[i]"Latvijas vēstnesis", pielikums "Eiropas vēstis", 14.02.2003[/i]

Eiropas Savienības (ES) transporta politikas uzdevums ir veidot vienotu transporta tirgu, kurā ES ceļu, dzelzceļu, ūdens un gaisa transporta uzņēmumi darbojas brīvas konkurences apstākļos un neierobežoti var piedāvāt savus pakalpojumus visā ES teritorijā. ES transporta tirgū ir likvidētas robežas, novērstas ekonomiskās barjeras un tirgus darbojas saskaņā ar vienotiem kvalifikācijas un standartizēšanas noteikumiem.

Transporta politikas mērķi

Transporta nozare ir viena no svarīgākajām ES, tajā nodarbināti aptuveni 7% no strādājošo skaita, un tā veido 7% savienības kopbudžeta. Transporta politikai ir nozīmīga loma ES vienotā tirgu darbībā, tās uzdevums ir nodrošināt brīvu personu un pakalpojumu kustību un novērst iespējamās ekonomiskās barjeras, kas varētu traucēt brīva tirgus darbībai. Politikas mērķis ir izveidot integrētu Eiropas transporta tirgu saskaņā ar šādiem principiem:

• visi transporta uzņēmumi darbojas brīvas konkurences apstākļos;

• katrs patērētājs brīvi izvēlas transporta uzņēmumu;

• valsts neiejaucas kvotu noteikšanā un cenu politikas veidošanā;

• pastāv vienādi noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem;

• savienības līmenī tiek izstrādāti pasākumi transporta drošības uzlabošanai;

• tiek veikti pasākumi integrēta Eiropas transporta tīkla izveidei un transporta sistēmas infrastruktūras uzlabošanai.

Transporta politikas attīstība

ES transporta politika visstraujāk attīstījās tikai astoņdesmito gadu beigās, un par pagrieziena punktu transporta politikā uzskatāma vienotā tirgus izveide 1993. gadā. Kopš tā laika darbojas kopējais ES transporta tirgus, kurā transporta uzņēmumi var neierobežoti sniegt savus pakalpojumus.

Transporta politikas aktualitātes

Aizvien aktuālāka problēma Eiropā, it īpaši blīvi apdzīvotajos reģionos, ir arī autoceļu pārslogotība. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ES aktīvi ir iesaistījusies šīs problēmas risināšanā, izveidojot transporta tīklus pāri visai Eiropai. ES veicina nacionālo transporta tīklu (autoceļu un dzelzceļa) pārrobežu apvienošanos, lai veicinātu starptautisku maģistrāļu veidošanos, likvidētu ceļu šauros punktus un harmonizētu tehniskos standartus. Veidojot Transeiropas tīklu, finanšu lauvas tiesa tiek novirzīta vienotas dzelzceļa sistēmas attīstībai, mēģinot padarīt to efektīvāku un tādējādi atslogojot pārblīvētos ceļus. 1994. gadā ES Padome apstiprinājusi 14 prioritāros Transeiropas transporta tīkla projektus.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē strauji padziļinoties Viduseiropas un Austrumeiropas valstu integrācijai ES, tika apzināta nepieciešamība veidot un modernizēt arī vairākus (kopumā 10) visu Eiropas valstu transporta koridorus, tādējādi savienojot visu Eiropas valstu rietumu un austrumu transporta sistēmas.

Arvien nozīmīgāka ES transporta politikā kļūst drošības palielināšana dažādajos Eiropas transporta tīklos. Darbojas vairāki likumdošanas akti, kas nosaka minimālos drošības standartus autotransportā un dzelzceļa transportā. Pēc bēdīgi slavenā prāmja “Estonia” katastrofas nozīmīgi drošības jauninājumi ieviesti arī jūras transportā. Ļoti aktīvi tiek strādāts arī pie vienotas Eiropas gaisa telpas izveides, kas ievērojami atvieglotu gaisa transporta plūsmu un uzlabotu lidojumu koordinācijas sistēmu.

Ieviešot ES transporta politiku Latvijā

Transporta nozarē Latvijas integrācija ES norit sekmīgi un likumdošana jau pilnībā saskaņota ar ES acquis communautaire. Autotransporta jomā Latvija līdz ar iestāšanos ir gatava pakļauties pilnīgai tirgus liberalizācijai un pēc dažiem gadiem atvērt kabotāžas (iekšējo) kravu pārvadājumu un pasažieru pārvadājumu tirgu. Šobrīd iekšējos pārvadājumus Latvijas teritorijā var veikt tikai Latvijas transporta uzņēmumi un ārvalstu pārvadātājiem šis tirgus ir slēgts.

Latvija ir ieviesusi noteikumus par braukšanas ilgumu un atpūtas periodiem autopārvadātājiem. Ieviesta arī direktīva par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu.

1998. gadā pieņemtais Dzelzceļa likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi radījuši tiesisku pamatu dzelzceļa transporta sistēmas liberalizācijai.

Tomēr, lai pilnībā ieviestu ES likumdošanas prasības, Latvija iestāšanās sarunās vienojusies par diviem pārejas periodiem: par transportlīdzekļu finansiālo nodrošinājumu autopārvadātāju uzņēmumiem un tahogrāfu (transportlīdzekļu braukšanas laika un ātruma fiksēšanas ierīce) uzstādīšanu autobusiem un kravu pārvadātājiem. Galvenais pamatojums pārejas periodu nepieciešamībai ir attiecīgo direktīvu ieviešanas visai augstās izmaksas.

ES jaunākie normatīvi paredz, ka pārvadātāju uzņēmumiem vienam transportlīdzeklim finansiālajām garantijām jābūt 9000 eiro vērtībā, bet katram nākamajam – 5000 eiro. Šo prasību pilnīgai ieviešanai vietējiem pārvadātājiem Latvija vienojusies par pārejas periodu līdz 2006. gada 31. decembrim.

Arī tahogrāfu ieviešanai Latvijai būs nepieciešams pārejas periods līdz 2005. gadam. Tahogrāfu ierīces jau vairākus gadus ir obligātas visiem kravas transportlīdzekļiem un autobusiem, kas veic braucienus ārpus Latvijas, bet iekšējā tirgū šīs ierīces būs obligātas tikai pēc dažiem gadiem.

“LV” informācija

Ieguvumi:

• iestājoties ES, jebkurš Latvijas, kā arī ES transporta uzņēmums varēs brīvi veikt starptautiskos autopārvadājumus no Latvijas uz citām ES dalībvalstīm;

• brīvās konkurences apstākļos paplašināsies transporta pakalpojumu piedāvājums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

• uzlabosies pārvadātāju sociālie un darba apstākļi;

• uzlabosies pārvadājumu drošība;

• ieviešot augstākus degvielas kvalitātes un transportlīdzekļu gāzu emisijas standartus, tiks ierobežots transportlīdzekļu radītais vides piesārņojums;

• Latvijai būs pieejami apjomīgi finansu līdzekļi no ES Kohēzijas fonda transporta infrastruktūras uzlabošanai.

Zaudējumi:

• ES standartu ieviešana Latvijas autopārvadātājiem izmaksās visai dārgi, īpaši smaga šī problēma būs tiem uzņēmumiem, kas darbojas austrumu tirgū, kur ieņēmumi no vienas automašīnas ir ievērojami mazāki, nekā strādājot ES tirgū, un lietot jaunas un dārgas automašīnas finansiāli neatmaksājas;

• pieaugs konkurence pārvadājumu uzņēmumiem, ko vājākajiem Latvijas uzņēmumiem būs visai grūti izturēt;

• autopārvadātājiem pieaugs izdevumi par transportlīdzekļu nodevām;

• aviosabiedrības nevarēs izmantot līdz šim izmantotās ES standartiem neatbilstošās lidmašīnas.