Atslēgvārdi:

Rīta prieciņš no The Economist 11

Šorīt papriecājos par jaunākā The Economist izdevuma komentāru par Lisabonas līguma dillemām, proti, jau daudz aprakstītajām jautājuma zīmēm par to, kādas būs pastāvīgā ES padomes prezidenta un ES ārlietu ministra (oficiāli, augstā pārstāvja) funkcijas, kā tās nepārklāsies un kā šie posteņi līdzdarbosies ar ES prezidentūrām, kas joprojām rotēs ik pa pusgadu.

Iesaki citiem:

Pamata jautājums ir ļoti praktisks: kas vadīs ES ministru un līderu tikšanās? Ja divās daļās tiek sadalīts vispārējo un ārlietu padomes veidojums GAERC (General Affairs and External Relations Council), izveidojot GAC (General Affairs Council), ko vada ES ārlietu ministrs, un FAC (Foreign Affairs Council), ko, savukārt, vada ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs, bet ES samitus vada pastāvīgais ES padomes prezidents, tad ko vadīs ES prezidējošās valsts premjerministri?! Citiem vārdiem, lokalizējot The Economist jautājumu - ja 2015.gadā, kad būs Latvijas prezidentūra ES padomē, Latvijas ārlietu ministrs vēl arvien būs Māris Riekstiņš un viņš pusgadu vadīs ārlietu padomes tikšanās (FAC), bet ES ārlietu ministrs (pagaidām nezināms) vadīs GAC un ES samitos galvenais būs pastāvīgais ES padomes prezidents (Blērs, Junkers, Aznars, Aherns?), tad ko darīs Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis?

The Economist slejā tiek izvirzīts apgalvojums, ka premjeriem ir jāparedz kāda loma ES samitos, jo pretējā gadījumā – ja visas TV kameras ir uz Blēru/Junkeru/Aznaru/Ahernu – Godmanim nav motivācijas “investēt enerģiju” ES projektā, kur no Latvijas puses saules staros sildās Riekstiņš, kas vēl pie tam nav no Godmaņa partijas LPP/LC.

Šis apgalvojums, protams, ir balstīts uz ideju, ka premjerministriem vispār rūp ES projekts un no gozēšanās starptautiskajā TV saulē ir kāda praktiska jēga, nevis, ka problēmu gadījumā turpinās Briseles vainošana nacionālajām vajadzībām un sevis izcelšana, kad patiesībā panākumu pamatā ir ES sadarbība. Tāpat The Economist izlaida domu, ka tādējādi premjeri varētu vairāk nodarboties ar nacionālajiem mājas darbiem, bet pastāvīga prezidenta esamība – kā tiek cerēts - nodrošinātu lielāku efektivitāti, jo, piemēram, nevienam nebūtu jācieš no bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vadības spējām (ja vien, protams, viņu neieceltu pastāvīgā prezidenta amatā, kas gan visticamākais nenotiks, jo Berluskoni paspēja pats sevi diskvalificēt, parādot savas leadership kvalitātes 2003.gada decembra samitā, kurā netika panākta vienošanās par Konstitucionālo līgumu).

Jautājums ir visai steidzams, jo – ja Lisabonas līguma ratifikācija noritēs kā plānots – tas stāsies spēkā jau 2009.gada 1.janvārī.

Taču ne jau tikai šie ir neatbildētie jautājumi pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Citu starpā, nav skaidrs, kā darbosies ES ārējās darbības dienests, piemēram, kādu lomu tajā spēlēs ārvalstīs esošo ES dalībvalstu vēstniecības, kā tas tiks finansēts un kādas būs darbības jomas? Kādi būs noteikumi pilsoņu iniciatīvas darbībai, piemēram, vai pietiks ar viena Latvijas pilsoņa parakstu miljons pilsoņu no vēl 10 dalībvalstīm parakstu rindā, lai teiktu, ka iniciatīvai ir nepieciešamais dalībvalstu pilsoņu atbalsts? Cik tad galu galā būs “nozīmīgs dalībvalstu skaits”, kas nepieciešams pilsoņu iniciatīvai un par kādiem jautājumiem pilsoņiem būs ļauts iniciēties? Kā panākt, lai nepārklājas ES ārlietu ministra, pastāvīgā ES padomes prezidenta un Eiropas Komisijas prezidenta pienākumi? Cits jautājumu bloks ir saistīts ar nacionālo parlamentu tiesībām iesaistīties ES likumdošanas procesa sākotnējā stadijā – kā to varēs izmantot, piemēram, Latvijas Saeima, ja jau šobrīd Eiropas lietu komiteja ir pārslogota ar nacionālo pozīciju atbalstīšanu, bet daudzi no parlamentāriešiem nemaz nezina, kas ir Lisabonas līgums?

Par daļu no šiem jautājumiem ES līmenī lēmumi tiks pieņemti līdz 2009.gada 1.janvārim, daļu gaidīsim uzreiz pēc jaunā gada. Bet daļa atbilžu, piemēram, par nacionālo parlamenta lomu, ir meklējamas Latvijā. Meklēsim.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.04.2008 18:45
Atvainojos par vēlo atbildi, bet principā piekrītu visam Jūsu teiktajam. Ceru, ka arī Jūs tiešā veidā savā darbā mēģiniet šos procesus ietekmēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 03.04.2008 13:18
Laikam mani iepriekšējie komentāri izskatās pārāk pesimistiski. Tā gluži nav. Nevajag aizmirst, ka kopš mūsu iestāšanās ES tulīt būs pagājuši tikai 4 gadi - attiecīgi tik daudz mums arī ir pieredzes. Domāju, ka uz citu ES-12 valstu fona ES jautājumu risināšanā mēs neesam sliktākajās pozīcijās.

4 gadi ir pietiekošs laiks, lai paskatītos atpakaļ, spētu izvērtēt kļūdas un nospraust sasniedzamos mērķus tuvākajiem gadiem, lai kopumā ES mēs kļūtu spēcīgāki. Centrēšanās uz gatavošanos ES Prezidentūrai arī nav pareiza, ka neiznāk tāpat, kā ar mūsu ārpolitikas prioritātēm pirms iestāšanās NATO un ES - līdzko iestājāmies, tā sēžam un smaidām, sak, lielākais mērķis ir sasniegts. Bet ko tālāk? Jāceļ ir valsts kapacitāte kopumā un ES prezidentūra būs tikai viena sasniedzama kalna virsotne, atskaites punkts, kam sekos ikdienas darbs ES.

1) Politiskā ieinteresētība ES jautājumos. Šajā jomā neloloju ilūzijas. Pie patreizējās vēlēšanu sistēmas, reklāmas nozīmes politiķu ievelēšanai un korupcijas augstākajos varas ešelonos, pa lielam tuvākajos 7-10 gados lielas pārmaiņas neredzu. Lai LV veiksmīgi darbotos ES, svarīgi ir stiprināt valsts pārvaldi un celt ierēdņu kompetenci. Vai tas ir ES lietu birojs, vai ES lietu sekretariāts, vai lielāku lomu uzņemas ĀM, tas ir tehnikas jautājums. Skaidrs, ka mūsu resursi ir ierobežoti un jānosaka prioritātes.

2) NVO iesaiste ES lēmumu pieņemšanā. Šeit ir divi virzieni - a) valsts stiprina nevalstisko sektoru, piešķirot vairāk finansējuma; b) tiek uzlabota nacionālo pozīciju pieņemšanas kārtība.

3) Latvijas cilvēku lobijs darbam ES institūcijās. Visos konkursos no Latvijas piedalās katastrofāli maz pretendentu un liela daļa no tiem, kas piesakās, nav konkurētspējīgi. ES institūcijas nevar nokomplektēt pat tulkus. Šeit ir divi virzieni: a) Latvijas pārstāvju lobēšana amatos ES institūcijās; b) cilvēku intereses vairošana darbam ES institūcijās un palīdzība, gatavojoties konkursiem.

4) Nav novērtēta mūsu komisāra loma. Kamēr mums tāds ir, tikmēr ir jāizmanto visas iespējas, ko tas dod: nacionālu interešu virzīšana caur ES tiesību aktu priekšlikumiem, informācija par jaunajām Komisijas aktivitātēm. Nezinu, varūt tas jau notiek un mūsu diplomāti aktīvi šiverē Komisijas gaiteņos, bet pēdējais gadījums, kad LV oficiālā pozīcija par enerģetikas sektora liberalizēšanu bija pretēja mūsu paša komisāra pozīcijai, liek to apšaubīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 03.04.2008 12:15
Zorro - piekrītu pa visiem punktiem. Timings ir svarīgs, tāpēc mēs šobrīd arī kopā ar ārlietu ministriju domājam par informācijas novadīšanas mehānismu un kā uzlabot pašreizējo situāciju, lai būtu labākas iespējas NVO iesaistīties. Līdz ar to esmu pozitīvi noskaņota, ka kaut ko būtu iespējams atrisināt jau drīz.
Otrs jautājums, kas, protams, ir saistīts ar spēju iesaistīties, ir prioritāšu jautājums. Ja mēs strādājam reaktīvā režīmā, reaģējot uz to, kas nāk no EK, tad rezultāti ir gluži citi nekā tad, ja mēs vairāk sāktu ar pro-aktīvu rīcību, ar savām prioritātēm. Viens konkrēts veids būtu, piemēram, jau laicīgi izvērtēt prezidentūru prioritātes un nospraust Latvijai interesējošos jautājumus, par tiem informējot stakeholderus, kas arī jau laicīgi tad var pievērsties un iesaistīties, un domāt par nacionālajām interesēm jau ilgi pirms nāk prasība pēc sākotnējās pozīcijas. Mums trūkst tāda prioratizēšana un laikam viens no problēmu cēloņiem ir tas, ka vairs nav Eiropas lietu birojs un ES koordinējošā institūcija ĀM īsti vēl netiek galā ar šo prioritizēšanu/ stratēģisko domāšanu/ smadzeņu centra lomu ES lietās...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 02.04.2008 21:30
Par NVO iesaistes jautajumu - pilniba piekritu, ka situaciju liela mera palidzetu risinat timinga sakartosana - ilgaks laiks jautajuma apsprieshanai, analizei (bet tas pats jau attiecas faktiski uz nacionala limena normativo aktu pienemsanas kartibu, kur ir lielaa mera ta pati problema) + sakt to darit jau tad, kad ideja par kadu iniciativu jau "virmo gaisaa", jo faktiski jau nekad nav taa, ka taa pati COM kaut ko raditu uz "tuksas vietas". pirms tam ir politiskas diskusijas, tie pasi PRES conclusioni un normali domajosam un stradajosam ierednim attistibas tendences savaa laukaa ir visai labi redzamas. Jautajums, ka lielaka dala neuzskata par relevantu shos messidzhus jau laicigi forvardet talak stakeholderiem. un lidz ar to rodas situacija, kad saskanosana tiek pieprasita un organizeta laika zinaa saspiestaa terminaa.

par gatavosanos LV PRES - nju, lieta, protams, ir risinama, tikai - politiskaa limeni. ja nemaldos, si gada jaunas politikas iniciativu pieteiksanas ietvaros bij jau ari pieprasijums pec kada pusmiljona (varu kludities ciparos, konkreti neatceros) sada veida darbibas virzienam. jautajums, vai un cik liela mera politiska limena darboni sapratis sis problemas svarigumu. jo ipasi pasreizejas ekonomiskas situacijas kontekstaa, kad ir visai daudz citu objektivu priorites.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 02.04.2008 14:20
Zorro un Avo - es nemēģināju teikt, ka ar valsts administrācijas skolas kursiem problēma ar valsts ierēdņu kapacitāti ES lietās tiek atrisināta, es tikai mēģināju teikt, ka par šo jautājumu tiek domāts, un tas, piekritīsiet taču, ir labāk kā nekas. Noteikti ir jāvērtē šo plānu un izpildes kvalitāte un jāskatās arī plašākā kontekstā, ar LV pilsoņu iesaisti darbos ES institūcijās, kā jau minēju agrāk. Es nemēģinu veidot pozitīvu ainu, bet arī neredzu jēgu pilnīgam pesimismam un kritikai bez konkrētiem ieteikumiem, kā lietas uzlabot. Vai Jums šādi ieteikumi ir? Es noteikti Jūs aicinu tos izteikt tiem, kuri var tiešā veidā situāciju uzlabot (lēmumu pieņēmējiem), diskutēt ar citiem iesaistītiem vai arī tos apspriest šeit. Es ar prieku uzklausīšu un diskutēšu līdz un, ja būs vērtīgi, esmu gatava novadīt līdz ĀM (lai gan arī ierēdņi lasa blogus ;))

Par NVO iesaisti - es pilnīgi piekrītu, ka tādas NVO, kas rūpīgi seko līdz un produktīvi iesaistās ES lietās, ir ļoti maz. Tā ir NVO kapacitātes problēma, kas daļēji ir saistīta ar finansējumu, kuru mūsu valstī NVO īpaši daudz nedod. Finansējums lielākoties nāk no Eiropas Savienības vai citiem ārvalstu donoriem, arī Atvērtās sabiedrības institūta (Sorosa fonda), bet tā kā liela daļa šī finansējuma ir uz projektu bāzes un NVO nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu, tad skaidrs, ka tādu NVO, kurām ir laiks bez finansu rūpju risināšanas aktīvi darboties ar, piemēram, nacionālajām pozīcijām par ES jautājumiem, ir ļoti maz. Tas ir skumji, bet tāda ir realitāte.
Tomēr nepiekrītu, ka lielāka NVO iesaiste neuzlabotu pozīciju kvalitāti. No sava darba redzu, ka ir gan muļķīgas kļūdas, gan nepareizi uzstādījumi, gan zināšanu trūkums par ES lietām. Bet, ja būtu iespējams ātrāk un kvalitatīvāk iesaistīties - jo NVO jau laicīgi zinātu, ka par jautājumu X tiks gatavota pozīcija un varētu iepazīties ar izejas materiālu, dot savu ieguldījumu jau pirms sākotnējās pozīcijas, komentēt to, utt, es domāju, ka tas būtu tikai ieguvums. Tikko uzstājos konferencē Kijevā par Latvijas pieredzi ES pievienošanās sarunās, un tur viens Igaunijas parlamenta deputāts minēja teorētisku piemēru, ka ES jautājumu risināšanā varot gribēt iesaistīties arī varžu aizsardzības piedrības pārstāvis, kas neko nezina par ES jautājumu tehniskajām pusēm, par procesu norisi, utt... Protams, ka ir dažādas NVO ar dažādām kapacitātēm, un tās, kas tiešām uzskatīs par svarīgu iesaistīties, sapratīs, ka ir jāiepazīstas ar dokumentiem, jānāk ar izstrādātiem priekšlikumiem, kas ir pragmatiski, utt - savādāk neviens šādas NVO neņems nopietni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 31.03.2008 17:00
1) Nedomāju, ka lielāka NVO iesaiste būtiski uzlabotu pozīciju kvalitāti. NVO jau tagad tiek iesaistītas. Te ir jautājums, ko iepriekšējā komentā pacēla ZoRRo: NVO kapacitāte. Spēcīgas NVO, kas ar savām aktivitātēm iespaido potitisko lēmumu pieņemšanu valstī, ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas. Neizskatās arī, ka valstij interesētu spēcīgs nevalstiskais sektors. Valdošs uzskats politiskajā elitē ir, ka tādi bļauri, kā Delna, Providus un varbūt vēl viens otrs tikai traucē pieņemt "pareizos" lēmumus, ir politiski pasūtīti un, ja galīgi trūkst argumentu, tad Sorosa nopirkti.
2) Nepiekrītu Daces komentāram par Valsts administrācijas skolas spēju sagatavot augstas klases profesionāļus. Tā nav ekvivalents Francijas Ecole Nationale d'Administration, kuru ir beiguši teju visi augstākā kaluma politiķi un lielo uzņēmumu vadītāji. Valsts administrācijas skola ir par valsts līdzekļiem uzturēta ierēdņu redzesloka paplašināšanas vieta. Atgriežoties pie manis jau pieminētās kadru mainības valsts iestādēs - cik pirms diviem gadiem Valsts administrācijas skolas seminārus apmeklējušo ierēdņu patreiz strādā attiecīgajā ministrijā un liek lietā savas 4 stundās apgūtos "ES tiesību pamatus"?:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ZoRRo 31.03.2008 12:19
Avo - perfekts komentārs īstajā vietā. Pilnībā piekrītu argumentācijai.

Par Daces pedejo komentu - nju, man jau liekas, ka nedaudz par pozitivu taa aina tiek buveta:

VAS kursi - visu cienu atseviskiem kadriem, bet kopumaa neredzu, ka shi institucija un tas ietvaros organizetie pasakumi spetu tik butiski celt videjas ieredniecibas kvalitati, lai ta butu spejiga godam nest PRES smago nastu.

Nacionalas pozicijas un NVo iesaiste. Te butiska dazkart tikpat labi ir ari NVO kapacitate un griba paskatities "plasaak" + piekritu tam, ka videja ierednieciba poziciajs un viedoklyus nereti "cepj" pusstundas laikaa, un gala rezutlats izpauzas kaa konkretaa dokumenta treferejums ar piezimi, ka LV kopumaa atbalsta COM iniciativu :P + janem vera tomer ari institucionala kapacitate Kopienas dienestiem situacijaa, kad ir ES-27> jo nereti dokumenti sanaksmem tiek izspreadoti pedeja bridi, un tad logiski, ka ieredniem nav laika kartigi izpetit un veikt kaut minimalus aprekinus par iespejamo ietekmi + lielaka dala NVO ari nav buveti pec principa, ka kads speciali norikots angliski runajoss cilveks to vien dara kaa sez NVO birojaa, gaidot meilus no ministrijaam ar kartejiem poziciju draftiem. Un gala rezultats tad ir tads, kads ir. Kaut gan es, protams, nedaudz parspileju, jo ir ari gaishie piemeri.

Un tomer - PRES vadisana ir milzonigi ietilpigs un smags darbs. un paslaik neredzu, kaa LV pec 7 gadiem tam varetu but gatava.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 29.03.2008 21:32
Avo - prieks lasīt Jūsu kompetento komentāru! Gandrīz visos punktos konceptuāli Jums piekrītu. Ir daudz problēmu, bet ceru, ka nedomājat, ka situācija ir bezcerīga. Piemēram, arvien lielāka nevalstiskā sektora iesaistīšanās nacionālo pozīciju veidošanā ir veids, kā uzlabot to kvalitāti, piemēram, 'izravēt' no pozīcijas lappuses, kas balstās uz kļūdu apspriežamā priekšlikuma tulkojumā, vai 'izravēt' neprofesionālu nacionālismu (nacionālās intereses ir laba lieta, bet doma "Brisele ir pret mums" ir pavisam kas cits) un, protams, ļaut uz priekšlikumu paskatīties no dažādu interešu viedokļa. Tieši šobrīd tiek strādāts pie tā, kā mainīt attiecīgos noteikumus, lai NVO varētu kvalitatīvāk iesaistīties.
Tāpat par kadriem 2015.gada prezidentūrai jau tiek domāts, piemēram, ar kursiem par sarunu vešanu utt. Valsts administrācijas skolā. Un arī relatīvi mazais Latvijas pilsoņu skaits, kas strādā vai stažējas ES institūcijās, arī tiek analizēts un domāts, kā to mainīt, lai, tai skaitā, varētu tikt pie kadriem, kas varētu darboties prezidentūras laikā.
Par politiķu neieinteresētību ES jautājumos diemžēl jāpiekrīt. Ir, protams, izņēmumi, bet grūti...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 28.03.2008 00:18
Es vairāk savu kritisko komentāru adresēju Latvijas politiķu neieinteresētībai par ES jautājumiem. Latvijas politiķi nedomā ilgtermiņā. Pa lielai daļai viņi neattiecina Eiropā pieņemto lēmumu ietekmi uz savas atbildības jomu, jo, visticamāk, vairāk nebūs amatā, kad viņa laikā pieņemtais attiecīgais ES tiesību akts stāsies spēkā. Ja parēķinām, cik ilgi tiek pieņemta standarta direktīva (2-3 gadi) un laiks, kad tā ir jāpārņem nacionālajās tiesībās (1-2 gadi), tad itin viegli ir saprast, kādēļ ministru sanāksmes Briselē netiek uztvertas kā rupors savu politisko nostādņu paušanai Latvijas elektorātam.Nacionālo pozīciju kvalitāte ir zemā līmenī, jo:1) nav politiskās ieinteresētības ES jautājumos; 2) ierēdniecība, kas gatavo pozīcijas, ir zemā profesionālā līmenī.Gatavošanās Latvijas ES prezidentūrai ir laba lieta un bez šaubām ir apsveicami, ka Ārlietu ministrija ideju pamazām attīsta, bet prezidentūrai būs vajadzīgi cilvēki. Kompetenti savā jomā, ar valodas zināšanām, ar profesionāliem kontaktiem, kas saprot lēmumu pieņemšanu ES, kas spēj vadīt ES Padomes darba grupas, rast risinājumus grūtos diplomātijas džungļos. Ļoti ceru, ka līdz 2015.gadam šādi kadri ministrijās parādīsies. ES nerunāju par augstāko ierēdniecību - valsts sekretāru, valsts sekretāru vietnieku un atsevišķos gadījumos departamentu direktoru līmenī, es runāju par reālā darba darītājiem, ekspertiem, juristiem, u.c. Zinot kadru mainību ministrijās, māc neliela skepse par profesionalitāti valsts pārvaldē. Tiešām ceru, ka Latvijai izdosies godam novadīt prezidentūru, kad pienāks kārta. Un tad jau arī būs vieglāk, jo vairāk nebūs tas jādara vieniem, bet kopā ar Itāliju un Luksemburgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 27.03.2008 18:13
Saprotu, ja Juusu komentaars par Lisabonas liigumu ir par taa pienjemshanu Eiropaa, nevis ratifikaaciju Latvijaa, kas veel gaidaama.
Dalu dalju Juusu kritikas par nacionaalajaam poziicijaam, kas ne vienmeer ir kvalitatiivas un taalredziigas. Pirms kaadiem meeneshiem pati rakstiiju vienu blogu, sashutumaa par vienas nacionaalaas poziicijas graujosho kvalitaati. Bet ir arii labi straadaajoshi iereednji, kam izdodas (es ceru) piespiest padomaat ilgterminjaa, un shobriid, piemeeram, arii tiek jau domaats par iediigljiem Latvijas ES prezidentuuras prioritaateem 2015.gadam - nu, vai neteiksiet, ka ir arii ilgterminja domaashana?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 26.03.2008 17:54
Uz Latvijas politiķiem šī dilemma būt pamanītam ES mērogā neattiecas. Cik tad ilglaicīgas ir mūsu valdības? Svarīgus lēmumus Eiropā pieņem vismaz 2-3 gadus. Lasot preses relīzes par ES Ministru padomēs notikušo nerodas iespaids, ka Latvijas ministri izceltos ar tālredzību vai īpašu interesi par ES jautājumiem. Kādas pozīcijas ierēdņi ministrijās sagatavo, tādas mūsu ministri atreferē ES ministru sanāksmēs. Kad pēdējo reizi ir bijusi nacionāla mēroga politiska debate par kādu ES jautājumu? Pat Lisabonas līgumu pieņēma ne čiku, ne grabu; un daudzi Saeimas deputāti pat attāli neapjauš par ko tur ir runa. Nemaz jau nerunājot par sekundārajiem ES tiesību aktiem...

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule