Atslēgvārdi:

Talsu novada fonds — caur labdarību uz veselīgu kopienu

Latvijas pirmais kopienu filantropijas fonds ir pārliecinājies, ka vietējā sabiedrība ir nobriedusi mērķtiecīgai labdarībai. Fonda darbība atspēkojusi vairākus mītus — ka cilvēki ir neatsaucīgi un ka tikai turīgie palīdz. Cilvēki atplaukst, kad var kādam palīdzēt, un tas nav atkarīgs no ziedotāja rocības un ziedotās summas.

Iesaki citiem:

Pirms trijiem gadiem, kad tapa Talsu novada fonds, reti kurš Latvijā mācēja paskaidrot, ko nozīmē vārdu savienojums "kopienu filantropija". Arī ziedojumu vākšana bija nodarbošanās ar negatīvu zemtekstu. "Ziedot it kā nozīmēja pazemoties. Cilvēkiem likās — ziedojumu vācēji ir nabadziņi, kas pazemojas un lūdz citiem naudu," stāsta Talsu novada fonda [TNF] valdes priekšsēdētājs Mareks Indriksons. Šodien kopienas filantropija Talsu novadā ir dzīves ikdiena, bet pati ziedošana — atraktīva nodarbe, "kas nerada neērtības sajūtu ne lūdzējiem, ne ziedotājiem." Taču TNF vadība uzsver, ka fonds joprojām mācās — gan to, kā lūgt ziedojumus, gan to, kā pateikt paldies.

Bez špikeriem

Talsu starptautiskās sadarbības centrā Eiromāja, kas izvietojies saulainā telpā pilsētas kinoteātra ēkā, viens pēc otra ienāk smaidoši pagastveči un pagastsievas. Sasveicinās, izmet kādu joku, izņem no somas līdzpaņemto zīmogu, uzpūš siltu elpu, apzīmogo uz galda nolikto līgumu. Tad pasit padusē mapi, uz kuras ir uzlīme ar attiecīgā pagasta nosaukumu. Kopīgi ar portālu ziedot.lv īstenotajā akcijā "Skolas soma Talsu pusē", kuras uzdevums bija palīdzēt mazturīgo ģimeņu pirmklasniekiem piepildīt skolas somas, līdz augusta vidum bija savākti līdzekļi 54 skolēniem 13 pašvaldībās. Katrā no TNF sagatavotajām 13 mapēm ir dāvanu karte somas un rakstāmpiederumu iegādei, dzejoļu grāmata un TNF līgums ar pašvaldību.

Akcijas noslēguma pasākums norit raiti, ar lietpratēju precizitāti. TNF nepiemirst arī par publicitāti — mapes rotā TNF logo, PowerPoint prezentācijā tiek izstāstīts par fonda mērķiem un citām labdarības akcijām. "Mēs esam daudz ko iemācījušies," smaidot saka M.Indriksons. "Bet tas, kā mēs darījām lietas pirms diviem gadiem, no šodienas viedokļa šķiet stīvi, neveikli un neaptēsti."

Talsu novada fondam nācās mācīties daudz un iztikt bez špikeriem — kopienu filantropijas fondi Latvijā līdz tam nebija darbojušies. "Kad iesniedzām pieteikumu Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas pilotprojektam "Iedzīvotāju līdzdalība un kopienu filantropija", mēs pat īsti nezinājām, uz ko parakstāmies," atzīstas M.Indriksons. Talsu sabiedrībā gan ir senas kopā pulcēšanās tradīcijas — pirmā vietējo iedzīvotāju biedrība dibināta jau 1834.gadā, 19.gadsimta beigās novadā aktīvi darbojās Talsu Sadraudzīgā biedrība. Taču kopienas labdarība tādā formā, kāda tā šodien pazīstama ASV, Lielbritānijā un Centrāleiropas valstīs, Talsos un arī Latvijā bija jaunums.

Pamatu fondam veidoja Talsu Nevalstisko organizāciju centra rīkotais 1.Talsu iedzīvotāju forums, kas notika 2002.gada aprīlī. "Forumā piedalījās 150 cilvēki, kas bija liels sasniegums, ņemot vērā to, ka sabiedriskajās apspriešanās ierasti sapulcējas kādi trīs, četri cilvēki." Pēc M.Indriksona vārdiem, plašā atsaucība parādīja, ka talsinieki ir gatavi filantropijai — "kā mēdz rakstīt vēstures grāmatās — "situācija bija nobriedusi"".

Forumā dzima astoņas idejas dažādiem vietējai sabiedrībai svarīgiem projektiem — bērnu rotaļu laukumu ierīkošana, jauniešu brīvais laiks, projekti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citi. Nedaudz mazāk nekā puse no foruma dalībniekiem bija gatavi arī praktiski darboties, lai šīs idejas īstenotu, piedaloties regulārās apspriedēs un meklējot līdzekļus projektiem ("tas ir normāli, jo ir vairāki iesaistīšanās līmeņi — dažiem pietiek parunāt, citi gatavi darīt").

"Taču tad iestājās apmulsums. Bija jāizdomā modelis šo un citu darbu īstenošanai, lai nebūtu tā, ka mēs padarām astoņus darbus un miers, arivederci." Par šādu modeli kļuva TNF — pirmais kopienu filantropijas fonds Latvijā, kurš tika nodibināts desmit mēnešus pēc iedzīvotāju foruma.

Tilta lomā

TNF darbības princips ir vienkāršs — "fonds ir kā tilts", skaidro M.Indriksons. Fonds piesaista ziedotāju līdzekļus un tālāk tos nogādā dažādu vietējai sabiedrībai svarīgu projektu īstenotājiem — gan caur mērķa projektiem un akcijām, gan caur regulāriem projektu konkursiem un stipendiju programmām. Projekti, kurus var iesniegt nevalstiskās organizācijas, iedzīvotāju grupas vai pašvaldības iestādes, tiek izvērtēti projektu konkursos, kur vērtētāju lomā ir fonda dalībnieki, kuru skaits patlaban ir 78. "Divreiz gadā dalībnieki saņem projektu kopsavilkumus un balso par tiem, piešķirot projektam punktus no 0 līdz 5. Naudu dalām lejupejošā secībā — no vislielāko punktu skaitu saņēmušā projekta uz leju tik ilgi, kamēr pietiek naudas."

Fonda ikdienas darbību organizē divi cilvēki — M.Indriksons un valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Rorbaha, bet uzrauga deviņu cilvēku Uzraudzības komiteja, kurā pārstāvēti trīs sektori — NVO, pašvaldība un uzņēmēji.

Viens no pirmajiem TNF projektiem 2003.gadā bija bērnudārza Saulīte rotaļu laukuma labiekārtošana. Bērnudārza vadītāja Daina Kalniņa toreiz atzinās, ka saņemot vēstuli no mazpazīstamā TNF bijis grūti noticēt tam, ka priekšlikums domāts nopietni. "Vai tad iespējams, ka kāds nelūgts piedāvā naudu?" viņa teica intervijā laikrakstam Diena.

Šodien TNF vārds novadā un arī citur Latvijā nav svešs, un skaitliskā izteiksmē TFN filantropijas "raža" ir sasniegusi 46 projektus, kuriem iztērēti vairāk nekā 17 000 latu. Piemēram, fonds ir palīdzējis Sabiles jaunajam dziedātājam Dzintaram Čīčam tikt pie klavierēm, rīkojis akcijas lauku sieviešu pašapziņas celšanai un izdevis ceļvedi par Talsu rajona pilskalniem un kulta vietām. Kā uzsver TNF valdes priekšsēdētāja vietniece I.Rorbaha, fonda darbība atspēkojusi vairākus mītus — ka cilvēki ir neatsaucīgi un ka tikai turīgie palīdz. "Cilvēki atplaukst, kad var kādam palīdzēt," saka I.Rorbaha, piebilstot, ka tas nav atkarīgs no ziedotāja rocības un ziedotās summas.

Projekti, kurus TNF atbalsta, nosacīti sadalīti jomās, kas, pēc fonda dalībnieku pārliecības, veido pamatu veselīgai sabiedrībai. Tā ir kultūra un sports, infrastruktūra, izglītība, iedzīvotāju līdzdalība, sociālā joma, vietējās ekonomikas attīstība un vide. Lemjot par naudas sadali, mērķis — veselīgā sabiedrība vienmēr tiek paturēts prātā. "Naudas piešķiršana ietekmē procesus sabiedrībā, tādēļ tas jādara atbildīgi un jāsaprot, vai projekts atbilst sabiedrības vajadzībām, vai vietējie iedzīvotāji to pieņems. Var jau arī visu naudu atdot datorzāļu ierīkošanai pēc tam brīnīties par sekām," saka M.Indriksons.

Ziedotāja "slimības vēsture"

Fonda valdes priekšsēdētājs vairakkārt uzver — vissvarīgākais fonda ikdienas darbā ir uzturēt saikni ar ziedotājiem. "Lietojot biznesa terminoloģiju, ziedotājs ir mūsu klients," viņš saka. "Un klients ir jāapčubina," piebilst I.Rorbaha. Klientam ir svarīgi zināt, kas notiek ar viņa naudu, tādēļ fonds regulāri atskaitās ziedotājiem. Un klientam ir svarīgi justies novērtētam, tādēļ fonds cenšas katram ziedotājam nosūtīt pateicību nedēļas laikā no ziedojuma brīža. "Pateicību jomā vēl redzam rezervi, mums ir daudz jāmācās," piebilst M.Indriksons.

TNF mācās dažādos veidos — gan kontaktējoties ar citām labdarības organizācijām, gan lasot materiālus par filantropiju, gan arī apmeklējot forumus ārzemēs. Piemēram, no kādas konferences Budapeštā tika mājās pārvesta ideja par ziedotāju datubāzes veidošanu. "Tā ir kā ziedotāja "slimības vēsture", kurā fiksēti agrākie ziedojumi, ziedotāja vēlmes. Lai nerastos neveikla situācija, kad mēs lūdzam ziedojumu bērniem no tā paša cilvēka, kurš pirms gada mums paziņoja, ka bērniem neziedo. Bet mēs to esam aizmirsuši!" skaidro M. Indriksons.

TNF cer, ka līdz 2010.gadam fonda ziedotāju skaits būs sasniedzis tūkstoti, daudz vairāk būs tādu, kas ziedos biežāk nekā reizi gadā un pieaugs arī ilgtermiņa sadarbības līgumu skaits, kad kāds uzņēmums uztic fondam pārvaldīt visas savas labdarības aktivitātes. M.Indriksons domā, ka pēc gadiem pieciem arī par Talsu novada fondu varēs teikt to pašu, kas 1930.gados izdotajā ceļvedī "Talsu novads" bija rakstīs par Talsu Sadraudzīgo biedrību, proti, "būs grūti atrast Talsu tuvākā novadā daudzmaz pazīstamu cilvēku, kura vārds nebūtu atrodams biedrības biedru sarakstos."



Šī publikācija tapusi Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.

Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas - Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Plates 255x203

Mēs esam kultūra 2 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Svētki bez Klāras 19 Autors:Rita Ruduša

394602 10200897502943873 390812678 n

Pēc Jordana 46 Autors:Rita Ruduša