SM valsts sekretāra Vigo Legzdiņa viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

NAP nevar ieviest viena institūcija. Var runāt par ieviešanas kontroles mehānisma izveidošanu un uzraudzību.

Pašreizējās politikas plānošanas sistēmas ietvaros jāmēģina panākt, lai jebkurš izstrādāts politikas plānošanas dokuments būtu vērsts uz NAP mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā ārkārtīgi lielo dažādu politikas dokumentu skaitu, tas būtu apgrūtinoši. Plānošanas sistēma būtu jāvienkāršo, augšējā līmenī atstājot NAP (papildinātu ar indikatoriem un, iespējams, vairākiem mērķu sasniegšanas scenārijiem). Nākošajā līmenī būtu attiecīgas mērķprogrammas (arī starpnozaru, ja nepieciešams) ar piesaisti finansējumam (ES, valsts, pašvaldību, VPP u.c.).

Uzraugošā institūcija varētu būt NAP 1.redakcijā piedāvātā Nacionālā attīstības padome, kuras sekretariāta funkcijas pilda RAPLM.

2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas “jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Jā, atbalstām, ja šis „jumta” dokuments ir pietiekami visaptverošs. Arī tagad ministrijas rīcības plāns ir pakārtots izstrādātiem politikas dokumentiem.

3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Nozaru ministrijām nekas nevarētu traucēt ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu, ja būtu izstrādāts ieviešanas mehānisms, kas ir Finanšu ministrijas atbildība. ES fondu apguve jau tagad tiek plānota atbilstoši vidēja termiņa budžetēšanas principam.