Atslēgvārdi:

Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums 4

  • Autors:Indra Dedze, Maiga Krūzmētra, Ingrīda Mikiško
  • Organizācija:Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
  • Gads:2004
  • Valoda:latviešu

Pētījums fiksē faktorus, kuri visbūtiskāk ietekmē atbiršanu no obligātās pamatskolas izglītības, un dod ieteikumus situācijas uzlabošanai, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības dalībvalstu izvirzīto mērķi paaugstināt pamatizglītības kvalitāti un vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem ES.

Iesaki citiem:

Pētījuma dati iegūti, intervējot skolēnus, viņu vecākus un skolotājus Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Jēkabpilī, kopumā 569 respondentus.

Faktori, kas traucē pamatizglītības sekmīgu apguvi grupēti ārējos un iekšējos. Ārējie faktori ir:

-Audzināšanas prasmju trūkums vecākiem,
-nepietiekoša skolas un vecāku sadarbība,
-skolotāju profesionalitātes ierobežojumi (piemēram, neprasme mācīt maz motivētus skolēnus),
-mācību programmu, grāmatu un metožu neatbilstība šodienai,
-mediju attieksme, veicinot priekšstatu, ka izglītība nedod ienākumus.

Iekšējo faktoru veido izglītības vieta skolēna vērtību sistēmā, viņa apmierinātība ar sevi un prasme mācīties. Pētījums atklāj lielas atšķirības izglītības prestižā Rīgas skolēnu vidū (90% aptaujāto uzskata, ka izglītība nodrošina labāku nākotni) un laukos (50%).

Pētījumā konstatēts, ka skolēni un viņu vecāki atbiršanu vai tās draudus galvenokārt skaidro ar mācīšanās motivācijas trūkumu, bet skolotāji kā galveno iemeslu izvirza ģimenes apstākļus.

Kā būtisku faktoru, lai situāciju uzlabotu, autori min skolu gatavību strādāt ar mācīties nemotivētu vai maz motivētu pusaudzi un sniedz konkrētus ieteikumus Izglītības un zinātnes ministrijai, izglītības pārvaldēm, skolām, augstskolām un izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Izglītības satura un eksaminācijas centram un pašvaldībām.

Līdzīgs pētījums ir veikts Albānijā un notiek Igaunijā, Kazahijā un Slovākijā. Visu piecu valstu rezultāti tiks apkopoti starptautiskā ziņojumā, kas ļaus labāk izprast skolēnu atbiršanas iemeslus, kā arī dos ieskatu valstu likumdošanā fiksētajos skolēnu, vecāku un skolu pienākumos un tiesībās izglītības procesā.


Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums

(Pievienotais failspdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 30.10.2004 18:07
Manuprāt ir trīs galvenie pamatizglītību degradējošie faktori:

Programmu pārslogotība ar sīkumiem un detaļām Skolēni diemžēl netiek iemācīti domāts spriest un mācīties, kā arī apgūt pilsoniskai un kulturālai sabiedrībai nepieciešamās etiskās zināšanas un iemaņas. Bērnu galvas tiek piebāztas ar zināšanām, kas praktiskajā dzīvē nemaz nav vajadzīgas Visas detaļas un sīkumus būtu jāapgust attiecīgajās disciplīnās studējot attiecīgajās specialitātēs. Jaunajam cilvēkam par visu to, ko tik sīki un pamatīgi māca pamatskolā, ir jāapgust tikai priekštats un pats, galvenais, prasme iekļauties pilsoniskā un civilizētā sabiedrībā. Mācību programmas ir radikāli jārevidē un metodika ir jāuzlabo, uzsvaru liekot uz datorizētu pašmācības metodikas attīstību, kad skolēns individuāli strādājot attiecīgās disciplīnas datorprogrammā, iet savai uztverei piemērotā tempā un neko nepalaiž garām neapguvis.

Skolotāju kontingenta nekvalitatīvais sastāvs, skolotāju profesijas noniecināšana un smieklīgais atalgojums, kā arī skolotāju pārslogotība.. Uz skolotāju vietām ir jābūt konkursam, kurā atlasītu tos piemērotākos, nevis tā ka patlaban, kad par skolotājiem iet strādāt neveiksminieki, kas nekādā citā "labā un naudīgā robā" nespēja iekārtoties.

Sabiedrības alkoholizācija bojā tautas genofondu. Šajā sakarībā radikāls priekšlikums :

Alkoholiķus un narkomānus pakļaut piespiedu ārstēšanai un sterilizācijai ! Tad debīlu bērnu dzims mazāk un arī nebūs tik daudz nelabvēlīgo ģimeņu. Par šādu priekšlikumu, protams, tiks brēkāts kā par nedemokrātisku, antihumāmu un cilvēktiesības aizskarošu... Nu, tad kā tauta - turpināsim nodzerties un degradēties !...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LauraS 01.09.2004 11:02
Mani mulsinaja pētījuma izlase, kura ignorē divus reģionus. Lidz ar to par petijuma rezutlatu ticamību vēl var strīdēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 23.08.2004 14:28
Peetiijums protams, ir laba lieta, ja tas peetnieki zina kas tiek peetiits, kaa tiek petiits un kaapeec tiek peetiits un peec tam tiek izstradaati ieteikumi. Taatad petiijuma priekshmets un objekts peetiijuma aprakstaa nav taa iisti saprotami. Ja objekts esot skoleeni, tad prieksmets - atbirushie skoleeni. man domaat, jau sheit paraadaas peetnieku probleema. Kaadaa veidaa var sasniegt petiijuma meerkji ( noskaidrot atbirshanas galvenos faktorus), taatad buutu jaadokumentee maaciishanaas, sadarbiibas un sazinjas pieredze ( pozitiivaa un negatiivaa), ko skoleeni ir guvushi maaciibaas. Tas buutu arii peetiijuma priekshmets , objekts- buutu pamatizgliitiibas organizaacijas sisteema ( dazhados regjionos). Par petiijuma metodeem man taa arii iisti nekljuva skaidrs. Vai tika veikta anketeeshana, aptauja, aptauja- intervija ( noraadiits pielikumos) vai intervija- tests- 11. lpp., apsekoshana. Intervijas ar skolotaajiem, vecakiem sagatave izskataas peec anketas. Pielikumos nav dotas nevienas intervijas transkripcija, ja patieshaam skoleeni tika interveeti. peec anketeeshanas. Saprotams, ka mees veelamies starptautisku saliidzinaajumu, tikai ko mums dot procenti, ja aiz taa katra ir cilveeks ar savu pagaidaam ( muusupraat) neizdevushos dziivi. Analizeejot socialkultuuras fonu (peec anketaam) konkreetajaa regjionaa, konkreetaa skolaaa un gjimenee var atlasiit un vispaarinaat sho skoleenu tipus , kuru pieredze buutu jaapeeta siikaak ( kvalitaatiivi), lai vareetu megjinaat izstraadaat pedagogiskaas rekomendaacijas. Citaadi taada papljaapaashan vien sanaak.

Visu cienju autoriem par milziigo organizaatorisko darbu... un datu interpretaaciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 22.08.2004 11:48
Cienījamie pētījuma autori!

Ir patiess prieks par jūsu veikto darbu tik nozīmīgā jautājumā. Rezultāti kopumā dot zināmu skaidrību nesekmības problēmas risinājumā un ir labs pamats tālākiem pētījumiem. Tomēr daļa secinājumu ir ļoti neloģiski un rada sliktu iespaidu par pētījumu kopumā. Nav iespējams diskusijas ietvaros norādīt uz visām šīm nepilnībām.

Galvenais loģiskais trūkums sākas ar to, ka nav izdalīts pētījuma objekts un priekšmets.(Manuprāt, pētījuma objekts ir nesekmības cēloņi, bet priekšmets - tie apstākļi jeb nosacījumi, kas šos cēloņus rada jeb izraisa. Rezultātā ir izdalīti atsevišķi faktori, kas vairāk vai mazāk pilnīgi raksturo šos apstākļus.) Jūs jau sākumā esat uzstādījuši mērķi "censties fiksēt faktoru kopumu", taču kas nosaka to, ka tas būs noteikts KOPUMS nevis gadījuma rakstura nosacīts lielāks vai mazāks faktoru skaits? Tālāk "Pēc būtības" faktorus iedalāt "ārējos" un "iekšējos". Bet kas tad ir ši BŪTĪBA, izejot no kuras jūs to tā dalāt? (Tālāk iekšējā faktorā tiek izdalīta GALVENĀ PRETRUNA starp vēlamo un rīcību, kas pēc būtības ir psiholoģiska problēma. Bet kādas zinātnes ietvaros veikts jūsu pētījums?)

Tālāk - cilvēka izziņa, ja tā ir mērķtiecīga, notiek divos loģiski vienotos virzienos - analīzē un sintēzē. Jūsu pētījuma mērķis ir bijis tikai analīze - izdalīt faktorus. Loģiski būtu, ja jūs no kāda veseluma - objekta - izdalāt atsevišķus faktorus jeb sastāvdaļas un parādāt, ka šo faktoru nepilnīgu vai nepareizu mijsakarību dēļ veselums nefunkcionē, tad uzdevums ir parādīt, atklāt pareizās mijsakarības un nostādīt (sintezēt) tās pareizās, noskaidrotajās, VĒLAMAJĀS attiecībās.

Ja jūs pēc būtības izdalāt ārējos un iekšējos faktorus, tad PĒC ŠĪS PAŠAS BŪTĪBAS jums jāparāda kā šie faktori ir saistīti, kā viņi veido šo būtību. (Un šajā saistījumā - kā minētie ārējie faktori ietekmē iekšējo - skolēna motivāciju mācīties - jau arī slēpjas visa nesekmības būtība.) Bet jūsu ieteikumi nesekmības novēršanai attiecas tikai uz ārējo faktoru izmaiņām. Vai un kā tas ietekmēs iekšējos faktorus var tikai zīlēt. Visa šo apjomīgo, ieteikto pasākumu realizācija var izrādīties arī neefektīva vai mazefektīva, jo KĀ veidojama skolas, skolēnu un vecāku sadarbības sistēma, ar kādu informāciju viņiem jāapmainās - tā arī netiek atklāts. Katrs nesekmīgais ir INDIVĪDS, kas savā apziņā īpatnēji "lauž" ārējo apstākļu kopumu un veido savu mācību motivāciju.

Līdz ar to nesekmības cēloņi, kā minēts portāla "Politika" pieteikumā, tā rī netiek atklāti. Dots tikai ieteikums tos pētīt. Manuprāt, ar šādu pētījumu starptautiskā krājumā nevajadzētu debitēt.

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada pirmais pusgads Autors:Indra Dedze, Diāna Kurpniece, Juris Rozenvalds, Ieva Strode

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pamatizglītību nepabeigušie skolēni Autors:Indra Dedze