Raksts

Sargāt (dažu) cilvēku tiesības


Datums:
16. novembris, 2006


Autori

Rita Ruduša


Delfi, 16.11.2006

Nav ne mazāko šaubu, ka cilvēka tiesības tiks stingri sargātas, ja Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja krēslā nonāks Latvijas Pirmās partijas deputāts Jānis Šmits. Galu galā jēdziens “cilvēks” nav definēts nevienā likumā un tādēļ ir interpretējams pēc vajadzības. Ja cilvēks ir kristīgs, heteroseksuāls un, vēlams, arī precējies latvietis, tad viņš varēs justies simtprocentīgi drošs valstī, kurā cilvēktiesības būs piegrieztas atbilstoši Jāņa Šmita izpratnei. Pārējiem, visticamāk, atliks meklēt aizsardzību “ārpusē”, kura, pēc Šmita domām, cenšas “mākslīgā veidā” mainīt mūsu “tradicionālos uzskatus.”

Šmits pats grib ieņemt šo amatu, argumentējot kandidāta izvēli saka Pirmā partija. Plika gribēšana šķiet vājš arguments jebkuram pieaugušam un domājošam cilvēkam, jo īpaši politiķim, taču Latvijas politiskajā vidē spēja domāt un pieņemt lēmumus, kas piedien pieaugušiem demokrātiskas valsts politiķiem, acīmredzot netiek uzskatīta par vērtību. Tāpat šajā vidē nevienu nemulsina arī tas, ka par premjera partiju mandātu ziņā krietni mazākais koalīcijas spēks ignorē Aigara Kalvīša publiski pausto (gan vēlāk zīmīgi mīkstināto) skepsi par kandidāta atbilstību amatam.
Ja spēja domāt tiktu likta lietā, tad, protams, Šmita absolūtā nepiemērotība Cilvēktiesību komisijas vadīšanai nevienam neradītu šaubas. Galu galā Šmits ir publiski apšaubījis to, ka policijas pienākums ir sargāt visu cilvēku drošību (“Kā lai jūtas policists, ja viņam jāaizsargā tas, kas viņam ir pilnīgi svešs?”); daudzkārt piesaucis Bībeli, nevis Satversmi, kā pamatu lēmumu pieņemšanai (“Arī Rīgas dome savu lēmumu [par Praida aizliegšanu] pieņēma balstoties uz tradicionālo autoritāšu argumentiem”); viņš bija tas, kas ierosināja no Darba likuma svītrot normu, kas aizliedz darba vietā diskriminēt homoseksuālus cilvēkus, un ir arī izteicies par labu valsts īstenotai mediju ētikas kontrolei. Taču vistreknāko svītru jebkādām Šmita pretenzijām uz amatu, kas saistīts ar cilvēka tiesībām, būtu bijis jāpārvelk viņa “zīmola citātam” par toleranci: “Tolerance kā jauna sekulāra paradigma tiek mākslīgi uzspiesta sabiedrībai. Satversmē tolerance nav noteikta kā valsts ideoloģija.”

Tomēr nebūtu pareizi teikt, ka Šmits nav gatavs sargāt tiesības. Viņš ir gatavs. Piemēram, kristiešu, jo mediji propagandējot “kristianofobiju”. Vai heteroseksuāļu, jo “Latvijā veidojas heterofobija.” Vai arī “tradicionālo” ģimeņu, jo “dažās valstīs nav sajēgas, kas īsti ir ģimene” un šīs valstis mēģina uzspiest savus uzskatus Latvijai. Ko darīt tiem, kas minētajās kategorijās neietilpst? Atliek vien izmantot Satversmē piešķirtās tiesības un, ja tās tiks ierobežotas, meklēt taisnību tiesās. Arī “ārpusē”, Eiropā.

Cilvēka tiesību eksperti vēl pirms vēlēšanām prognozēja, ka līdz šim valdījušās koalīcijas atkārtota nākšana pie varas nozīmēs četru gadu stagnāciju cilvēka tiesību jomā. Taču šī prognoze izrādījusies pārāk optimistiska. Ja Jānis Šmits nonāks tik tuvu būtisku lēmumu pieņemšanai par cilvēka tiesībām, tad Latviju visdrīzāk sagaida nevis stagnācija, bet regress.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!