Atslēgvārdi:

Sabiedrības uzskati atsevišķos integrācijas jautājumos. Latvijas iedzīvotāju aptauja 2

  • Autors:SKDS
  • Organizācija:LR Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments
  • Gads:2002. g. maijs
  • Valoda:latviešu

Sabiedrības uzskati atsevišķos integrācijas jautājumos.

Iesaki citiem:

Aptaujas anotācija:

Pēc LR Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtījuma veiktā SKDS aptauja atklāj, kā Latvijas sabiedrība vērtē integrāciju un iedzīvotāju saliedētību Latvijā. Kā galvenais sabiedrības šķelšanās faktors, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ir ekonomiskā nevienlīdzība nevis nacionālie jautājumi.


Sabiedrības uzskati atsevišķos integrācijas jautājumos. Latvijas iedzīvotāju aptauja

(latviski, HTML) vai (latviski, Word DOC, 338 KB)

(no "Sabiedrības integrācija Latvijā" mājaslapas)

Iesaki citiem:

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Druu 10.10.2002 16:38
1) Pētījumā aizmirsuši apskatīt noziedzības līmeni pa etniskajām grupām.

2) Tas pats attiecas uz OMD (must die, starp citu)

3) Skaidri redzams, ka nekāda etniskā diskriminācija valasts līmenī nepastāv, jo etnisko minoritāšu līdzdalība tiecas uz nulli vietās, kur nepieciešama augstāka (nevis augstākā) izglītība, zināšanas. Tā ka visas runas par jebkādu etnisko diskrimināciju valsts līmenī ir viena liela sarkana pīle. Nevar taču strādāt par ierēdni etniski diskriminēts, valstij naidīgs ((c) pētījums) elements, kas nevēlas mācīties latviešu valodu!

4) Ierosinu beigt muļķoties un apsaukāt godīgus latviešu bāleliņus (ksnefobi, rusofobi utml, jo pareizi būtu teikt okupantofobi, terorfobi) un sākt meklēt cēloņus, kādēļ šie etniski diskriminētie, valsti apdrodošie elementi nepārceļas dzīvot tu, kur viņus etniski neviens nediskriminēs, un izstrādāt un realizēt metodes, ar ko šo cēloņus novērst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

geede 14.08.2002 08:41
Eh, ko tur vispaar var runaat par sabiedriibas integraaciju, ja pat sabiedriibas kaartiibu uzturosho iestaazhudarbinieki neruupeejas par konfliktu risinaashanu, bet gan pashi shajos konfliktos iesaistaas kaa konfliktadaliibnieki,nevis risinaataaji. Ko tad veel runaasim par nacionaalajaam nesaskanjaam un naudu?

Citi autora darbi