Projekts “Atklāti par 2005. gada pašvaldību vēlēšanu finansēm”

Rīga, 2004. gada 27. oktobris

Iesaki citiem:

Finansētāji:

British Embassy Riga
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts
Somijas vēstniecība Latvijā
ASV Vēstniecība Latvijā

Sadarbības partneri:
Latvijas Jaunatnes padome
Sabiedrība par atklātību “Delna”


I. Projekta konteksts

Politisko partiju izdevumu novērošanas projekts, kas notiks pirms pašvaldību vēlēšanām 2005. gadā, ir trešais šāda veida projekts Latvijā. Pirmo projektu veica Sabiedrība par atklātību Delna un Sorosa fonds Latvija pirms un pēc 2001. gada pašvaldību vēlēšanām. Otro projektu “Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiemfinansēm” abas organizācijas veica 2002. – 2003. gadā.

Projektu pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām veiks SPC “Providus”, kas pārmantojis abu iepriekšējo projektu pieredzi un kompetenci. Abu iepriekšējo projektu mērķis bija nodrošināt to, lai politisko partiju finanšu sistēma kļūtu caurskatāmāka un patiesāka. Minētie pilsoniskās sabiedrības veiktie monitoringa projekti vērsa sabiedrības uzmanību uz politisko partiju finansēšanas jautājumiem un izraisīja izmaiņas politisko partiju finansēšanas sistēmā.

Ir grūti, pat neiespējami, izmērīt, vai projektu ietekmē patiesie politiskās korupcijas apmēri ir mazinājušies, tomēr tie ir devuši pozitīvus rezultātus:

a) Politiskās partijas ir skaidrāk vai atbildīgāk apzinājušās savu finanšu caurskatāmības nepieciešamību;

b) Gan sabiedrība, gan mediji ir sākuši pievērst uzmanību politisko partiju finansēšanas jautājumiem;

c) Likumdošanā, kas regulē politisko partiju finansēšanu, ir notikušas ievērojamas reformas, tagad nodrošinot partiju finanšu atklātību un kontroli;

d) Masu mediji kļuvuši informētāki par sliktas kvalitātes priekšvēlēšanu atspoguļojuma jautājumiem un pirms 2002. gada Saeimas velēšanām uzlaboja savu sniegumu.

Šie rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, bet arī vairāku veicinošu faktoru kombinācijai –Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm politisko partiju finanšu kontroles jomā, atsevišķu politisko partiju iniciatīvai internetā publicēt savu ziedotāju sarakstu, ievērojamai mediju uzmanībai u.c. aspektiem.


II. Projekta mērķi

a) Vispārīgie

Projekta veicēji ir pārliecināti, ka tikai pastāvīgi centieni uzraudzīt partiju finanses un nepārtraukta uzmanība no sabiedrības puses var nodrošināt to, lai panāktā pozitīvā attīstība turpinātos. Šī iemesla dēļ projekta vispārīgais mērķis joprojām ir nodrošināt politisko partiju finanšu caurskatāmību un patiesīgumu, analizējot partiju deklarācijas un salīdzinot tās ar neatkarīgā, alternatīvā uzskaitē iegūtajiem rezultātiem. Šāda analīze vēl pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām ļaus izdarīt secinājumus par politisko partiju godprātību. Vienlaicīgi, projekts pārbaudīs un izdarīs secinājumus par to, kā partijas ievēro nesen pieņemto politisko partiju finanses regulējošo likumdošanu.

Visbeidzot, projekta mērķis ir uzturēt un nostiprināt kvalitatīvā partiju atspoguļojuma ierašas, kas bija novērojamas plaši pazīstamos medijos pirms 2002. gada Saeimas vēlēšanām.



b) Konkrētie

Projektam ir šādi konkrēti mērķi:

1. Novērot, kā partijas ievēro likumā noteiktos atļautos kampaņas izdevumu ierobežojumus. Pārbaudīt, vai partiju izdevumi atbilst likumā noteiktajam limitam – 0.20 Ls uz vienu balsstiesīgo katrai partijai priekšvēlēšanu periodā;

2. Izstrādāt monitoringa metodoloģiju un veikt partiju rīkoto pasākumu novērošanu un izmaksu aplēses. Politiskās partijas iepriekšējās vēlēšanās lielāko līdzekļu daļu novirzīja reklāmai medijos, īpaši TV. Sagaidāms, ka, pēc kopējo kampaņas izdevumu ierobežojumu ieviešanas, partijas dažādos savas aktivitātes un vairāk tērēs citās kategorijās, piemēram, pasākumos. Ja reklāmas izmaksas iespējams noteikt samērā viegli, izmantojot mediju pētniecības aģentūras uzskaites datus, tad pasākumu izmaksu noteikšana ir salīdzinoši grūta, tāpēc nepieciešams izveidot metodoloģiju, saskaņā ar kuru būtu iespējams šīs izmaksas aplēst;

3. Izveidot metodoloģiju, saskaņā ar kuru būtu iespējams noteikt, vai politisko partiju ziedojumi atbilst esošajai likumdošanai. Labotais politisko partiju finansēšanas likums paredz, ka ziedojumus var saņemt no donoriem (fiziskām personām), kuriem ir reģistrēti un pārbaudāmi ienākumu avoti. Ziedojumu apmēri nedrīkst pārsniegt kopējos reģistrētos un pārbaudāmos ienākumus, kas personai radušies pēdējo trīs gadu laikā;

4. Monitorēt slēpto reklāmu medijos atbilstoši projekta gaitā izstrādātai metodoloģijai un sagatavot rezultātu apkopojumu;

5. Projekta norises gaitā informēt sabiedrību un medijus par partiju izdevumiem. Organizēt pasākumus – diskusijas, NVO forumus, seminārus u.c., ar mērķi popularizēt politisko partiju finanšu caurskatāmību un patiesīgumu, izrunāt un risināt specifiskus jautājumus, kas radīsies projekta gaitā;

6. Sagatavot rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem politisko partiju finansēšanas sistēmā.


III. Projekta darbības virzieni.

a) Politisko partiju izdevumu monitorings

Politiskās partijas politiskajām reklāmām Latvijā tērē aptuveni 70% no to kopējām priekšvēlēšanu kampaņas izmaksām. Kā liecina 2002. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti, apmaksāta politiskā reklāma bija ļoti ietekmīgs priekšvēlēšanu kampaņas paņēmiens. Tāpēc projekta ietvaros tiks veikta apmaksātas politiskās reklāmas uzskaite nacionālajos un reģionālajos medijos: TV, radio un laikrakstos. Šajā uzskaitē iegūtie dati tiks salīdzināti ar politisko partiju deklarācijām: (1) Priekšvēlēšanu izdevumu deklarāciju; (2) Paziņojumu par plānotajiem priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem; (3) Vēlēšanu izdevumu deklarāciju.

Šī informācija, sākot ar janvāri, tiks publiskota ikmēneša paziņojumos presei, kas informēs par partiju izdevumu apjomiem, norādīs partiju izvietotās reklāmas apjomu un izdevumu dinamiku; norādīs, kā partiju izdevumi atbilst noteiktajam priekšvēlēšanu izdevumu limitam. Precīzu izdevumu limitu katrai partijai varēs aprēķināt pēc tam, kad tās iesniegs deputātu kandidātu sarakstus, ne vēlāk kā 40 dienas pirms pašvaldību vēlēšanām.

Šī informācija tiks apkopota ziņojumos, viens no tiem tiks publicēts pirms vēlēšanām, otrs pēc vēlēšanām. Šajos ziņojumos tiks apkopota informāciju par izdevumiem, salīdzinot neatkarīgas uzskaites rezultātus ar oficiāli deklarētajiem izdevumiem; tiks norādīts uz nepilnībām partiju deklarācijās un to, vai partijas pārsniegušas izdevumu limitu.

b) Politisko partiju ienākumu monitorings

Politisko partiju finansēšanas likumā noteikts, ka fiziskas personas var ziedot līdzekļus, kas gūti no ienākumiem iepriekšējos trīs kalendārajos gados un par kuriem ir informācija Valsts ieņēmumu dienestā vai kas likumā noteiktā kārtībā nav jādeklarē (Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”).

Lai pārbaudītu partiju ziedojumu atbilstību likumam, projekta ietvaros tiks izmantota politisko partiju sniegtā informācija par to ziedotājiem, kas tiek publicēta internetā 7 dienas pēc ziedojuma saņemšanas. Lai nebūtu jāpārbauda visi ziedojumi, atkarībā no ziedojumu kopsummām, tiks noteikta minimālā pārbaudāmā ziedojumu robeža.

Tiks pārbaudīts, vai ziņas par konkrētu ziedojumu atrodamas šādās datu bazēs - uzņēmuma reģistra Lursoft datu bāzē; VID amatpersonu reģistrā; Zemesgrāmatu reģistrā, ziņu aģentūras LETA arhīvā un PVN maksātāju reģistrā. Ja partiju ziedotāji nebūs atrodami nevienā no šīm datu bāzēm, tiks nosūtīta vēstule KNAB ar lūgumu dot atzinumu, vai par identificētajiem ziedotājiem tiks veikta pārbaude. Šī informācija tiks publiskota.

c) Pasākumu izmaksu monitorings

Tā kā kopējiem priekšvēlēšanu izdevumiem ir noteikti apjomu ierobežojumi, sagaidāms, ka pieaugs to līdzekļu daļa, ko partijas izmantos dažādiem pasākumiem – tikšanās ar vēlētājiem, koncertiem, izklaides pasākumi, priekšlasījumiem, akcijām utt.

Pēc savas būtības pasākumi, kas nodrošina tiešu saikni starp vēlētāju un partiju ir gan lētāks, gan informatīvāks priekšvēlēšanu aģitācijas paņēmiens, jo vēlētāja priekšstatu par partiju veido ne tikai veiksmīga publicitāte medijos, bet arī personiskā saskarsmē gūts priekšstats. Pasākumu monitorings iekļauts, lai aplēse par to, vai partiju izdevumi priekšvēlēšanu kampaņai atbilst pieļaujamajam kopējo izdevumu limitam, būtu pēc iespējas pilnīga. Vienlaicīgi jāatceras, ka partijas mēdz rīkot plašus, vērienīgus un dārgus pasākumus, piemēram, koncertus, kur saikne satrp vēlētāju un partiju nav cieša.

Pasākumu monitoringā tiks izmantoti pēc projekta lūguma iesniegtie politisko partiju pasākumu plāni un publiskā informācija par šīm norisēm. Pasākuma laikā tiks aizpildītas jau sagatavotas, pasākumu norisi aprakstošas tipveida anketas, kurās ietvertas dažādas pasākumu norises kategorijas. Tās aizpildīs 10 līdz 12 reģionālie monitorētāji, kas apmeklēs partiju rīkotos pasākumus, saskaņā ar identificētajiem pasākumu plāniem. Vienlaicīgi tiks veiktas vairāku attiecīgajā jomā strādājošu uzņēmumu aptaujas, lai noskaidrotu aptuvenās tirgus izmaksas dažādām pasākumu kategorijām. Balstoties uz iegūtajiem cenu sarakstiem, tiks aplēstas pasākumu aptuvenās izmaksas. Šajā analīzē iegūtie dati tiks salīdzināti ar partiju deklarētajām izmaksām, kas tiks atspoguļotas gala ziņojumā.

d) Partiju atspoguļojuma medijos monitorings

Metodoloģija būs balstīta uz iepriekš iegūto pieredzi mediju novērošanas un uzraudzības projektos:

1. Slēptās reklāmas projekts pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām. Šajā monitoringā tika konstatēta virkne nepieciešamo uzlabojumu. Pirmkārt, monitoringu nepieciešams veikt ilgākā laika posmā (pirmais projekts tika veikts 13 dienas). Otrkārt, jāaptver visi lielākie mediji, lai nerastos bažas par vienas vai citas mediju grupas izvēli (piemēram, jāiekļauj reģionālie laikraksti). Treškārt, metodoloģijas sagatavošanas procesā maksimāli jāiesaista mediju pārstāvji, atlases kritērijus nepieciešams definēt precīzi un jāpārliecinās, ka tie ir saprotami arī medijiem, kuri tiks vērtēti.

2. Mediju analīzes projekts pirms 2002. gada Saeimas vēlēšanām. Šī projekta gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi – pirmkārt, metodoloģijas apspriešanai ir jāparedz pietiekami ilgs laiks un īpaša uzmanība jāvelta tam, lai ar metodoloģiju iepazītos arī reģionālie un krieviski rakstošie/raidošie mediji; otrkārt, ņemot vērā projekta sabiedrisko un politisko jūtīgumu, projekta aktivitātēm, monitoringa procesam un sagatavotajiem ziņojumiem jābūt īpaši rūpīgi izsvērtiem un kvalitatīviem. Treškārt, lai gan medijos parādās materiāli, kas nosoda projektu un projekta veidotāju mērķus, mediji atturas no slēptās reklāmas. Projekta veidotājiem jāņem vērā mediju kritika un jāmēģina izvairīties no kļūdām, tomēr kritiska publicitāte ir neizbēgama.

Projekta pirmais posms ir metodoloģijas izstrāde, kas sākotnēji tiks izdiskutēta un apspriesta konsultatīvajā darba grupā, tad nosūtīta mediju komentāriem un apspriesta plašākā diskusijā. Partiju atspoguļojuma medijos analīzē tiks izmantoti mediju materiāli, kuros pieminētas politiskās partijas vai deputātu kandidāti. Katru nedēļu tiks sagatavotas atskaites par atlasītajiem iespējamiem slēptās reklāmas gadījumiem. Šīs atskaites ik nedēļas tiks diskutētas žurnālistu darba grupā, uz kuru savus pārstāvjus būs aicināti deleģēt visi pētījuma analīzē iekļautie mediji. Iknedēļas atskaites tiks izmantotas, lai sagatavotu gala ziņojumu, kas tiks publiskots pēc vēlēšanām.

e) sabiedriskās domas veidošanas un izglītošanas aktivitātes

Projekta ietvaros tiks sarīkotas 4 plašākas diskusijas (divas partiju finanšu, divas partiju atspoguļojuma medijos analīzes ietvaros), 8 reģionālie semināri (4 pirms projekta uzsākšanas, 4 pēc tā pabeigšanas), notiks NVO forums, kurā pilsoniskās sabiedrības uzmanība tiks pievērsta partiju finansēšanas un partiju atspoguļojuma medijos jautājumiem. Projekta ietvaros tiks sagatavoti vairāki paziņojumi presei par partiju priekšvēlēšanu kampaņas apjomiem un izdevumiem, kā arī divas informatīvas brošūras, kas (1) skaidros jauno politisko partiju finansēšanas kārtību, (2) skaidros slēptās reklāmas jēdzienu un tā būtību.


IV. Projekta ieviešanas komanda


  • Projekta direktore – Lolita Čigāne, SPC Providus, Sabiedriskās politikas pētniece

  • Asistents – Līga Pīlāga, SPC Providus

  • Projekta darba grupa – Nellija Ločmele, Sabiedriskās politikas portāla www.politika.lv galvenā redaktore, Valts Kalniņš, SPC Providus, pētnieks, Vita Tērauda, SPC Providus direktore

  • Konsultatīvā darba grupa, partiju finanses – Jānis Ikstens, Vidzemes augstskola, Daunis Auers, Latvijas Universitāte, Arta Snipe, AS Juridiskais birojs "SPECIALIS", Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes augstskola, Roberts Putnis, “Delna”, Rasma Kārkliņa, Ilinoisas Universitāte

  • Konsultatīvā darba grupa, partiju atspoguļojuma medijos analīze - Ivars Ījabs, Ētikas padome, Anda Rožukalne, Latvijas Universitāte, Anna Stroja, portāla dialogi.lv galvenā redaktore, Atis Zakatisktovs (BETIL Projekta “Labāka biznesa ētika Latvijā” vadītājs), Ilze Šūlmane, LU, Sergejs Kruks, LU, Abrams Kleckins, LU, Roberts Putnis, “Delna”, Ieva Kasemira, Latvijas Jaunatnes padome.



V. Sadarbības partneri

a) Līdzfinansētāji



b) Plānotie sadarbības partneri



c) Partnerorganizācijas




Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi