Recepte ieceļotāju integrācijai 25

Ja Latvijas iedzīvotājus satrauc tas, ka iebraucēji, iespējams, nespēs iekļauties vietējās norisēs, jo nezinās, kāda ir šīs valsts vēsture, tad likumdošanā gluži vienkārši jāparedz prasība, ka viņiem jāapmeklē vēstures kursi.

Iesaki citiem:

Diskutējot par darbaspēka trūkumu dažādos sektoros, ko izraisījusi un turpina padziļināt plašā Latvijas iedzīvotāju aizceļošana[1], tiek runāts par iespējām darba rokas aizvietot ar tehnoloģijām vai vietējiem resursiem, pārkvalificējot cilvēkus, kas strādā nepieprasītās profesijās, vai par to, kā panākt ilglaicīgo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Darbaspēka ievešana no citām valstīm diskusijās visbiežāk tiek atstāta kā pēdējā alternatīva. Citiem vārdiem, “ja visi striķi trūks”. Turklāt par šo iespēju lielākoties tiek runāts kontekstā, vai “mēs” vispār gribam vai negribam pieļaut iebraucēju ierašanos.

Līdzīgā tonī rakstīta arī “Koncepcijā par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā”, kura jau vairākkārt nonākusi valdības dienaskārtībā (21.augusta sēdē to atlika vēl uz divām nedēļām). Īpatnēji, ka dokumentu izstrādājusi nevis Ekonomikas, bet Iekšlietu ministrija, kuras pakļautībā gan ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas izskata iebraucēju dokumentus, tomēr iekšlietu resors lelākoties strādā ar nelegālo migrāciju. Tāpēc, iespējams, ir loģiski, ka Iekšlietu ministrijas ierēdņu skatījumā iebraucēji var radīt vienīgi problēmas. To apliecina arī vairāki koncepcijā iekļautie apgalvojumi. Piemēram, ka darba tirgus atvēršanas gadījumā tiktu “apdraudēta nacionālā identitāte, ja tiek uzņemts vairāk viesstrādnieku, nekā tos iespējams integrēt”, valstij būtu “jāinvestē līdzekļi viesstrādnieku integrācijai vai nesekmīgas integrācijas politikas rezultātā radušos problēmu novēršanai”, kā arī esot “iespējamas segregācijas tendences — mazkvalificēto viesstrādnieku koncentrācija rajonos, kuros attiecīgi veidojas augsts bezdarbnieki skaits un noziedzības līmenis”.[2] Un, protams, tiek piemetināts, ka vairākumam sabiedrības ir negatīva nostāja pret imigrantiem un darba tirgus atvēršanu.


Vienkāršas atbildes

Kas ir šīs negatīvās nostājas pamatā, ko vairākums Latvijas iedzīvotāji sagaida no viesstrādniekiem un kas valdībai būtu jādara, lai nodrošinātu veiksmīgu imigrantu integrāciju? Uzdevumu sagatavot politikas dokumentu, kurā, cerams, šie jautājumi tiks atbildēti, paredzēts dot Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kuram darbs jāpabeidz līdz 2008.gada 31.martam. Bet atbilde patiesībā ir vienkārša — ja vairākumu Latvijas iedzīvotāju satrauc tas, ka, iespējams, iebraucēji nerunās latviešu valodā, tad likumdošanā ir jāiestrādā prasība, ka iebraucējam ir pienākums mācīties latviešu valodu. Ja vairākumu Latvijas iedzīvotāju satrauc tas, ka “viņi”, iespējams, neiekļausies vietējās norisēs, jo nezinās, kā šī valsts darbojas un kāda ir tās vēsture, tad likumdošanā ir jāparedz prasība, ka iebraucējiem ir jāapmeklē vēstures un valsts uzbūves kursi. Citiem vārdiem, tieši valdības rokās ir veidot tādu imigrantu integrācijas politiku, kas mazinātu jauno iedzīvotāju grupu sociālo izolētību un sociālo problēmu riskus. Starp citu, tādas jaunu iedzīvotāju grupas Latvijā jau dzīvo — piemēram, citu ES valstu pilsoņi, kas šeit strādā starptautiskos uzņēmumos vai ārvalstu institūcijās.

Rakstot imigrantu integrācijas politikas dokumentu, valdībai būtu vērts iepazīties ar to valstu pieredzi, kas veiksmīgi ievieš 2004.gadā ES ministru padomē pieņemtos 11 principus imigrantu integrācijai[3], un pavērtēt mācības no krievvalodīgo integrācijas Latvijā. Tāpat būtu vērts mācīties no jaunu imigrantu integrācijā pieredzējušiem kaimiņiem, lai pēc iespējas izvairītos no iebraucēju sociālās izolācijas valodas, vietējās kultūras izpratnes un legālas nodarbinātības trūkuma dēļ.

Priekšstatam, kā to var darīt, šis raksts aplūko Norvēģijā īstenoto imigrantu integrācijas pieeju[4], kas ir vērtīga, jo šajā valstī astoņi procenti iedzīvotāju ir ieceļojuši no ārvalstīm un gandrīz puse no tiem šobrīd jau kļuvuši par Norvēģijas pilsoņiem.[5] Visvairāk ieceļotāju — 22 procenti — dzīvo Oslo, kur sākumskolās mācās bērni no vairāk nekā 200 valstīm.


Pieaugušo izglītība — integrācijas pamats

Norvēģijā imigrantu integrācija tiek koordinēta starp vairākām institūcijām, tai skaitā valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Kopējā iebraucēju integrācijas politika šajā valstī atrodas Darba un sociālās integrācijas ministrijas ziņā. Tomēr vislielākais darbs imigrantu integrācijai notiek pašvaldību līmenī, kur iebraucēji apmetas uz dzīvi. Pašvaldībām arī ir jāīsteno mācību programmas, kas nodrošina norvēģu valodas un valstī pastāvošo likumu un sabiedrības normu pamatu apgūšanu ieceļotāju vidū. Pamatizglītības kurss pieaugušajiem imigrantiem, kuri vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai pilsonību Norvēģijā, ietver 250 stundas norvēģu valodas apgūšanai un 50 stundas informācijai par dzīvi Norvēģijā imigrantiem saprotamā valodā, lai viņi spētu šo materiālu uztvert pilnībā.

Par mācību kursu saturu pieaugušajiem ieceļotājiem šajā valstī gādā Norvēģijas pieaugušo izglītības institūts, kas dibināts Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē. Šī institūcija ir atbildīga par pieaugušajiem ieceļotājiem domātu mācību materiālu izstrādi norvēģu valodas apguvei un izglītībai par valsts sabiedrību un kultūru. Lai arī pats institūts ar imigrantu apmācību tieši nenodarbojas, tas sadarbojas ar tām pašvaldību, privātajām vai nevalstiskajām organizācijām, kas veic imigrantu pamatizglītības nodarbības. Institūta sniegtais atbalsts imigrantus apmācošajām organizācijām ietver dažādu metodisko un mācību materiālu izstrādi, kā arī konferenču un papildizglītības kursu rīkošanu skolotājiem, kas māca norvēģu valodu un sabiedrības mācību jaunajiem iedzīvotājiem.

Pašvaldībām, kurās imigranti apmetas uz dzīvi, ir pienākums trīs mēnešu laikā pēc jauno iedzīvotāju iekārtošanās nodrošināt viņiem norvēģu valodas un sabiedrības mācības ievadkursus. Ja šie kursi izrādās nepietiekami, lai nostiprinātu valodas un sabiedrības pamatu zināšanas, pašvaldībai ir jāpiedāvā papildu apmācība līdz pat 2700 stundām. Nekavējoša izglītības ievadkursu piedāvāšana ir domāta, lai palīdzētu imigrantiem pēc iespējas straujāk iekļauties Norvēģijas sabiedriskajā un darba dzīvē. Šī mērķa dēļ imigrantu nodarbinātība tiek organizēta tādā veidā, lai to varētu saskaņot ar ievadkursu apmeklējumu.

Norvēģijā imigrantu integrācijas politika ir veidota tā, lai pavērtu pēc iespējas vairāk izaugsmes iespēju imigrantiem izglītības ceļā. Ņemts vērā, ka noteiktai daļai ieceļotāju var nebūt pietiekamas izglītības, lai viņi varētu iekļauties vispārējā izglītības sistēmā savam vecumam atbilstošā līmenī. Tāpēc pašvaldību pienākums ir pašām vai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām nodrošināt ieceļotājiem vispārējās izglītības iespējas, sākot no pamatizglītības līmeņa, kas ļautu šiem cilvēkiem vēlāk nokļūt arī augstskolā. Pieaugušo imigrantu izglītības shēma paredz arī straujas mobilitātes iespēju, kad pēc vispārējā izglītības līmeņa kvalificēti ieceļotāji var pretendēt uz uzņemšanu augstskolā.


Eiropiešiem jāintegrējas pašiem

Norvēģija ik gadu uzņem cilvēkus, kas tur ieradušies gan darba nolūkos, gan bēgļus un patvēruma meklētājus, gan arī viņu ģimenes locekļus. Taču visiem ieceļotājiem, kas vēlas palikt uz dzīvi Norvēģijā, iepriekš aprakstīto kursu apmeklējuma prasības nav vienādas. Pašvaldību rīkotie kursi ir jāapmeklē vai nu valsts finansētas programmas ietvaros vai par privātiem līdzekļiem, vai arī tie nav jāapmeklē nemaz — tas ir atkarīgs no imigranta statusa un izcelsmes valsts.

Pie tiem, kam ir pienākums apmeklēt šos kursus bez maksas, pieder bēgļi un personas, kas ieceļo valstī, lai apvienotos ar ģimenes locekļiem, kuriem tur piešķirts bēgļa statuss, atļauja palikt uz dzīvi vai pilsonība (starp citu, apvienoties drīkst ne tikai oficiāli reģistrēti dzīvesbiedri, bet arī partneri, kas nodzīvojuši kopā vismaz divus gadus). No saviem vai darba devēja līdzekļiem ir jāapmaksā tiem ieceļotājiem, kuri Norvēģijā ieradušies darba nolūkos no valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas. Savukārt ES un ekonomiskās zonas pilsoņiem īpašā apmācība nav jāapgūst, un tas atbrīvo pašvaldības no jebkādas atbildības sagatavot šos ieceļotājus dzīvei Norvēģijā. Pie šīs valstu grupas kopš 2004.gada pieder arī Latvija. Tas nozīmē, ka ieceļotājiem pašiem jāparūpējas par darbā un sadzīvē nepieciešamajām norvēģu valodas zināšanām, jo, ja viņi vēlēsies iegūt Norvēģijas pilsonību, viņiem valsts valodas prasme būs jāapliecina tāpat kā pārējiem.

Dažādā pieeja imigrantiem izglītības prasību un finansējuma avota ziņā būtībā atspoguļo valsts politikas prioritātes. Proti, tiek uzsvērta nepieciešamība vispirms atbalstīt to ieceļotāju grupu integrāciju, kuras riskē saskarties ar vislielākajiem šķēršļiem iekļaujoties sabiedrībā gan iepriekšējās pieredzes, gan no rietumiem atšķirīgās kultūras dēļ. Turpretī no ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek sagaidīts, ka viņi paši spēs parūpēties par savu integrāciju.


Pragmatiski, decentralizēti

Norvēģijā īstenotā imigrantu integrācijas politika ir pragmatiska, jo valsts aktīvi rīkojas, lai pēc iespējas nepieļautu “nesekmīgu integrāciju”. Skandināvu kaimiņi liek lietā izglītības sistēmu, lai ne vien mazinātu imigrantu sociālekonomiskās atstumtības riskus, bet radītu iespējas šiem cilvēkiem ievērojami uzlabot savus dzīves apstākļus kaut vai, piemēram, iegūstot augstāko izglītību un kļūstot par atbalstu tai pašai sabiedrībai. Norvēģijas pieredze arī rāda, ka ieceļotāju integrācija ir veicama saskaņoti un decentralizēti, iesaistot visus valsts pārvaldes līmeņus un arī pilsonisko sabiedrību. Proti, valdība ir atbildīga par imigrantu integrācijas stratēģiju un tās finansēšanu, bet izglītības pasākumu apjoma noteikšana ir atstāta pašvaldību ziņā. Nevalstiskās organizācijas un privātās mācību iestādes ir iesaistītas imigrantu integrācijas veicināšanā, īstenojot izglītības programmas gan par valsts finansējumu, gan par pašu izglītojamo maksu. Visbeidzot ir jāuzsver, ka sociālo problēmu loks imigrantu mītnes zemē ir atkarīgs ne vien no ieceļotāju skaita, izglītības un kultūras, bet arī no vietējās sabiedrības spējas būt objektīvai savos spriedumos par sociālo problēmu cēloņiem un soļiem, kā tās mazināt. Citiem vārdiem, uzskats, ka tās ir “viņu” problēmas, ir nevietā, jo tas, kas notiek valstī, ir “mūsu”, t.i. visu šeit dzīvojošo, atbildība.

___________________________

[1] Saskaņā ar jaunākajiem datiem, aptuveni 86 tūkstoši jeb aptuveni 9% Latvijas darba spējīgo iedzīvotāju atrodas darba vai studiju nolūkos ES vai citās valstīs. Avots: “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte”, Latvijas universitāte, 2007.gads. http://www.darbatirgus.gov.lv/doc_upl/darbsp_geogr_mob_Apvienotais_1dala.pdf

http://www.darbatirgus.gov.lv/doc_upl/darbsp_geogr_mob_Apvienotais_2dala.pdf

[2] “Koncepcija par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā”, 2007.gads, 27.lpp., http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IEMkonc_190607.doc

[3] ES ministru padomes secinājumi, 2004.gada 19.novembris, 15.-24.lpp. http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/jha/82745.pdf

[4] Rakstā izmantoti Norvēģijas Pieaugušo izglītības institūta un Velkommenoslo.no mājas lapās izvietotie materiāli (Avoti izmantoti 19.08.2007. http://www.vox.no/templates/CommonPage.aspx?id=2608; http://www.velkommenoslo.no/english/default.htm)

[5] Eurydice datu bāze (Avots izmantots 17.08.07. http://194.78.211.243/Eurybase/Application/frameset.asp?country=NO&language=EN)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (25) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - DaceA 27.08.2007 15:01
DaceA: Par latviešu valodas nevajadzīgumu - ne par to ir runa, vai tā ir vajadzīga vai nevajadzīga dažādos darba apstākļos. Jautājums ir par to - un es atkārtošos - vai tas ir tas, kas satrauc lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, kad viņi negatīvi domā par imigrantiem. Ja tas ir tā, tad ir jāuzstāda prasība, ka iebraucēji mācās latviešu valodu. Starp citu, nesen dzirdēju par jaunu pieeju Zviedrijā, kas saucas "vispirms darbs, tad zviedru valoda" - zviedru valoda tiek apgūta darba procesā, nevis no sākuma apgūta valoda un tad meklēts darbs.

Konkrētajam darba meklētājam, protams, var uzlikt par pienākumu iemācīties jebko - t.sk. arī latviešu valodu. Bet te jau ir runa par plašākām sociālām sekām. Legālo imigrantu uzskaite līdz šim rāda, ka tie pārsvarā nāk no NVS valstīm (Moldovas, Ukrainas, Baltkrievijas, utml.). T.i. atkal pieaugs pieprasījums pēc krievu skolām - skolu sistēma mums joprojām ir etniski segregēta. Tā ir mūsu atšķirība no Zviedrijas un Norvēgjijas. Turklāt kā jau komentētāji minēja, jau tagad ir ļoti liels krievvalodīgo īpatsvars. Sk. karti Krievu valoda Latvijā - daudzmaz augsts latviešu īpatsvars ir vienīgi reti apdzīvotos lauku rajonos. Visās lielajās pilsētās krievvalodīgo īpatsvars ir tuvs 50% vai pat pārsniedz to. Ar laiku gan nepilsoņi, gan pašreizējie imigranti naturalizēsies un iegūs vēlēšanu tiesības, tad atkal nopietni pacelsies jautājums par krievu valodas oficiālu statusu. Arī PCTVL un SC politiķi parasti ir labi apguvuši latviešu valodu, bet tas netraucē viņiem izvirzīt šādas politiskās prasības.

Ja pastāv vienas tautas skaitlisks pārsvars, tad demokrātiskā valstī ir diezgan vājas iespējas kontrolēt, kādā valodā cilvēki faktiski runā iestādēs un uzņēmumos. Pirms dažiem simtiem gadu Brisele bija flāmu pilsēta. Pašlaik tajā jau vairāku paaudžu gaitā dzīvo liels skaits frankofono iedzīvotāju, kurus par spīti oficiālai divvalodībai nekādi nevar piespiest iemācīties flāmiski. Tātad flāmi savā etniskajā dzimtenē bieži ir spiesti runāt franciski. Galu galā visu nosaka valodas nesēju proporcija. Turklāt Beļgjijas flāmiem kaimiņos dzīvo etniski ļoti tuvie holandieši (savukārt valoņu aizmugurē ir Francija) - t.i. Beļgjija tāpat kā Šveice var atļauties būt oficiāli daudzvalodīga un tas var neradīt īpaši lielu etnisku spriedzi. Bet latviešiem Latvija ir vienīgā etniskā dzimtene. Mums aizmugurē nav nekādas citas "īstākas Latvijas", kur smelties savas kultūras ierosinājumus.

Ja Rīga un citas lielās Latvijas pilsētas kļūs par dažādu NVS krievvalodīgo cilvēku "logu uz Eiropu", tad tam varbūt būs ekonomiska jēga, bet latvieši 1-2 paaudžu laikā var pilnīgi pazaudēt Rīgu, Liepāju, Ventspili, Jelgavu kā latviskas pilsētas. Iespējams, ka drīz tāpat kā padomju pēdējos gados lielākā pilsēta ar latviešu iedzīvotāju vairākumu būs Valmiera, kur dzīvo ap 30 tūkstošiem cilvēku. Latviešu valoda būs nevis lielo rūpniecisko centru, bet gan skaitliski iznīkstoša provinces un laucinieku valoda. Vai Jūs, Dace, novēlat šādu nākotni mūsu tautai? Ko Jūsuprāt vajadzētu darīt ar tām 148 skolām Latvijā, kurās tiek īstenota minoritāšu izglītības programmas uz krievu valodas bāzes? (sk. http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-i... ). Kā šīs skolas integrēt Latvijas izglītības sistēmā? Vai arī ir labi, ka mums ir etniskā segregācija izglītības sistēmā, to vajag turpināt un veicināt, palielinot skolēnu īpatsvaru krievu plūsmā, kuri gjimenē nerunā latviski un kuriem latviešu valodas pilnvērtīga apguve prasa 12 gadus (un pat tad centralizētā eksāmena prasības krievu skolēniem ir pazeminātas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - ex-tr 27.08.2007 11:54
Par latviešu valodas nevajadzīgumu - ne par to ir runa, vai tā ir vajadzīga vai nevajadzīga dažādos darba apstākļos. Jautājums ir par to - un es atkārtošos - vai tas ir tas, kas satrauc lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, kad viņi negatīvi domā par imigrantiem. Ja tas ir tā, tad ir jāuzstāda prasība, ka iebraucēji mācās latviešu valodu. Starp citu, nesen dzirdēju par jaunu pieeju Zviedrijā, kas saucas "vispirms darbs, tad zviedru valoda" - zviedru valoda tiek apgūta darba procesā, nevis no sākuma apgūta valoda un tad meklēts darbs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jā 26.08.2007 12:44
Norvēģijā dzīvo ap 4 miljoni,iedzīvotāju,kuriem jāintegrē apmēram 8% iebraucēju,kamēr Latvijā 1.3 miljoniem latviešu pieprasa integrēt 1 miljonu naidīgus krievvalodīgos + vēl tos ,kas te gatavojas iebraukt.Negribas ticēt ,ka mēs kā tauta pēc šīs "integrācijas"vēl spēsim pastāvēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 26.08.2007 00:57
Nujā, tas gan nenozīmē, ka nevajadzētu darīt neko. Norvēģijas pieredze nav no tām sliktākajām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr 26.08.2007 00:36
Apbrīnojams naivums un situācijas nepārzināšana šajā rakstā! Autore dzīvo savā teoriju un iedomu pasaulē. Norvēģijas pieredze, smieklīgi...

Viesstrādniekiem latviešu valoda ir PILNĪGI nevajadzīga! Lai varētu strādāt rūpnīcā vai celtniecībā (kur darbarokas pašlaik visnepieciešamākās) - tieši otrādi - nepieciešama krievu valoda! Nospiedošais vairums darbinieku tur runā krieviski, un, ja arī ir kāds latvietis, arī tam jārunā krieviski, ja šefs ir krievs (visai naivi būtu paģērēt, lai strādnieks iemācītu savam priekšniekam runāt latviski). Nu, tiesa, savā starpā diviem latviešiem neviens neliedz runāt arī latviski... Varbūt tirdzniecībā latviešu valoda ir nedaudz vairāk vajadzīga, taču arī tur pilnīgi pietiek arī ar krievu valodu. Proti - situācija ir tāda, ka bez krievu valodas prašanas dzīve Latvijā ir visai sarežģīta, savukārt, neprotot latviski, praktiski nekādas grūtības nerodas. Secinājums ir ļoti vienkāršs: iebraucēji, visticamāk - no valstīm, kur runā krieviski - latviešu valodu nekad neiemācīsies tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņiem pēc tā nav nekādas nepieciešamības. Manis teiktais attiecas uz Rīgu un citām Latvijas lielākajām pilsētām. Madonā, piemēram, situācija ir citāda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 24.08.2007 16:03
DaceA: Bet ko Jūs saprotat ar integrācijas veiksmīgu rezultātu? Kādiem būtu jābūt rādītājiem - mazākam nepilsoņu skaitam, vecākās paaudzes krieviski runājošo pēkšņa pāriešana uz latviešu valodu, mikroautobusos skanošs Latvijas Radio 2?

Diez vai pašreizējie 18% nepilsoņu nozīmē veiksmīgu integrāciju - jāņem turklāt vērā, ka interese par naturalizāciju ir noplakusi, t.i. nepilsoņu skaits turpmāk samazināsies ļoti pakāpeniski. Nepieciešama arī kopīga izglītības sistēma - ir atzīstamas privātskolas un skolas ar vairākām apmācības valodām, ko vecāki izvēlas (ne obligāti pēc etniskiem apsvērumiem). Bet galīgi nav laba pašlaik izplatītā latviešu/krievu skolēnu segregācija līdz pat vidusskolu klasēm. Ņemot vērā etniskās proporcijas lielajās pilsētās un 1.-4.klašu skolotāju noslogotību, atsevišķās krievu/latviešu skolēnu plūsmas turpināsies vēl ilgi. Būtu vēlama arī puslīdz "savietojama" vēstures izpratne sabiedrībā - t.sk. par PSRS okupācijas noziegumiem.

Par Latvijas Radio 2 - ja vadītājam tas palīdz justies možāk, tad jau var. Savukārt skaļa krievu estrāde un cits nevajadzīgs troksnis sabiedriskās vietās pazemina mūsu dzīves kvalitāti. Ukrainā cilvēki par dziedāšanu ukrainiski pat tikuši nogalināti (sal. Igor Bilozir http://www.guardian.co.uk/international/story/0,,393658,00.h... ). Tātad Dziesmu svētki vs. "Novaja volna" publiskajā telpā - tā nav tikai gaumes lieta, bet arī politisks jautājums.

DaceA: Par "kaut kādu" krievu valodas oficiālo statusu Latvijā nākotnē - neesmu es par Latvijas ne pārkrievošanu, ne angliskošanu, bet, iespējams, ka Jums un man varētu būt dažādi uzskati par to, ko pārkrievošana nozīmē.

Pārkrievošana, manuprāt, nozīmē krievu valodas un kultūras ieviešanos konkrēta cilvēka vai gjimenes dzīvē. Tā var notikt arī mūsdienu Latvijā, piemēram, jauktās gjimenēs. Mani satrauktu nevis atsevišķu indivīdu izvēle par labu tai vai citai dzimtajai valodai, bet tas, ka latvieši bieži jūtas spiesti runāt svešvalodās ar saviem līdzpilsoņiem. Atskaitot noteiktas klientu apkalpošanas specialitātes, ikvienam jābūt brīvībai iekšzemē lietot latviešu valodu bez kādiem ierobežojumiem. It īpaši tas attiecas uz valsts un pašvaldību amatpersonām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksis 24.08.2007 10:06
Es neignorēju Latvijas demogrāfiskos datus un vairākas reizes komentāros un arī rakstā esmu pieminējusi nelatviešu integrāciju kā faktoru, no kā jāmācās. Bet ko Jūs saprotat ar integrācijas veiksmīgu rezultātu? Kādiem būtu jābūt rādītājiem - mazākam nepilsoņu skaitam, vecākās paaudzes krieviski runājošo pēkšņa pāriešana uz latviešu valodu, mikroautobusos skanošs Latvijas Radio 2?

Par "kaut kādu" krievu valodas oficiālo statusu Latvijā nākotnē - neesmu es par Latvijas ne pārkrievošanu, ne angliskošanu, bet, iespējams, ka Jums un man varētu būt dažādi uzskati par to, ko pārkrievošana nozīmē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.08.2007 17:16
DaceA: Kā jau esmu teikusi citos komentāros, integrācija manā skatījumā nenozīmē dusmoties par to, ka visi cittautieši nedzied Dziesmu svētkos, nelīgo, utt. Man integrācija nozīmē tai skaitā novērtēt citu tautu kultūru arī šeit, klausoties mūziku krievu valodā, skatoties Jauno vilni, utt.

Teju ikvienam rīdziniekam ir gadījies mikroautobusā vai pārtikas veikalā klausīties "Radio PIK" vai kādu citu krievu raidstaciju. Kāds ir šāda uzspiesta trokšņa sakars ar "citu tautu kultūras novērtēšanu"? Un ja nu kāds tiešām brīvajā laikā klausās krievu vai, teiksim, latīņamerikāņu mūziku - vai tā ir konkrētā cilvēka muzikālā gaume vai arī to vajag svinīgi saukt par "integrāciju"? Manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem drīkst būt dažādas muzikālās gaumes. Piemēram, man patīk atsevišķu žanru krievu dziesmas, bet jaunākajiem gjimenes locekļiem tās ir vienaldzīgas vai arī nepatīk, jo viņiem krievu valoda neko neizsaka.

DaceA: Bet tie, kas Latvijā dzīvo un dzīvos nākotnē, ir cits stāsts - to, ko mēs no viņiem sagaidām un kā to palīdzēsim nodrošināt, mēs vēl varam nolemt! Tāpēc arī nepieciešama diskusija!

Nevajadzētu ignorēt kvantitatīvās likumsakarības. Ja imigrantu ir 8% (kā Norvēgjijā), tad sabiedrība to var ļoti labi izturēt. Ja 1.vai 2.paaudzes imigrantu ir aptuveni 25% (kā Latvijā), tad tas pārsniedz jebkuras "vecās Eiropas" valsts normas un maina spēku līdzsvaru sabiedrībā. Līdz ar to mums īsti nederēs nedz zviedru, nedz norvēgju nedz pat lietuviešu pieredze. Vismaz līdz brīdim, kad būsim integrējuši esošos iebraucējus, jaunus iebraucējus mēs varam atļauties tikai niecīgā skaitā. Imigrantu integrēšanai ir zināma līdzība ar vakcināciju - kas ir labi un derīgi veselam un spēcīgam organismam, tas novājinātam var tikai saasināt slimību.

Dacei A. vajadzētu godīgi atbildēt uz šādu jautājumu - vai viņai būtu pieņemami, ja krievu valoda nākotnē iegūtu kaut kādu oficiālu statusu Latvijas valsts pārvaldē vai pašvaldībās? (Atgādinu, ka šāda ir 2 Saeimā pārstāvētu partiju - SC un PCTVL programma; šīm partijām kopā ir 23 vietas.) Ja nē, tad ir jānoskaidro, kā mēs nodrošināsim pietiekoši lielu latviešu valodā runājošo īpatsvaru, lai mums "demokrātisko vērtību" un "sabiedriskās saskaņas" vārdā nevajadzētu piekāpties. Arī tad, ja visi latvieši nepiedalās Jāņu un Dziesmu svētku atzīmēšanā, tad tomēr Latvijas krieviskošanu (krievu valodas publiskā statusa nostiprināšanos) parasti neviens latvietis nevēlas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Jā 23.08.2007 16:50
Es jau pieminēju padomju migrācijas politiku un tās traumu kā apstākli, kas daļēji izskaidro attieksmi pret imigrantiem. Bet saprotiet arī to, ka šī argumentācija aizvaino tos, kas nav šajos 50%, ne-latviešus. Viņi nav vainīgi pie tā, ka viņus atsūtīja šeit strādāt, un ar savu palikšanu šeit viņi ir apliecinājuši, ka šīs ir arī viņu mājas. Jāraugās nākotnē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jā - DaceA 23.08.2007 16:41
Nu jā ,ja diskusija skaitās tā ,ka,ja kāds nacionāli domājošs indivīds atver muti,lai aizstāvētu pamatnācijas tiesības savā valstī un viņam tūlīt uzklūp "cilvēktiesību aizstāvji" apsūdzot rasu un nacionālā naida kurināšanā,tad mums tiešām ir "tiesības "diskutēt.Diemžēl lietu saukšana īstajos vārdos mūsu valstī parasti beidzas tiesas zālē,kur"kompetenti"eksperti paši nesaprotot par ko ir runa māca tautu,kura pavisam nesen vēl bija uz kritiskas izdzīvošanas robežas savā zemē,mīlēt un cienīt savas tautas paverdzinātājus.Jūs sakāt -Latvijā ir liela neiecietība pret imigrantiem.Nosauciet vēl kādu valsti,kurā pamatnācija ir knapi 50% no iedzīvotājiem.Un ne jau vēsturiski izveidojusies,bet varmācīgi izveidota.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Jā 23.08.2007 16:09
Es integrāciju neredzu kā vienas puses pielāgošanos jaunajiem apstākļiem vai pamatnācijas piekāpšanos. Kā jau esmu teikusi citos komentāros, integrācija manā skatījumā nenozīmē dusmoties par to, ka visi cittautieši nedzied Dziesmu svētkos, nelīgo, utt. Man integrācija nozīmē tai skaitā novērtēt citu tautu kultūru arī šeit, klausoties mūziku krievu valodā, skatoties Jauno vilni, utt. Varbūt Jums tas liekas kā pamatnācijas piekāpšanās, bet es to tā neredzu.

Vēl jo vairāk, kā jau rakstā minēts, tieši mums ir tiesības un pienākums pašiem izdiskutēt, kas tad ir mūsu bažu pamatā, kāpēc mēs baidāmies no iebraucējiem? Ja tā ir valoda, tad domājam par labākajiem veidiem, kā nodrošināt valodas apguvi! Es saprotu, ka traumu radījusi padomju laiku migrācijas politika, kā arī fakts, ka daži cittautieši, īpaši vecākā paaudze, nav vēlējusies un nerunā latviešu valodā. Taču tur jau mēs vairs neko daudz nevaram darīt, jo apstākļi ir bijuši tādi, kādi viņi ir bijuši un tie, kuriem pāri 50, vairs latviski neiemācīsies. Bet tie, kas Latvijā dzīvo un dzīvos nākotnē, ir cits stāsts - to, ko mēs no viņiem sagaidām un kā to palīdzēsim nodrošināt, mēs vēl varam nolemt! Tāpēc arī nepieciešama diskusija!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Owl 23.08.2007 14:06
Jā, apskatījos atslēgvārdus Durkheim+anomie un tur ir rakstītas līdzīgas lietas. Anomija droši vien ir R.Putnama novēroto parādību atsevišķs gadījums - piemēram, ja citas kultūras pārstāvis ar mašīnu iebrauc puķu dobē vai salauž bērnu šūpoles pie daudzdzīvokļu mājas, tad citiem iedzīvotājiem var zust vēlēšanās sakopt savas mājas apkārtni. T.i. dzīve kļūst brutālāka un primitīvāka, jo tajā izzūd kopdzīves normas, kuras agrāk bija pašsaprotamas. Bet sociālais kapitāls varētu pazust arī tur, kur uzvedības normu minimumu visi ievēro un anomijas nav - bet cilvēkiem ir vienalga, kā izskatās vide ārpus viņu dzīvokļa; nav vēlēšanās palīdzēt kaimiņiem vai nejaušiem garāmgājējiem uz ielas, utml. Savā ziņā R.Putnams empīriski apstiprina un vispārina Emile Durkheim'a prātojumus.

Owl: Bet raksts tiešām ir par citu tēmu.

Piekrītu. Ja cilvēki JAU likumīgi atrodas Latvijā, tad nav jēgas izlikties, ka mēs par viņiem neko negribam zināt. Teorētiski varētu būt vajadzīga pieaugušo izglītība un visādi citi rakstā minētie pasākumi (līdzīgi Norvēgjijas pieredzei). Bet, tā kā daudzviet pie mums "sociālais kapitāls" un cilvēku savstarpējā uzticēšanās ir jau kritiski zemā līmenī, tad varētu būt vieglāk pārliecināt konkrētos iebraucējus, ka viņiem nav ko cerēt uz mierīgu dzīvi Latvijā. Ka ir jāprotas un jāatgriežas mājās. Ja Latvijā būs daudz jaunu emigrantu, tad es nopietni apsvēršu pievienošanos kādai nacionāli noskaņotai partijai, piemēram, VL! vai NSS. Esmu pret "auklēšanos" ar cittautiešiem. Ja kāds nesaprot un negrib mācīties latviski, tad viņam ir jādodas no šejienes projām.

Atcerēsimies Kārļa Šadurska 2004.g. "izglītības reformu". Latviskumu izglītības sistēmā nebija izdevīgi stiprināt, teiksim, piedāvājot krievu skolēniem interesantas un brīvprātīgas interešu izglītības programmas latviešu valodā (t.i. iet pa zviedru vai norvēgju integrācijas ceļu). Lētāk un efektīvāk ir izmantot reālas krievu skolu direktoru bailes nepakļaušanās gadījumā zaudēt darbu. Domāju, ka pret iebraucējiem ir jārīkojas līdzīgi - vai pat vēl asāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jā - Dace A 23.08.2007 12:55
Ja jau viss būtu tik skaisti-uzticēšanās,sadzīvošana,taču jābūt jau abpusējai gribēšanai,lai tā notiktu.Ja es taisītos pārcelties dzīvot uz kādu citu valsti,vispirms pats pārdomātu -vai es spēšu piemēroties tās zemes pamatiedzīvotāju dzīves veidam un tradīcijām.Taču no mums visu laiku prasa dzīvot skatoties atpakaļ-vai tik neesam uz kādu ne tā paskatījušies,vai tik ne to pateikuši,kamēr tā otra puse visiem spēkiem cenšas uzspiest mums savu valodu un savas tradīcijas.Piekāpšanās visās lietās no pamattautas puses - tā pie mums saucas iebraucēju integrācija.Jautājums-kurš tad kuru integrē?Un kā ar Igaunijas pieredzi "integrēšanā"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 23.08.2007 12:15
Paldies par citātiem! Bet vai šis autors ir pētījis ne tikai sabiedrības etnisko raibumu/ diversity, bet arī to, kāda integrācijas politika ir bijusi konkrētajos reģionos? Ja tas nav darīts, tad šie secinājumi nav attiecināmi uz to, par ko mēs runājam, proti, integrāciju, jo tieši integrācijas politikas veiksmes vai neveiksmes ir tieši saistītas ar to, cik daudz cilvēki uzticas viens otram, cik labi viens ar otru sadzīvo. Lai veicinātu to tā saucamo sadzīvisko integrāciju kaimiņu līmenī, šobrīd daudzviet Eiropā un arī ASV tiek darīts ļoti daudz, lai radītu tikšanās vietas, kur aktivitātēs var iesaistīties viena māju bloka vai kādas priekšpilsētas, pašvaldības daudzveidīgie iedzīvotāji. Tas tad, protams, uzlabo šo uzticēšanos un veido apstākļus, kuros kaimiņi var gribēt ne tikai socializēties regulāri, bet arī kopīgi iesaistīties community aktivitātēs, piemēram, cīnoties par koku neizciršanu vai bērnu spēļu laukumiem, kas taču ir pilsoniskās sabiedrības izpausmes. Tātad, sākums atkal ir integrācijas politikā, par ko šis raksts arī aicina domāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Jā 23.08.2007 12:01
Jūsu komentārs ir klasisks piemērs tam, kā par iebraucējiem šķiet domā daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo, kā rāda Eurobarometer pētījumi, Latvija ir visneiecietīgākā, kad runa ir par attieksmi pret imigrantiem.

Jūsu teiktais lieliski arī parāda vairākus izplatītus aizspriedumus. Pirmkārt, ka latviešiem jānodrošina iebraucēju komforts, un , otrkārt, ka iebraucēju komforta un iekļaušanās nodrošināšana prasīs pārāk daudz resursu. Par pirmo - daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka imigranti daudz vairāk iegulda mītnes zemes ekonomikā, salīdzinot ar to, ko viņi valstij izmaksā, jo viņi ne tikai iegulda IKP ar savu darbu, bet arī patērē (īrē mājokļus, ēd, izklaidējas, utt.), kas veicina arī vietējo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, tātad, rada jaunas darba vietas. Tas nozīmē, ka latviešiem - Latvijas iedzīvotājiem - imigrantu komforta līmenis nebūs jānodrošina, jo patiesībā imigranti vairāk palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem caur ieguldījumu IKP un jaunu darba vietu rašanos. Par otro - nav runa, ka šie kursi būtu pilnībā jāsedz no valsts līdzekļiem. Kā jau Norvēģijas piemērs rāda, ir izmantota diferenciēta pieeja, atkarībā no imigranta izcelsmes vietas un citiem kritērijiem. Taču, ja arī daļa no šiem kursiem un aktivitātēm ir jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem, tad tam ir labs pamatojums divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jo imigranti arī ir nodokļu maksātāji, un otrkārt, izmaksas, kas saistītas ar latviešu valodas utt. kursu nodrošināšanu, noteikti ir niecīgas, salīdzinot ar izmaksām, kas var rasties, ja iebraucēji vietējā sabiedrība neiekļaujas integrācijas politikas neveiksmes dēļ. Francijas piemērs, kur jaunieši no imigrantu ģimenēm piedalījās milzīgos protestos, der kā laba demonstrācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Owl - Aleksim 23.08.2007 11:34
Šis R.Putnama pētījums apstirpina vecu E.Dirkheima teoriju (19. gs. beigas) par anomiju - jo lielāka dažādība sabiedrībā (ne tikai etniska, arī, piem., reliģiska), jo lielāka anomija (normu, solidaritātes trūkums). Bet raksts tiešām ir par citu tēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jā 23.08.2007 10:50
Te nu gandrīz vietā būtu Poliannas jautājums no bērnu grāmatiņas:Bet kad tad mēs dzīvosim?Ja jau visu laiku latviešiem tik vien jādara kā jānodrošina iebraucējiem komforts un jāmāca viņi latvietībā pret viņu pašu gribu.Nu nav latviešu tautai savā zemē kad vienkārši -dzīvot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Rita Kaša 23.08.2007 09:21
Rita Kaša: Kāds ir Jūsu piedāvātais risinājums, ja rakstā piedāvātais -- integrēt iebraucējus ar izglītības sistēmas palīdzību -- Jums šķiet nepieņemams? Kaut gan jāpiebilst, ka līdz šim Jūs savos komentāros šim aspektam vispār neesat pievērsies un izvirzāt tikai vispārēja rakstura argumentus, ka etniski viendabīga nācija ir labākais risinājums. Un ko Jūs domājat ar etniski viendabīgu nāciju Latvijas apstākļos?

Man patīk izglītība un izglītošanās - un arī pats darbojos izglītības sistēmā kā matemātikas un programmēšanas priekšmetu pasniedzējs. Bet ir jābūt reālistiem - Latvijas izglītības sistēmas kapacitāte (salīdzinot ar Zviedriju un Norvēgjiju) ir nepietiekama, lai tai uzkrautu vēl jaunas rūpes. Ja ik brīdi draud skolotāju streiki, ja daudzos obligātos priekšmetos pat labās Rīgas vidusskolās trūkst skolotāju, tad ir tukši visi sapņi par iebraucēju integrāciju ar šīs pārslogotās sistēmas palīdzību - it īpaši ja ir runa par neseniem iebraucējiem, kuriem pat elementāra latviešu valodas prasme ir problēma. Arī PSRS laikos tajā pašā Azerbaidžānā sludināja tautu draudzību un progresīvās kaimiņtautu pieredzes apgūšanu. Bet viss beidzās ļoti bēdīgi - jo cilvēki pārstāja ticēt valsts varas kapacitātei uzturēt sabiedrībā elementāru līdzsvaru un drošību. Radikālie elementi pārņēma iniciatīvu. Nu labi, mums šeit ir cits temperaments - mūs var salīdzināt ja ne ar Sumgaitu, tad ar Belfāstu gan.

"Ko Jūs domājat ar etniski viendabīgu nāciju Latvijas apstākļos?" -- Pamazām dažādie Latvijā dzīvojošie cilvēki satuvinās, viņu vidū izveidojas uzticēšanās; rodas kopīgas ekonomiskas intereses. Ja valsts un lielie uzņēmumi neuzspiedīs sabiedrībai nežēlīgus "proletāriskā internacionālisma" eksperimentus (turklāt pati varas elite dzīvos nožogotās villās, teiksim, Jūrmalā vai Baltezerā), tad vēl pēc 1-2 paaudzēm šeit Latvijā būs visumā vienota sabiedrība - teiksim, būs viena tauta, kuri oficiālā kontekstā runās latviski, labi pārvaldīs arī angļu, vācu un krievu valodas un izjutīs piederību savai dzimtenei - Latvijai. Bet šī raksta autores ar savu pro-imigrācijas nostāju nupat "iešauj kājā" sorosītu atbalstītajai idejai par pilsoniskas sabiedrības sludināšanu. Pārtulkošu to, kas publicēts šeit - http://www.boston.com/news/globe/ideas/articles/2007/08/05/t... :

Ir populāri runāt par rasu un etnisko daudzveidību kā pilsoniskas sabiedrības spēku. Multikulturālisma festivāli un politiķi apgalvo vienu un to pašu - atšķirības padara mūs stiprākus. Tomēr apjomīgs jauns pētījums, kas balstīts uz ap 30000 dažādās ASV vietās dzīvojošu cilvēku intervijām, secina tieši pretējo. Harvardas politologs Roberts Putnams, kas pazīstams kā grāmatas "Vientuļais Boulings" autors - par aizvien sarūkošo cilvēku pilsonisko līdzdalību, secinājis, ka lielāka daudzveidība kādā ļaužu kopienā noved pie samazinātas līdzdalības balsošanā, mazākas līdzdalības brīvprātīgos darbos, mazākiem ziedojumiem labdarībai utml. Visdaudzveidīgākajos apvidos kaimiņi uzticas cits citam aptuveni divreiz mazāk nekā homogēnajos apvidos. Pētījums, kurš ir līdz šim plašākais par pilsonisko līdzdalību, konstatē, ka burtiski visi pilsoniskās sabiedrības veselīguma rādītāji ir zemāki tur, kur ir lielāka daudzveidība.

[IT HAS BECOME increasingly popular to speak of racial and ethnic diversity as a civic strength. From multicultural festivals to pronouncements from political leaders, the message is the same: our differences make us stronger. But a massive new study, based on detailed interviews of nearly 30,000 people across America, has concluded just the opposite. Harvard political scientist Robert Putnam -- famous for "Bowling Alone," his 2000 book on declining civic engagement -- has found that the greater the diversity in a community, the fewer people vote and the less they volunteer, the less they give to charity and work on community projects. In the most diverse communities, neighbors trust one another about half as much as they do in the most homogenous settings. The study, the largest ever on civic engagement in America, found that virtually all measures of civic health are lower in more diverse settings.]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Kaša 22.08.2007 23:40
Apspriežamais raksts attiecas uz jebkura iebraucēja situāciju, tai skaitā, bēgļu un ne tikai viesstrādnieku integrāciju. Ja reiz cilvēki ir šeit, lai kāds būtu iemesls, ir jāveicina, lai viņi zinātu šīs valsts valodu un saprastu kultūru. Viesstrādnieku jautājums gan, šķiet, šobrīd ir aizņēmis galveno uzmanību, taču palīdzības sniegšana bēgļiem nav mazāk svarīga. No cilvēktiesību viedokļa tā ir absolūti nepieciešama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Kaša - Aleksim 22.08.2007 23:29
Šajos, t.i., manos un DacesA, komentāros nekur nekas nav minēts par to, ka nav jākopj latviešu valoda un jāsaglabā kultūra. Runa ir par to, kā to darīt starpvalstu imigrācijas apstākļos, kas jau šodien ir realitāte.

Kāds ir Jūsu piedāvātais risinājums, ja rakstā piedāvātais -- integrēt iebraucējus ar izglītības sistēmas palīdzību -- Jums šķiet nepieņemams? Kaut gan jāpiebilst, ka līdz šim Jūs savos komentāros šim aspektam vispār neesat pievērsies un izvirzāt tikai vispārēja rakstura argumentus, ka etniski viendabīga nācija ir labākais risinājums. Un ko Jūs domājat ar etniski viendabīgu nāciju Latvijas apstākļos?

Jūsu piemērs par azerbaidžāņiem un armēņiem ir asiņaina vēstures stunda, kuru tāpat vien nevar pasludināt par visu lietu mēru. Pasaulē pietiek piemēru, kad starp iebraucējiem un pamatiedzīvotājiem asiņaini konflikti nav izvērtušies. Jāmācās gan no vienas, gan no otras pieredzes objektīvajiem cēloņiem, lai veidotu tādu imigrācijas politiku, kas nepieļautu negatīvas pieredzes piepildīšanos Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.08.2007 18:08
Klu: Manuprāt, Latvijas iedzīvotājiem jāizskaidro katastrofālais darbaspēka trūkums un tā graujošā ietekme uz valsts ekonomiku.

Šo vēsturi mēs taču jau esam redzējuši - pēckara Latvijā arī it kā trūka darbaspēka. Un tika būvēti "hruščovku" kvartāli un tagad jau likvidētas ražotnes. Varbūt kāds joprojām uzskata, ka tas mums atnesa uzplaukumu un laimi? :))

Manuprāt, darbaspēka allaž ir pieticis tiem, kuri attīsta un intensificē ražošanu. Ja katrā trolejbusā brauc pa konduktoram, tad darbaspēka mums nekad nepietiks. Darbaspēka trūkums graujoši ietekmēs varbūt vienīgi RIMI un Maxima lielveikalu īpašnieku virspeļņu - būs jāsāk maksāt pārdevējiem normālas algas.

Rita Kaša: Piedodiet, bet tas ir naivi domāt, ka visas Latvijas pilsētas jebkad būs etniski viendabīgas. Tā nekad nav bijis un arī nebūs.

Cilvēku savstarpējā uzticēšanās un sociālais kapitāls veidojas pakāpeniski - ar laiku tas var izveidoties arī pašreiz neviendabīgajās un līdz šim "neintegrētajās" pilsētās. Bet to nevar izdarīt voluntāri piesaistot arvien jaunus imigrantus. 60-tajos gados pie Baku izauga internacionāla ķīmiķu pilsētiņa Sumgaita - komjauniešu triecienceltne. 90-tajos gados azerbaidžāņi tur pēkšņi sāka nogalināt armēņus. Iedzīvotāju grupu uzticēšanās varai un savstarpējā sapratne bija beigusies...

DaceA: Par nepilsoņiem - kā jau rakstā arī pieminēts, ir nepieciešams kritiski vērtēt integrācijas panākumus šajā kontekstā, un nevis tādā aspektā, vai nepilsoņi visu laiku runā latviski, svin Līgo svētkus un pieņem pārējās latviešu tradīcijas, bet gan ar uzsvaru uz to, cik labi mēs visi kopā sadzīvojam, nešķirojot pēc tautības, un kas ir tie elementi, kas to ir veicinājuši.

Jāņi un līdzīgas tradīcijas, protams, ir brīvas izvēles lieta, bet nav labi, ja mums ar saviem līdzpilsoņiem ir jārunā svešvalodās, piemēram, krieviski.. Citādi no mūsu neatkarīgās valsts nav nekādas jēgas - varējām palikt NVSā tāpat kā Baltkrievija un turpināt padomju dzīvesveidu un runāšanos krieviski. Ir nejēdzīgi uzskatīt, ka latviešu valodu, dzīvesveidu un kultūru mūsu vietā attīstīs iebraucēji, ja daudziem no mums pašiem tā ir kļuvusi vienaldzīga - kā redzam arī šajos komentāros.

Tas, kādēļ mums varētu nederēt Norvēgjijas pieredze (attiecībā uz sociālās palīdzības modeli, imigrāciju, utml.) - sk. http://www.nationalinterest.org/Article.aspx?id=11488 . Citāts par Zviedriju, ko var attiecināt arī uz Norvēgjiju:

First of all, the Swedish population was small and homogeneous, with high levels of trust in one another and the government. Because Sweden never had a feudal period and the government always allowed some sort of popular representation, the land-owning farmers got used to seeing authorities and the government more as part of their own people and society than as external enemies. Second, the civil service was efficient and free from corruption. Third, a Protestant work-ethic--and strong social pressures from family, friends and neighbors to conform to that ethic--meant that people would work hard, even as taxes rose and social assistance expanded. Finally, that work would be very productive, given Sweden's well-educated population and strong export sector.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klu 22.08.2007 17:23
Paldies par šīs tēmas aktualizēšanu, jo imigrācijas process patiesībā ir jau sācies. Manuprāt, Latvijas iedzīvotājiem jāizskaidro katastrofālais darbaspēka trūkums un tā graujošā ietekme uz valsts ekonomiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Kaša - Aleksim 22.08.2007 16:19
To, ka imigrācija ietver riskus sabiedrības labklājībai, šis raksts nenoliedz. Gluži pretēji, tas aicina pragmatiski domāt par veidiem, kā šos riskus mazināt un pēc iespējas novērst. "Neviena neielaišna" valstī ir visai nereāla doma kaut vai tāpēc, ka pasaulē ir bēgļi, kas meklē patvērumu Eiropas Savienībā un nonāk arī Latvijā. Tas ir pašas Latvijas sabiedrības interesēs veicināt šo cilvēku integrāciju vietējā vidē un palīdzēt viņiem pēc iespējas ātrāk kļūt patstāvīgiem legālā ceļā, nevis būt atkarīgiem no sociāliem pabalstiem un līdzekļu trūkuma dēļ riskēt kļūt par ķērienu ēnu ekonomikas un kriminālās pasaules darboņiem.

Par izvēli starp dzīvošanu Cēsīs un Liepājas karostā -- te būtu jāpajautā liepājniekiem, vai viņi, kā karostas tuvumā dzīvojošie, vēlētos pārcelties uz Cēsīm jeb labāk paliktu Liepājā un darītu visu iespējamo, lai karostas rajonu pārveidotu sociāli un ekonomiski labvēlīgā vidē gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Piedodiet, bet tas ir naivi domāt, ka visas Latvijas pilsētas jebkad būs etniski viendabīgas. Tā nekad nav bijis un arī nebūs. Tāpēc praktiskāk ir atrast veidu, kā ietekmēt etno-sociālekonomiskās vides mainību pozitīvā veidā, nepieļaujot izolētu grupu veidošanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 22.08.2007 12:53
Bet vai fakts, ka daudzās Eiropas valstīs imigrantu vidū ir augsts bezdarba līmenis, nav integrācijas politikas rezultāts, proti, neveiksme? Kā jau rakstā ar Norvēģijas piemēru teikts, uzsvars ir uz pieaugušo izglītošanu, lai viņi varētu ne tikai labi iekļauties vietējā vidē, pateicoties valodas un valsts uzbūves, utt. zināšanām, bet arī, ja viņus tas interesē, turpināt mācības un paaugstināt kvalifikāciju. Papildus tam, otrās paaudzes imigranti, t.i. iebraucēju bērni daudzos gadījumos ir par ambiciozāki un veiksmīgāki nekā vietējie iedzīvotāji daļēji tāpēc, ka viņi vēlas dzīvot labāk par saviem vecākiem, bet arī tāpēc, ka viņiem sevi jāpierāda vairāk, lai vietēji viņus pieņemtu. Manuprāt, mācīties no citu valstu pieredzēm vajag tieši, analizējot to veiksmju un neveiksmju iemeslus, nevis nolemt, ka jārada "fortress Latvia", jo daudzās valstīs ir problēmas ar imigrantiem un mēs jau tās problēmas negribam. Šīs problēmas var nebūt, kā rāda Norvēģijas piemērs, ja domā un strādā, lai tās nerastos.

Par nepilsoņiem - kā jau rakstā arī pieminēts, ir nepieciešams kritiski vērtēt integrācijas panākumus šajā kontekstā, un nevis tādā aspektā, vai nepilsoņi visu laiku runā latviski, svin Līgo svētkus un pieņem pārējās latviešu tradīcijas, bet gan ar uzsvaru uz to, cik labi mēs visi kopā sadzīvojam, nešķirojot pēc tautības, un kas ir tie elementi, kas to ir veicinājuši. Tas noteikti noderēs arī domājot par ārzemnieku integrāciju šodien un nākotnē, jo jau šobrīd Latvijā tādi ir un kļūst arvien vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.08.2007 09:13
Autores aizmirsušas pieminēt, ka Latvijā jau pašlaik ir nevis 8% neseno imigrantu kā Norvēgjijā, bet aptuveni 18% nepilsoņu un zināms daudzums naturalizēto imigrantu. T.i. mēs jau kopš Staļina un Hruščova laikiem esam Norvēgjiju apsteiguši.

Bažām par imigrantu iespaidu uz sabiedrības labklājību ir nopietns pamats. Daudzās Eiropas valstīs (Francijā, utml.) imigrantu vidū ir augsts bezdarba un atsvešinātības līmenis. Arī Amerikas kontinentā, kur imigranti parasti jau drīz pilnvērtīgi iesaistās darba tirgū, ir novērotas problēmas - vietās ar etniski/rasiski daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu samazinās t.s. "sociālais kapitāls" - mazinās cilvēku vēlēšanās iesaistīties sabiedriski derīgos projektos un citās formālās un neformālās aktivitātēs (sk. http://www.boston.com/news/globe/ideas/articles/2007/08/05/t... un arī kritiku R.Putnama darbiem - http://www.socialcapitalgateway.org/NV-eng-ethnicity.htm) T.i. etnisko fragmentāciju pavada arī formālo un neformālo sabiedrisko institūciju fragmentācija vai novājināšanās. Katrs, kurš uzskata, ka uz Latviju R.Putnama "Bowling alone" likumsakarības neattiecas var paciemoties attiecīgi Cēsīs un Liepājas karostā. Un salīdzināt, kādā sabiedrībā labāk vēlas dzīvot.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 5 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 137 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 2 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 23 Autors:Dace Akule