Raksts

Programma: Zaļo un zemnieku savienība


Datums:
16. septembris, 2011


Autori

Providus


Eksperti vērtē Zaļo un zemnieku savienības programmu pirms 11.Saeimas vēlēšanām.

Valsts pārvalde

Arī ZZS par savu galveno prioritāti deklarē efektīvu valsts pārvaldi un sola mazināt birokrātiju. Protams, detalizētāks paskaidrojums izpaliek, dodot iespēju pašam vēlētājam veidot efektīvās pārvaldes vīziju. Šī partija sola īpaši aprūpēt pašvaldības. Tā partijas skatījumā ir nepieciešams izveidot apriņķa pašvaldības un piešķirt tām likumprojektu iesniegšanas tiesības. Jāmin, ka ZZS sola ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu. Šāds solījums ir ļoti dāsns, jo brīvība ES finansējuma izlietošanā ļautu dažām pašvaldībām risināt jautājumus, ņemot vērā vietējo specifiku. Taču par sabiedrības interešu ievērošanu un finansējuma lietderīgu izlietošanu ZZS nerunā.

Ekonomika

ZZS apskatīto virzienu klāstā ir arī tautsaimniecība un nodokļu politika, kur galvenie akcenti likti uz infrastruktūras attīstību, kā arī labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un nodokļu politikas stabilitāti. Nav minēts ZZS skatījums uz budžeta deficītu un Latvijas ārējo parādu. Arī priekšlikumi attiecībā uz ēnu ekonomiku un nodokļu iekasēšanu ir vairāk deklaratīva rakstura.

Enerģētika

4000 zīmju programmā ZZS īpaši neizceļ enerģētiku, tomēr šī joma tiek skarta, iekļaujot to vides jautājumu tematikā. Galvenais un nepārprotamais uzstādījums ir kodolenerģijas noliegums, kas saglabājies kopš iepriekšējām vēlēšanām. Īsi formulētais atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem, samazinot šī resursu veidam nodokļus, skan labi un optimistiski, tomēr praksē, visticamāk, tiks celtas samazinātās likmes, kas tiks pielīdzinātas citiem resursu veidiem, nepieļaujot labākus nosacījumus fosilajiem energoresursiem. Īpaši labvēlīgu nosacījumu atcelšana fosilajiem energoresursiem noteikti ir viens no veidiem, kā spēles noteikumus enerģētikā padarīt vienādus visiem dalībniekiem. Salīdzinot ar programmu pirms gada, šoreiz ZZS vispār nerunā par enerģijas tirgu un vairs nepiemin regulatora lomu tirgū. Līdzīgi kā citas partijas, arī ZZS ir skopi un nemin konkrētus mērķus un orientējošus skaitļus.

Cilvēktiesības

Kā jau sevis cienīga partija, kas atbild par labklājības jomu valstī, kā vienīgo savā programmā min to, ka tā plāno „veicināt cilvēku sociālo integrāciju, savstarpējo sapratni un toleranci.”

Korupcija

Kā jau iegājies, ZZS programmā korupcijas temats ir ignorēts. Tomēr ir jauna, 2010. gadā nebijusi prioritāte — tiesiskuma stiprināšana valstī un sabiedrībā. Acīmredzot pretoligarhu temats kā tālas zvaigznes uzliesmojums tomēr radis vāju atstarojumu arī šajā dokumentā.

Tieslietas

Tieslietu jomas reformas nav kļuvušas par ZZS programmas prioritātēm. Daudz lielāka uzmanība pievērsta pašvaldību jomas reformai. Tomēr ZZS paudusi apņemšanos „pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus”.

Izglītība

ZZS vienkārši un neiedziļinoties detaļās sola „kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības sistēmu”, no konkrētām lietām vārdā nosaucot tikai pedagogu darba samaksas pilnveidošanu un skolu „materiālas bāzes” pilnveidošanu par ES naudu. Par skolotāju balsīm vēlēšanās padomāts, par izglītības kvalitāti — visai nosacīti. Tas var nozīmēt tikai vienu — iepriekšējās izglītības politikas turpinājumu par spīti visām augstāk iezīmētajām problēmām.

Integrācija

Turpinot iesāktās tradīcijas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sabiedrības integrācijas jautājumam pievērš vien deklaratīvu uzmanību, tāpat kā pirms visām iepriekšējām vēlēšanām solot „stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās”. Iespējams, iespaidojoties no augustā publiskajai apspriešanai nodotā Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projekta, ZZS aicina „celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu”. Tā kā nav skaidrs, ar kādiem līdzekļiem tas tiks panākts, solījums vairāk izskatās pēc obligāta ieraksta programmā un nodevas latviešu vēlētājam.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!