Politika.lv uzdeva Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām divus jautājumus par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju:
Politika.lv uzdeva Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām divus jautājumus par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju:
1) Kad Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību būtu jaratificē (vai tas jāpaveic šīs Saeimas pilnvaru termiņā)? Ja uzskatāt, ka konvencija nav jāratificē, lūdzu īsi paskaidrojiet iemeslus, kuru dēļ tas nav vēlams.
2) Kādas atrunas un kāpēc nepieciešams izdarīt, ja uzskatāt tās par obligātu nosacījumu konvencijas ratificēšanai.
Publicējam frakciju atbildes
Partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcija
Partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Guntis Bērziņš:
Jaunais laiks uzskata, ka pirms Konvencijas ratifikācijas nepieciešama plaša informatīva kampaņa sabiedrībā, lai novērstu ratifikācijas fakta atšķirīgu interpretāciju dažādās sabiedrības grupās un nodrošinātu tā pozitīvu ietekmi un sabiedrības integrācijas un konsolidācijas procesu. Tā kā Konvencijas pamatprincipi jau ir iestrādāti LR likumos, tās ratifikācija nebūtu steidzināma un nebūtu vēlams noteikt konkrētus termiņus, bet uzmanība pievēršama procesa kvalitatīvai sagatavošanai un juridiskajai kvalitātei. Partija Jaunais laiks varētu atbalstīt Vispārējo nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju, vienojoties par nepieciešamo atrunu veikšanu un Konvencijas subjekta (“minoritātes”) definēšanu. Jaunais laiks uzskata, ka, ratificējot Konvenciju, ir nepieciešams iestrādāt tajā vismaz divas atrunas – pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un ielu, apdzīvotu vietu, upju, u.c. nosaukumu plāksnītēm arī turpmāk jābūt tikai latviešu valodā.
Tautas partijas Saeimas frakcija
Viedokli pauž Ārlietu ministrs, TP valdes loceklis Artis Pabriks
Konvenciju būtu iespējams ratificēt 8. Saeimas pilnvaru laikā.
Tautas partija terminu “nacionālās minoritātes”, kurš nav definēts Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, šīs konvencijas sakarā izprot sekojoši:
“nacionālās minoritātes” Latvijas Republikā ir Latvijas Republikas pilsoņi, kuri:
- pastāvīgi dzīvojuši Latvijas teritorijā līdz 1940.g. 17.jūnijam un šo personu pēcteči;
- ir izveidojuši ilglaicīgu un noturīgu saikni ar Latviju un ir integrēti tās sabiedrībā;
- atšķiras no latviešiem kulturāli, reliģiski vai lingvistiski;
- vēlas saglabāt savu kultūru, reliģiju vai valodu kā savas identitātespamatu.
Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas sevi identificē ar nacionālo minoritāti, var brīvi piedalīties šīs nacionālās minoritātes dzīvē bez ierobežojumiem, ja tādi nav paredzēti Latvijas Republikas tiesību aktos.
Latvijas Pirmās partijas frakcija
Atbildi sniedz LPP Valdes loceklis Nils Muižnieks
Konvencija būtu jāratificē šīs Saeimas pilnvaru laikā.
Saskaņā ar Latvijas Pirmās Partijas programmu, LPP iestājas par vienas atrunas veikšanu, proti, vajadzētu aizliegt ielas zīmes divās valodās, jo tas atgādinātu cilvēkiem padomju laikus un radītu spriedzi sabiedrībā.
Ratificējot konvenciju, vajadzētu arī pievienot deklarāciju par to, kā Latvijas Republika izprot jēdzienu mazākumtautības šīs konvencijas kontekstā. Mūsuprāt, sapratīga deklarācija skanētu šādi: “Mazākumtautības Latvijas Republikā ir krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, čigāni, vācieši, igauņi un lībieši, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņu. Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas sevi identificē ar kādu mazākumtautību, var piedalīties attiecīgās mazākumtautības dzīvē un baudīt konvencijas aizsardzību tādā mērā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti.”
Zaļo un zemnieku savienības frakcija
Viedoļi ZZS frakcijas uzdevumā pauž Kārlis Boldiševics, frakcijas konsultants
ZZS ir gatava atbalstīt šīs konvencijas ratifikāciju un turpina darbu pie izpētes par nepieciešamo atrunu veikšanas. ZZS noteikti darīs zināmu sabiedrībai savu galīgo nostāju.
Tautas saskaņas partijas frakcija
1.Konvencija bija jāratificē tūlīt pēc tās parakstīšanas 1995. gadā vēl LR 5. Saeimas darbības temiņā. Nav nekādu objektīvu iemeslu izvairīties no konvencijas ratifikācijas.
2.Nekādas atrunas, ratificējot konvenciju, nav nepieciešamas un pēc konvencijas būtības nav arī pieļaujamas.
J. Urbanovičs,
Tautas saskaņas partijas frakcijas
priekšsēdētājs
Apvienības TB/LNNK Saeimas frakcija
1. Apvienība uzskata, ka tas darāms tikai tādā gadījumā, ja Krievijas Federācija kā PSRS mantiniece starptautiski atzīst, ka Latvija bija okupēta un ir gatava atlīdzināt Latvijas valstij un tās pilsoņiem nodarîto kaitējumu. Ar ratifikāciju nav jāsteidzas, jo, ratificējot šo konvenciju, mēs dodam iespēju Krievijai izdarīt uz Latviju spiedienu Izglītības likuma un Valsts valodas likuma izmaiņu sakarā. Ar šo konvenciju mēs uzņemamies tādas saistības, kuras var dažādi interpretēt. Zinot Krievijas starptautiskās propagandas resursus, nešaubīgi ir skaidrs, ka tā tūlīt pēc konvencijas ratifikācijas paziņos, ka Izglītības likums un Valsts valodas likums Latvijā ir mazākumtautību pārstāvjiem diskriminējošii. Apvienîba uzskata, ka minētie divi likumi ir atbilstoši tām starptautisko tiesību normām, kurām Latvija ir pievienojusies, un tie nav jāliberalizē. Piebilstams, ka tādai valstij kā Francijai bija nepieciešami 25 gadi no Eiropas Padomes Vispārējās Cilvēktiesību konvencijas parakstīšanas brīža, līdz tā tika ratificēta.
2. Varētu diskutēt par Luksemburgas formulējumu, kā samērā labu paraugu minētās konvencijas atrunām. Jēdzienu „ daudzās paaudzes” varētu attiecināt uz pēdējiem 150 gadiem. Apvienîba piedāvās savu atrunu formulējumu tikai tādā gadījumā, ja Saeimas vairākums pirmajā lasījumā tomēr būs nobalsojis par šîs konvencijas ratifikāciju, lai nepieļautu lielāko no diviem ļaunumiem.
2004.gada 29.novembrī.
Sagatavojis Dzintars Rasnačs, 8.Saeimas deputāts.
Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija
Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija uzskata, ka jāratificē Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību šīs Saeimas pilnvaru termiņā un bez atrunām. LSP frakcijas deputāti uzskata, ka konvencijas ratificēšana saliedēs sabiedrību un dos vēl vienu stimulu sabiedrības integrācijai. Mēs vairākkārt esam piedāvājuši ratificēt šo konvenciju, bet Saeimas vairākums vienmēr ir noraidījis mūsu priekšlikumus.
Aleksandrs Golubovs, LSP frakcijas priekšsēdētājs