Trīs atziņas no jaunākajām aptaujām par imigrāciju

Diskusijās par migrāciju nereti izskan atsauces uz Latvijas sabiedrības negatīvo attieksmi pret imigrāciju. To izmanto gan lai pamatotu, kāpēc Latvijai nav jāuzņem patvēruma meklētāji, gan arī lai skaidrotu politiskā atbalsta trūkumu darbaspēka piesaistei no citām valstīm.

Iesaki citiem:

Tomēr sabiedrības viedokli par imigrāciju grūti novērtēt, atsaucoties tikai uz vienu, vispārīgu jautājumu. Tam nepieciešams plašāks un detalizētāks ieskats, kādu piedāvā jaunākās Eiropas Komisijas (EK) aptaujas rezultāti par imigrantu integrāciju Eiropas Savienībā.






Piedāvājam trīs PROVIDUS pētnieku atziņas par aptauju rezultātiem:

1. Viedoklis par imigrācijas ietekmi uz Latvijas sabiedrību ir daudzveidīgs.

Vērtējot imigrācijas ietekmi uz sabiedrību kopumā, secināms, ka gan kopumā ES, gan arī Latvijā cilvēki to vērtē neitrāli. Tikai pozitīvs (10%) vai negatīvs (20%) skatupunkts ir mazākajai sabiedrības daļai, savukārt kā neitrālu vai vairāk pozitīvu imigrācijas ietekmi vērtē 68% Latvijas pilsoņu. Uz līdzīgu tendenci un viedokļu dažādību norāda arī regulārās EK aptaujas - imigrāciju no ES valstīm Latvijā lielākā daļa sabiedrības uztver pozitīvi (51%), savukārt imigrāciju no valstīm ārpus ES ap 80% Latvijas iedzīvotāju vērtē negatīvi.








Arī lūdzot cilvēkiem plašāk novērtēt imigrāciju no valstīm ārpus ES, atbildes ir daudzveidīgas. Apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju to uzskata tikai par problēmu, tomēr tikpat daudz cilvēku saskata šāda veida imigrācijas radītās iespējas. Latvijā gan uz tām norāda retāk nekā ES valstīs vidēji, un visvairāk uz imigrāciju raugāmies kā darbaspēka avotu profesijām, kuras ar savas valsts pilsoņiem aizpildīt ir grūti.





2. Integrācijas atbalsta pasākumi Latvijā nav pietiekami.

No veiktajām aptaujām secināms, ka gan ES, gan arī Latvijā integrācijas atbalsta pasākumus lielākā daļa iedzīvotāju uztver kā nepieciešamus un svarīgus. Nozīmīgs atbalsts ir valodas un integrācijas kursiem, kā arī imigrantu bērnu pieejai bērnudārziem. Tāpat 85% cilvēku Latvijā uzskata, ka šādiem kursiem būtu jābūt obligātiem, tomēr ne patvēruma meklētājiem, ne trešo valstu pilsoņiem pienākums apmeklēt kursus nav. Vēl jo vairāk, šāda pasākumu finansējums ir nepastāvīgs, un citu valstu pilsoņu iespējas bez maksas apgūt latviešu valodu ir ierobežotas.




Tādēļ nav pārsteigums, ka valdības darbu saistībā ar integrācijas atbalsta nodrošināšanu Latvijas iedzīvotāji vērtē kritiskāk – 45% uzskata, ka integrācija nav veiksmīga pašvaldību līmenī, un 54% domā, ka integrācija nav veiksmīga arī valstī kopumā. Latvijas valdības novērtējums par integrācijas pasākumu veikšanu ir trešais sliktākais ES, un tikai 41% uzskata, ka valdība dara pietiekami (51% vidēji ES).

3. Eiropas Savienībā un Latvijā pietrūkst informācijas par imigrāciju.

Tikai 61% ES valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņi nav labi informēti par imigrāciju. Tas vislabāk novērojams zināšanās par imigrantu skaitu savā valstī – vidēji ES cilvēki uzskata, ka valstī ir 2,3 reizes vairāk imigrantu nekā patiesībā.

Latvijā šādas informācijas trūkums ir izteiktāks, proti, 72% cilvēku uzskata, ka viņi nav labi informēti par imigrācijas un integrācijas jautājumiem. Izpratne par imigrantu skaitu Latvijā arī nav precīza - Latvijas iedzīvotāji ar imigrantiem saskaras reti un uzskata, ka valstī ir 3,5 reizes vairāk imigrantu nekā patiesībā (4,3% no kopējā iedzīvotāju skaita, neņemot vērā nepilsoņus, kurus Latvijas valsts iestāžu statistika un politikas dokumenti neklasificē kā imigrantus).

Kopumā šādi aptaujas rezultāti norāda uz nepieciešamību labāk informēt sabiedrību par imigrāciju un integrāciju, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un pastāvīgu valdības atbalstu jauniebraucēju iespējām iekļauties Latvijas sabiedrībā. Domnīca PROVIDUS aktīvi īsteno dažādus projektus, kas palīdz strādāt abos virzienos. Piemēram, projektā “Migrācijas vizualizācija” ir izveidoti mācību stundu apraksti par migrāciju vidusskolēniem, savukārt projekta “Sabiedrības integrācijas darba vietā” mērķis ir veidot jauniebraucējiem iekļaujošu vidi Rīgas pilsētā.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi