PROVIDUS atzinums par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

PROVIDUS atzinums sākotnējai pozīcijai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Iesaki citiem:

2018.gada 2. janvārī.

Labdien!

Domnīcas Providus vārdā pateicos par iespēju sniegt viedokli par Tieslietu ministrijas izstrādāto nacionālo pozīciju Nr.1 par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu.

Providus ir trīs komentāri par regulas projektu un nacionālās pozīcijas melnrakstu:


1. Providus atbalsta Eiropas pilsoņu iniciatīvas spēcināšanu - šobrīd šis pilsoniskās līdzdalības instruments ir nesekmīgs pārmērīgi ierobežojošā regulējuma dēļ. Regulējuma pamatproblēmas - iespēja vērsties tikai pie Eiropas Komisijas, tikai par tās kompetencē esošajiem jautājumiem un tikai par jauna tiesību akta iniciēšanu - nav iespējams novērst ar regulu, jo tās izriet no Līguma par Eiropas Savienību. Vienlaikus jaunā regula nav bezjēdzīga - tajā iekļautas trīs svarīgas inovācijas, kuru ieviešana var palīdzēt ES pilsoniskajai sabiedrībai biežāk izmantot Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Šīs īpaši svarīgās inovācijas ir šādas:

A) Iespēja kādu no iesniegtajām iniciatīvām reģistrēt daļēji - tas ļaus jaunu iniciatīvu iesniedzējiem nebaidīties no situācijas, kad kaut kas inicatīvas formulējumā neatbilst striktajiem noteikumiem un tādēļ visas iniciatīvas reģistrēšana tiks atteikta.

B) Iniciatīvu iesniedzējiem būs pieejams iniciatīvas parakstītāju e-pastu saraksts, ļaujot viņus informēt par iniciatīvas gaitu un, iespējams, kopīgi organizēt pasākumus iniciatīvas atbalstam.

C) Skaidri noteikta atklātās uzklausīšanas procedūra iniciatīvām, kas ieguvušas nepieciešamo parakstu skaitu - šī procedūra ir nepieciešama skaidrībai par to, kāda ir turpmākā rīcība pēc parakstu savākšanas, kā arī pašas šīs procedūras esamība var papildus motivēt gan iniciatīvas organizētājus, gan parakstītājus.

Priecātos, ja Latvijas pozīcija būtu šīm svarīgajām inovācijām atbalstoša.

2. Nacionālās pozīcijas melnrakstā ir paustas bažas par Komisijas priekšlikumu noteikt 16 gadu vecumu kā minimālo parakstīšanās vecumu.

Šīs bažas ir grūti izprotamas, ņemot vērā to, ka Latvijas politiskajā un tiesību sistēmā jau eksistē Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiešs analogs - proti, kolektīvie iesniegumi. Gan Latvijas kolektīvie iesniegumi, gan Eiropas pilsoņu iniciatīvas ir tā sauktās dienaskārtības noteikšanas iniciatīvas, kur pilsoņiem ir iespēja kādu jautājumu padarīt par institūcijas darba kārtības jautājumu, bet ne pašiem pieņemt tālākos lēmumus. Kolektīvie iesniegumi savulaik netika nosaukti par Latvijas pilsoņu iniciatīvām tikai tādēļ, lai šo instrumentu nesajauktu ar Satversmē noteiktajām Latvijas pilsoņu tiesībām uzsākt procedūru, kuras noslēgumā būtu referendums (tautas nobalsošana) - šādām "lemjošajām iniciatīvām", savukārt, ES līmenī nav analogu. Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 5. (3) nodaļai "Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu."

Nacionālās pozīcijas melnrakstā ir teikts, ka, nosakot vecuma slieksni, jāņem vērā "izglītības saturu, cilvēka brieduma pakāpi, kurā viņš spētu kvalitatīvi izvērtēt pieņemamā lēmuma būtību un brīvi, nepakļaujoties spiedienam, izdarītu izvēli." Pagaidām neredzam, kādā veidā Latvijas izglītības saturs un Latvijas jauniešu brieduma pakāpe ļauj 16 gadu vecumā iesniegt iniciatīvas Saeimai par Latvijas jautājumiem, bet neļauj - Eiropas Komisijai par ES jautājumiem.

Providus vārdā iesaku Latvijas valdībai pievienoties tām valstīm, kas atbalsta 16 gadu vecumu kā minimālo Eiropas pilsoņu iniciatīvu ierosināšanai.

3. Pozīcijas melnrakstā ir apšaubīts Komisijas ierosinājums "ES dalībvalstīm izveidot vienu vai vairākus kontaktpunktus, kas palīdzētu organizatoriem rīkot iniciatīvu, jo iespējama pretruna ar prasību pēc valsts iestāžu politiskās neitralitātes."

Iepazīstoties ar Komisijas priekšlikumu, nesaskatu pamatu bažām tam, ka varētu tikt pārkāpts politiskās neitralitātes princips - kontaktpersonām būtu pienākums atbalstīt jebkādas iniciatīvas organizēšanu, neatkarīgi no savām simpātijām vai antipātijām.

Vienlaikus, atbilstoši Komisijas 2015.gada ziņojumā norādītājiem datiem (5.lpp.), Latvija ir starp tām retajām ES dalībvalstīm, kuras pilsoņi vispār nav bijuši līdz šim reģistrēto iniciatīvu pilsoņu komisijās. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi līdz šim ir bijuši īpaši kūtri Eiropas pilsoņu iniciatīvas izmantošanā un tieši Latvijas pilsoņu izglītošanai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu būtu jābūt īpaši svarīgai. Konsultāciju kontaktpunkti par Eiropas pilsoņu iniciatīvu Latvijas kontekstā ir nozīmīga inovācija - tādēļ Providus aicina šādu kontaktpunktu izveidi atbalstīt.


2018.gada 30. janvārī.

Labdien,

Apstiprinu, ka Providus viedoklis nacionālās pozīcijas melnraksta 8.daļā ir atspoguļots korekti - mēs vēlētos, lai šis viedoklis tur paliek tajā pašā formā, kāds tas ir šobrīd un lai tas ir pieejams valdībai un Saeimas Eiropas lietu komisijai, lemjot par pozīcijas apstiprināšanu.

Izlasot atkārtotajai saskaņošanai nosūtīto pozīciju, vienīgais papildus komentārs ir par pozīciju attiecībā uz 5.panta izmaiņām. Tieslietu ministrija iesaka pilsoņu iniciatīvas organizācijas grupā neiekļaut politisko partiju pārstāvjus, argumentējot, ka "nepieciešams izvairīties no potenciāli iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja personām, kam ir tieša saikne ar kādu politisko partiju, ļaus būt par Eiropas pilsoņu iniciatīvas pieteicējiem. Pastāv bažas, ka šādas personas Eiropas pilsoņu iniciatīvas instrumentu varētu izmantot savtīgos nolūkos, proti, konkrēta politiskā spēkā interesēs."

Šaubos, ka šāds aizliegums ir īstenojamas - šaubām ir gan administratīvu, gan konstitucionāli, gan lietderības iemesli. Administratīvi Eiropas pilsoņu iniciatīvas reģistrējošajām iestādēm nav piekļuves dalībvalstu partiju biedru sarakstiem - līdz ar to šī iestāde nevar zināt, kurš no potenciālajiem organizatoru grupas dalībniekiem ir kādas politiskās partijas pārstāvis. Pat vēl vairāk: ne katrā ES dalībvalstī politiskajām partijām ir uzlikts pienākums atklāt savu biedru sarakstu nacionālā līmeņa iestādēm - šajā ziņā Latvija ir izņēmums, lielākoties partiju biedru saraksti nav publiska informācija. Konstitucionāli partiju biedriem ir tādas pašas tiesības uz pilsonisko līdzdalību kā jebkuram citam aktīvam pilsonim, piemēram, organizējot vai piedaloties referendumos vai sabiedriskajām apspriedēs, iniciējot vai parakstot petīcijas. Providus pieredze, ilglaicīgi strādājot gan ar sabiedrības iesaistes jautājumiem, gan politisko partiju regulēšanas jautājumiem, rāda, ka mēģinājumi nošķirt aktīva pilsoņa, kurš ir kādas partijas biedrs, partejisko un bezpartejisko identitāti ir teju neiespējami un lielākoties arī nevajadzīgi. Tas ir normāli, ka arī partiju biedri izmanto Eiropas pilsoņu iniciatīvu savu ideju popularizēšanai - tādēļ, manuprāt, nav vajadzības partiju biedriem liegt visiem pārējiem ES pilsoņiem pieejamās pilsoniskās līdzdalības iespējas.

Ar cieņu,

Iveta Kažoka
domnīcas Providus direktore

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi