Latvijas ziņu un analītiskie žurnālisti var strādāt pēc tiem pašiem principiem kā kolēģi Vācijā, ASV vai Dānijā un ka viņi nav tikai staigājoši diktofoni, bet gan cenšas analizēt notiekošā kopsakarības neatkarīgi, vai rakstā ir 1500 vai 6000 zīmju. Tāpēc viens no šī pētījuma mērķiem bija diskusijas aizsākšana, lai profesionālā žurnālistu vide turpmāk vairs klusējot neakceptētu iepriekš minēto sarakstiņu cirkulēšanu, turklāt nevis skaļi saucot vārdus, bet gan izdarot dziļi personisku morālu apņemšanos vismaz ziņu lapās strādāt lasītāja interesēs.


Neapraktais kara cirvis

Skumjākais pētījuma rezultāts bija atkal atdzīvinātais starpredakciju karš – pārmetumi pētnieku nekritiskumam pret Dienu vai koncernam piederošajiem reģionālajiem laikrakstiem. Šos pārmetumus nav iespējams detalizēti atspēkot, jo reti kurš šī raksta lasītājs varēs iepazīties ar visiem nosauktajiem rakstiem. Tāpēc varu tikai vēlreiz atkārtot, ka visas publikācijas tika mērītas ar vienu mērauklu, kurai līdzīga dzirdēta ne vienā vien ārpus Latvijas notikušā žurnālistu tālākizglītības seminārā un par kuras piemērošanu citur Eiropā tik ļoti nebrīnās.

Kritiku neiztur arī Talsu vēstu redaktora Andra Strēļa teiktais, ka salīdzināt partiju solījumus ar darbiem ir tikai nacionālo mediju uzdevums. Jāatceras, ka finansu trūkuma dēļ daudzi laukos var atļauties abonēt tikai vietējo avīzi, kurai tāpēc bieži ir izšķiroša loma politiskās izvēles izdarīšanā un šim nolūkam ar it kā neitrāliem pastāstiem par politiķu aktivitātēm rajonā vien nepietiek, nepieciešama analīze.


Varbūt tomēr?

Lai gan pēc daudzo publikāciju izlasīšanas nepamet sajūta, ka aicinājums uz diskusiju nav sadzirdēts un Latvijas profesionālā žurnālistu vide arī šogad savu pašpietiekamības masku nenometīs – meklēs utis pētnieku kažokā, piemirstot, ka jebkurš sociāli komunikatīvs pētījums ir viedoklis, kas turpinājumā prasa kvalitatīvu diskusiju, ne dusmu izvirdumus. Tomēr negribas būt tik pesimistiskai, jo ir gadījumi, kas mudina uz citādām domām. Piemēram, gribu pieminēt divas publikācijas laikrakstā Neatkarīgās Tukuma ziņas, kura galvenā redaktore pagājušajā nedēļā ir atzinusi gan laikraksta kļūdas, gan diskusijas nepieciešamību, arī Andas Rožukalnes viedoklis ļauj cerēt uz tās iespējamību. Bet, ja sekosim L.Rasas aicinājumam šādus pētījumus neņemt galvā, īpaši sliktāk jau nekļūs. PR firmas apmainīsies sarakstiņiem, to klienti būs apmierināti, jaunais Korupcijas novēršanas birojs melnās kases nevarēs atklāt, lasītājs turpinās baroties ar pseidoziņām. Ko darīt? Neko, un avīzes vismaz pagaidām nelasīt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Teet 10.12.2009 03:21
šausminošos Ginesa rekordu.http://www.rekordid.com/inimene.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jons Plunts 16.12.2002 18:02
Redzot autores vārdu pēkšņi atcerējos jautājumu, kurš saistās ar raidījumu "Tādi esam". Skatoties ievēroju, ka to atbalsta "Latvijas Kuģniecība". Nezinot aizkulises un detaļas man šis "atbalsts" radīja daudz jautājumus. Vispirms jau - vai LK finansē raidījumu? Zinot LK ciešo saistību ar lielo polītiku un citiem varenajiem man protams radās nākošais jautājums - vai "Tādi esam" paliek absolūti brīvi no saviem atbalstītājiem. Kāda man garantija, ka raidījums apzināti vai neapzināti neizvairīsies (labākajā gadījumā) no slidenām tēmām, kas tieši vai netieši saistās ar LK?

Normālā pasaulē "atbalstītaji" mēdz būt izklaides raidījumiem (MTV + Ericsson, Motorola, utt), nevis pētnieciskai žurnālistikai. Šādos gadījumos raidījumu producenti pārdod savu programmu TV sabiedrībām un tās savukārt pārdod reklāmas laiku ieintersētajiem reklāmdevējiem. Respektīvi - izvairās no tiešas saites starp autoriem un "saturā ieinteresētām" pusēm.

Protams jārespektē Latvijas realitātes (šaurs, sadalīts TV tirgus, utt), bet no tā "ticamības efekts" nepalielinās.

Domāju, ka neesmu viens tāds šaubīgais.

ads

JP

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris S. 21.11.2002 19:07
Lolitai Čigānei un Intai Lasei

Nekādā ziņā neesmu Jums pārmetis dialoga trūkumu. Seminārus neapmeklēju nevis pozas vai principa, bet laika trūkuma dēļ. Taču no otras puses mana pārliecība ir tāda, ka, ja reiz neatkarīgi eksperti (par kādiem, domāju, Jūs un pārējie sevi uzskatāt) veic neatkarīgu pētījumu, lai viņi strādā un darba procesā iejaukties ar komentāriem, replikām vai pārmetumiem nebūtu vēlams. Kas tad tādā gadījumā tā ir par OBJEKTĪVU analīzi? Tagad sanāk, ka tie, kas ar jums sarakstījās, kā arī tikās un aizstāvēja, tā teikt, savu redakciju godu un cieņu, varēja ietekmēt pētījuma rezultātu attiecībā uz savu izdevumu. Piemērs: jūs iekļaujat kādu publikāciju «melnajā sarakstā», attiecīgā izdevuma redaktors ar Jums sazinās, izskaidro savu viedokli un situāciju, un pamato, ka tā nav slēptā reklāma, un Jūs šo publikāciju no «saraksta» svītrojat.

Diez vai vienlaicīgi var notikt diskusijas un neatkarīga analīze. Manuprāt, pēc Jūsu piedāvātās formulas tas ir ietekmēts pētījums. Tikai ne visi to centās ietekmēt un rezultātā bija «sliktie piemēri».

Diskusijām būtu jānotiek pirms un pēc pētījuma, nevis tā laikā. Taču izskatās, ka nekāda sakarīga diskusija neveidojas. Un tam ir dažādi iemesli, viens no tiem, manuprāt, pētījuma autoru ambīcijas. Visās pēcpētījuma publikācijās vai komentāros Jūs spītīgi turaties pie sava, nepieļaujot ne mazāko iespēju, ka esat pieļāvuši kādu kļūdu. Bet tā taču nemēdz būt, jo nekļūdās tikai tas, kas neko nedara!

Ja, Jums ir vēlēšanās, «Talsu Vēstīm» ir piedāvājums – sarīkosim Talsos pētījuma autoru tikšanos ar Kurzemes laikrakstu pārstāvjiem.

Cieņā A. Strēlis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 19.11.2002 14:19
Andrim Strēlim.

Tā kā es pati organizēju monitoringa procesu, varu Jums apgalvot, ka regionālo laikrakstu redaktori tika uzrunāti vairākas reizes - projekta ietvaros notika 7 regionālie semināri, kuros tika runāts par 'slēptās reklāmas' jautājumiem kopējā, konceptuālā nozīmē, bijām arī Talsos.

Pēc tam, 12. septembrī aicinājām VISUS regionālos laikratus uz semināru Rīgā, kur publikācijas reģionālajos laikrakstos analizēja Ilze Šūlmane no LU kominikāciju fakultātes. Jūs arī tikāt aicināts. Tie, kas atbrauca, atrada iespēju diskutēt gan par savu, gan par kolēģu darbu. Pēc tam ar redaktoriem vairākas reizes apmainījāmies e-pastiem, kur atbildēju uz visiem tos interesējošiem jautājumiem un nosūtīju jaunās rakstu tabulas.Vienlaicīgi, pirms zinojuma publiskošanas nosūtījām sarakstus ar atlasītajiem rakstiem visiem laikrakstiem, lūdzot redaktoru komentārus, saņēmām dažādas atsauksmes un bijām par tām gandarīti.

Tāpat arī VISI reģionālie laikraksti tika aicināti vēl jūnijā apspriest projekta iniciatīvu "Sabiedrība pret melnajām kasēm", arī slēptās reklāmas pētīšanas metodoloģijas apraksts tika publiskots un lūgti VISU, arī reģionālo laikrakstu, komentāri par to. Jums bija iespēja iesaistīties šajā projektā jau no pašiem tā pirmsākumiem. Šoreiz dialoga trūkumu projektam nevar pārmest.

ar cieņu,

Lolita Čigāne

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris S. 15.11.2002 17:13
Kritiku neiztur arī Talsu vēstu redaktora Andra Strēļa teiktais, ka salīdzināt partiju solījumus ar darbiem ir tikai nacionālo mediju uzdevums. Jāatceras, ka finansu trūkuma dēļ daudzi laukos var atļauties abonēt tikai vietējo avīzi, kurai tāpēc bieži ir izšķiroša loma politiskās izvēles izdarīšanā un šim nolūkam ar it kā neitrāliem pastāstiem par politiķu aktivitātēm rajonā vien nepietiek, nepieciešama analīze.

Nepiekrītu Intas Lases argumentam. Šajā gadījumā varu iebilst, ka, visiem cilvēkiem arī laukos mājās ir televizors un (vai vismaz) radioaparāts un par norisēm valsts politikā viņi var uzzināt no šiem mēdijiem. Sava rajona avīzi cilvēks abonē pirmkārt un galvenokārt tāpēc, lai uzzinātu, kas notiek viņa rajonā, pilsētā, pagastā un vislabprātāk lasa informāciju par sev zināmām vietām, notikumiem un cilvēkiem. Jo, redziet, dažādas lietas par politiku izklāsta ļoti daudzi un dažādi mēdiji, bet vietējo dzīvi atspoguļo TIKAI vietējais laikraksts.

Un kas ir domāts ar vārdu «analīze»?

Vēl gribu pakomentēt Intas piemēru par labajām atsauksmēm no laikraksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ) galvenās redaktores. Jūs, Inta, labi ziniet, ka Tukuma rajonā ir divas avīzes. NTZ pētījumā bija starp tām, kurās konstatēti vismazāk iespējamie pārkāpumi (tikai viens), bet otra — Tukuma Ziņotājs — ar 13 iespējamiem slēptās reklāmas gadījumiem ieņēma pārliecinošu pirmo vietu reģionālās preses sadaļā. Ja es būtu NTZ redaktors, es būtu muļķis, ja savā avīzē neuzslavētu šo pētījumu. Jo vairāk tāpēc, ka pilnā sparā rit preses abonēšanas kampaņa 2003. gadam. Savukārt, ja es būtu otras avīzes redaktors, es konsultētos pie advokātiem. Ceru, ka sapratāt manu domu.

Un vēl, man ir jautājums, vai arī reģionālās preses redaktori varēja piedalīties izvēlēto rakstu apspriešanā, kā Jūs norādāt diskusijā Domburam par nacionālajiem laikrakstiem?

Ar cieņu Andris Strēlis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

inta 15.11.2002 13:09
Atbildot uz J.Dombura komentāru gribējās piezīmēt, ka aicinājums piedalīties žurnālistu grupā tika izsūtīts visu nacionālo laikrakstu redaktoriem. turklāt aicinājumā tika norādīts, ka pirms konkrēto rakstu apspriešanas žurnālistu darba grupā neviens raksts netiks publiskots kā aizdomīgs, turklāt laikrakstiem tika izteikts aicinājums pēc konkrēto aizdomīgo publikāciju atklāšanas izteikt savu viedokli. Tomēr šim aicinājuma neviens neatsaucās, izņemot Dienu. Tātad tā bija pašu mediju izvēle nepiedalīties, bet vēlāk kritizēt, turklāt ne diskusijas formātā, kas patiesībā būtu bijis auglīgākais šī pētījuma noslēgums.

vēl jāpiebilst, ka žurnālistu grupā tika apspriestas visi aizdomīgie materiāli - gan TV, gan radio, gan presē konstatētie gadījumi Tā ka pētījuma norises gaitā savu viedokli par konkrēto preses publikāciju atbilstību vai neatbilstību izvirzītajiem kritērijiem sprieda ne tikai 2 žurnālistes (es un Anita Brauna), bet arī radio un TV pārstāvji, kā arī savu subjektīvo viedokli izteica NRTVP pārstāvji. Tāpēc es domāju, tā vietā, lai diskutētu par nepietiekamo pārstāvniecību, daudz svarīgāk būtu meklēt atbildes uz jautājumiem kāpēc citi nepiedalījās. turklāt meklējot vairāk argumentu, kā tikai to, ka nepiedalījāmies, jo Sorosa fonda valdes priekšsēdētāja ir Sarmīte Ēlerte. turklāt šis žurnālistu grupas darbs bija lieliska iespēja kritiķiem izvērtēt, vai bija un ja bija, tad cik liela varēja būt S.Ēlertes ietekme uz pētījumu. tad arī atkristu daudzas populistiskas spekulācijas.

cieņā Inta Lase

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Domburs 13.11.2002 18:05
Inta, neuztver nu gan visas kritikas tikai kā pārmetumus. Kā teica viens dzīvais klasiķis - nemeklē ienaidnieku, viņš pats tevi atradīs... :)))

Ja Tavs statuss šajā projektā saucas "preses sadaļas vadītāja", bet žurnālistu apspriedēju grupā bez Tevis ir tikai vēl viena preses pārstāve, un, citastarp, no tā paša laikraksta, kurā savulaik kopā strādājāt, kamēr nevienam nav noslēpums par latvju preses, maigi izsakoties, dažādību, nekādi nevaru uzskatīt to par pietiekamu, lai pārstāvētu dažādus preses stilus, žanrus, u.tml..

Turklāt, ja Tu raksti, ka "žurnālista Jāņa Dombura pārmetumu par pētnieku nepietiekamo kvalifikāciju var apšaubīt, vaicājot, cik tad žurnālistiem bija jāstrādā pie pētījuma un kuriem", man jāatzīmē, ka savā komentārā rakstīju nevis par kvalifikāciju, bet gan, būsim precīzi:"...cik mediju, cik pašu monitorētaju vainas deļ starp vērtētājiem netika iesaistīti pietiekami daudz dažādu mediju pārstāvji, kas varētu veicināt šīs analīzes autoritāti – divas kolēģes no “Telegraf” plus presē un TV strādājusī Inta Lase bija krietni nepietiekama praktiķu pārstāvniecība, lai izdarītu kvalitatīvus un vispusīgus secinājumus".

Veixmi darbā,

JD

Saistītie raksti
Citi autora darbi