Lieta Nr. C29240503
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja L. BLŪMIŅA
ar sekretāru N. MARCINKĒVIČU
2003. gada 8. septembrī atklātā tiesas sēdē tiesas zālē Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja civillietu sakarā ar Džordža Stīla (George Ronney Steel) prasību pret politisko organizāciju “BRĪVĪBAS PARTIJA” un valsts bezpeļņas SIA LATVIJAS TELEVĪZIJA par goda un cieņas aizskaršanu un mantiskās kompensācijas piedziņu, un
nodibināja:
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2002. gada 28. novembrī prasītājs Dž. Stīls cēlis prasību pret politisko organizāciju “BRĪVĪBAS PARTIJA” un valsts bezpeļņas SIA LATVIJAS TELEVĪZIJA par goda un cieņas aizskaršanu sakarā ar Brīvības partijas priekšvēlēšanu reklāmu, kas publiski kūda uz rasu naidu un diskrimināciju un mantiskās kompensācijas piedziņu.
Saskaņā ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu 2003.gada 29. janvārī minētā civillieta nodota Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesai pēc piekritības.
Prasībā norādīts, ka 2002. gada 20. jūnijā Latvijas Televīzija pārraidīja Brīvības partijas priekšvēlēšanu reklāmas klipu. Šis klips saturēja sižetu, kurā tumšādains vīrietis tērpts Latvijas karavīra formā stāv sardzē pie Brīvības pieminekļa. Tad seko epizode, kurā tumšādains vīrietis savā nacionālajā tērpā skūpsta gaišādainu latviešu tautumeitu. Fonā skan teksts: “Šodien – Latvijas sargs, rīt – varbūt Tavs znots”. Klipa titros parādās teksts par to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmē imigrantu ieplūšanu no Āfrikas un Āzijas.
Pēc prasītāja ieskata minētās reklāmas saturs aizskar viņa godu un cieņu, jo tā pauž negatīvu nostāju pret tumšādainiem cilvēkiem, pret to, ka viņi dzīvo vai dzīvos Latvijā un veidos ģimeni ar gaišādainiem Latvijas iedzīvotājiem. Reklāma satur negatīvu novērtējumu par tumšādainu cilvēku, jo tā pasaka, ka tumšādaini znoti ir nevēlami un būs liela nelaime Latvijas meiteņu vecākiem, un veicina aizspriedumu nostiprināšanos pret tumšādainiem cilvēkiem Latvijas sabiedrībā un kurina rasu naidu.
Tā atklāti nodala gaišādainos un tumšādainos cilvēkus. Tā ka prasītājs ir tumšādains amerikānis, kas dzīvo Latvijā un ir precējies ar gaišādainu latvieti, viņa situācija ir identiska tam, ko Brīvības partija parāda, kā negatīvu un nevēlamu nākotnes perspektīvu Latvijā.
Prasītājs norādījis, ka minētā reklāma skar konkrētu, ļoti šauru cilvēku loku Latvijā, t.sk. arī prasītāju, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība vēsturiski nav radusi sadzīvot ar tumšādaino rases pārstāvjiem, tā ir īpaši jūtīga pret šo cilvēku parādīšanos Latvijā un var uztvert minēto reklāmu ar pat visai negatīvām sekām Latvijā dzīvojošajiem tumšādainiem cilvēkiem, kā piemēru minot rakstu “Rasisms – arī Eiropas problēma”, Diena, 06.2002. Bez tam prasībā norādīts, ka reklāma dziļi aizskārusi viņu un arī viņa ģimeni. Turklāt pēc tās parādīšanas ir sajutis vēl lielāku apkārtējo cilvēku uzmanību, sačukstēšanos vai pat atklātus rasistiskus izteicienus.
Latvijas Televīzija, pēc vienreizējas- minētā klipa pārraidīšanas, atteicās to turpināt pārraidīt, uzskatot, ka minētā reklāma satur kadrus, kas ietver “jebkuru rases, dzimuma vai tautības diskrimināciju”, kas ir pretrunā Radio un televīzijas Likuma 20. panta 3. daļas trešajam punktam. Sakarā ar ko prasītājs norādījis, ka par patieso atbildētāju ir uzskatāms tās autors – Brīvības partija.
Tādējādi prasītājs uzskata sevi par tiešu minētās reklāmas upuri un tā kā šajā reklāmā pausta negatīva attieksme pret tumšādaino’ cilvēku ienākšanu Latvijā un vēl jo vairāk pret tumšādainiem znotiem, tā tiešā veidā aizskar un pazemo viņa cilvēcisko cieņu godu, sakarā ar ko, atbilstoši Civillikuma 2352a panta 3. daļai uzskata, ka viņam ir prasījuma tiesība pret Brīvības partiju. Sakarā ar ko lūdz piedzīt no Brīvības partijas kompensāciju Ls 30,- apmērā, par morālo kaitējumu, kas nodarīti, aizskarot viņa godu un cieņu.
Prasība pamatota ar Satversmes 92. un 95. pantiem, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20. panta 2. daļas un 26. panta, Starptautiskas konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu L, 4. (a) un (b) un 6. pantiem, Civillikuma 2352a. panta 3. daļu.
Uz tiesas sēdi atbildētājs – politiskās organizācijās “BRĪVĪBAS PARTIJA” pārstāvis nav ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, kā arī nav iesniedzis tiesai savus paskaidrojumus par celto prasību. Pastāvot šādiem apstākļiem un ievērojot Civilprocesa likuma 156. pantu, tiesa atzīst atbildētāja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu, sakarā ar ko atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uz pilnvaras pamata – I. Ziemele prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētiem pamatiem, lūdzot prasību apmierināt.
Līdzatbildētāja – valsts bezpeļņas SIA LATVIJAS TELEVĪZIJA pārstāvis uz pilnvaras pamata – J. Spilve tiesas sēdē prasību atzina, uzskatot to par pamatotu un apmierināmu.
Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Lietā nav strīds par to, ka Latvijas Televīzija 2002.gada 20.jūnijā pīkst. 20.30, pirms ziņu raidījuma “Panorāma” pārraidījusi minēto p/o “Brīvības partija” reklāmas klipu, kura sižetā pie Brīvības pieminekļa parādīts tumšas ādas krāsas vīrietis Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku karavīra formas tērpā, bet sekojošos kadros tumšas ādas krāsas vīrietis, kurš apskauj meiteni latviešu tautastērpā, ar frāzi aizkadra tekstā: “Šodien Latvijas sargs, rīt – varbūt tavs znots”, kā arī sekojošu tekstu subtitros: “Brīvības partija brīdina! Jau tuvāko desmit gadu laikā 20 miljoni ekonomisko bēgļu no Āzijas un Āfrikas meklēs patvērumu Eiropas -Savienības valstīs. Cik no tiem izvēlēsies Latviju par savu apmešanās vietu? Vai tu esi drošs par savu darba vietu? Brīvības partija brīdina!”.
2003. gada 9. aprīlī Latvijas Republikas Augstākā tiesa, izskatot Č. K. Edžugbo un P. Mensaha prasību pret politisko organizāciju “BRĪVĪBAS PARTIJA” un valsts bezpeļņas SIA LATVIJAS TELEVĪZIJA par goda un cieņas aizskaršanu un mantiskās kompensācijas piedziņu sakarā ar minētās reklāmas pārraidīšanu, spriedumā ir atzinusi, ka šāda publiskota un izplatīta reklāma faktiski ir uzskatāma par personas diskriminējošu pēc rases, kas ir pretrunā ar Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
Bez tam tiesa atzinusi, ka nav šaubu par to, ka reklāmas sižets ar Brīvības pieminekli fonā un sekojošiem subtitriem ietver rasu diskriminācijas jēdzienu, jo var aktivizēt aizspriedumus, divdomīgas interpretācijas. Tiesa atzinusi, ka šāda reklāma nav ētiska un to var atzīt par tādu, kas faktiski balansē uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī personas diskrimināciju atkarībā no rases vai nacionālās piederības. Turklāt tiesa atzinusi, ka sakarā ar pārraidīto reklāmu prasītāju goda un cieņas aizskaršanā ir vainojama p/o Brīvības partija.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja norādi, ka Brīvības partijas reklāma nodala tumšādainos un gaišādainos Latvijas iedzīvotājus un pauž viedokli, ka laulības šo cilvēku vidū ir nevēlamas, tādā veidā reklāma veic personu dalīšanu atkarībā no piederības noteiktai rasei attiecībā uz tiesībām veidot ģimeni un uzturēties Latvijā. Šāda dalīšana atzīstama par diskrimināciju atbilstoši Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 1. panta 1. daļas definīcijai. Nav šaubu, ka reklāma pauž viedokli, ka Latvijā ir nevēlama citu rasu ieplūšana un tādejādi kūda pret citam rasēm un sekmē rasu neiecietību Latvijā.
To, ka minētā reklāma pārkāpj tiesību normas rasu diskriminācijas izskaušanas sfērā, apstiprina arī Latvijas Televīzijas lēmums noņemt no ētera minēto reklāmu pēc tās vienreizējas parādīšanas, par ko iesniegts tās 2002. gada 22. jūnija preses paziņojums par Brīvības partijas video reklāmām, ko tiesas sēdē apstiprināja Latvijas Televīzijas pārstāvis.
Civilprocesa likuma 96.p.5. daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbildētājs — p/o Brīvības partija savus paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi, savukārt līdzatbildētājs – VBSIA Latvijas Televīzija tiesas sēdē prasību atzinusi.
Ievērojot minēto un Civilprocesa likuma 96.0.2.d..p. tiesa atzīst, ka augstāk norādītie fakti, kas nodibināti ar LR Augstākās tiesas 09.04.2003. spriedumu lietā C04220002, PAC – 244/2003.g., uzskatāmi par pierādītiem arī dotajā lietā, tā kā attiecas uz tiem pašiem atbildētājiem un lietas apstākļiem, t.i. tiesa atzīst par pierādītu, ka minētās reklāmas saturs ir diskriminējošs, sakarā ar ko pretlikumīgs.
Bez tam Civillikuma 2352.a. panta trešā daļa nosaka, ka ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Atbilstoši minētajam ir pietiekams goda un cieņas aizskarošas pretlikumīgas darbības fakts, lai rastos pamats prasībai par goda un cieņas aizskaršanu un zaudējuma atlīdzību.
Konkrētā gadījumā tiesai nav šaubu, ka minētā reklāma skar šauru cilvēku loku Latvijas sabiedrībā un apstrīdētās reklāmas ietekmē prasītājs asociatīvi var tikt personificēts un uztverts kā nevēlams Latvijā, tā kā ir tumšādains amerikānis, kas dzīvo Latvijā un ir precējies ar gaišādainu latvieti.
Satversmes 89. pants paredz, ka “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem”.
Latvijas Republikas Satversmes 92. pants Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, īpaši, Eiropas cilvēktiesību konvencijas 13. pants, nosaka, ka ikvienam cilvēkam Latvijā, kas jūtas aizskarts savās tiesībās, ir jābūt garantētai iespējai aizstāvēt savas tiesības nacionālās tiesību aizsardzības instancēs. Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu 6. pants nosaka, ka: “Dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva aizsardzība un tiesību atjaunošanas iespējas ikvienam to jurisdikcijā ar kompetentu nacionālo tribunālu un citu valstu institūciju palīdzību jebkuros rasu diskriminācijas gadījumos, kuri pārkāpj viņa cilvēktiesības un pamatbrīvības un ir pretrunā šai konvencijai, kā arī tiesības ar šo tribunālu palīdzību iegūt taisnīgu un atbilstošu atlīdzinājumu vai gandarījumu par jebkura kaitējumu, kas ciests šādas diskriminācijas rezultātā”.
Tādā veidā atzīstams, ka minētā reklāma mazina prasītāja godu un cieņu sabiedrības acīs, veicinot aizspriedumus pret tumšādainiem cilvēkiem Latvijas sabiedrībā.
No tiesas sēdē nopratināto liecinieku Ullas Zumentes – Stīlas, Kristas Vāveres, Romāna Baumaņa, Kārļa Streipa, kuri ir personiski pazīstami ar prasītāju, liecībām izriet, ka pēc minētās reklāmas pārraidīšanas televīzijā cietis gan pats prasītājs, gan arī viņa ģimene, kā arī reklāma veicinājusi palielinātu apkārtējo cilvēku uzmanību, neadekvātu rīcību un pat rasistiskus izteicienus rases piederības dēļ. Bez tam no minēto liecinieku liecībām neapstrīdami izriet, ka minētās reklāmas saturu, viņi attiecinājuši uz konkrētu personu — prasītāju.
Minēto liecinieku liecības tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 104.p.2.d., atzīst par pietiekamu pierādījumu, tam lai secinātu, ka atbildētājs diskriminējoši vēršoties pret noteikta loka cilvēkiem, kā nevēlamiem Latvijas sabiedrībā, tādā veidā aizskarot tos, ir aizskāris arī
prasītāju lietā, ievērojot, ka minētā reklāma nepārprotami skar arī prasītāju, kā pastāvīgi Latvijā dzīvojošu tumšādainu cilvēku, kurš ir precējies ar gaišādainu latvieti un atzīstama par viņa godu un cieņu aizskarošu.
Ņemot vērā, ka atbildētājs – p/o Brīvības partija, uzdodot pārraidīt minētā satura reklāmas klipu, ir aizskāris prasītāja godu un cieņu, saskaņā ar Civillikuma 2352a.p.3.d., no minētā atbildētāja piedzenama mantiskā kompensācija – Ls 30,- apmērā, kā to prasībā lūdzis prasītājs, un ko tiesa uzskata par formālu kompensāciju, ievērojot, tās apstrīdētās reklāmas saturu un pārraides laiku Latvijas Televīzijā, t.i. plkst. 20.30, pirms ziņu raidījuma “Panorāma”, kā to savā spriedumā nodibinājusi Augstākā tiesa, neskatoties uz to, ka reklāma pārraidīta vienu reizi, un mantiskus zaudējumus prasītājam nav nodarījusi, nav apstrīdama tās klaji diskriminējošais saturs.
Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. p.l.d., pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, sakarā ar ko no atbildētāja, kam uzliekams par pienākumu izmaksāt prasītājam mantisko kompensāciju, piedzenami tiesu izdevumi nomaksāto valsts nodevu un kancelejas nodevu, pavisam kopā Ls 9,- apmērā.
Ievērojot minēto, Civilprocesa likuma 4., 8., 41., 93.,97., 193. p.p. tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no politiskās organizācijas “Brīvības partija”, reģ. Nr. PO – 087, par labu Džordžam Stilam (George Ronney Steel), personas kods 270159 – 11828, mantisko kompensāciju Ls 30,- (Trīsdesmit lati) apmērā un tiesāšanās izdevumus Ls 9,- (Deviņi lati) apmērā, bet kopā Ls 39,-(Trīsdesmit deviņi lati).
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja: /paraksts/ L. Blūmiņa
NORAKSTS PAREIZS.
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L. Blūmiņa