Plastilīna iecietība 1

Tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāju iegribām pielāgotā atjaunotā iecietības programma ir nekonkrēta un ļaus iespēju ignorēt to vai citu sabiedrības daļu. Tā ir gluži kā bezgalvains plastilīna ķermenītis, ko katrs var paspaidīt, izveidojot sev vēlamo figūru.

Iesaki citiem:
Vistina 255x203
Foto:zombizi


Jau gandrīz četrus gadus Latvijā tiek īstenota Nacionālā programma iecietības veicināšanai. Tās mērķis — iecietīgas Latvijas sabiedrības veidošana, neiecietības izskaušana un Latvijas daudzkultūru sabiedrības attīstība Eiropas integrācijas un pasaules globalizācijas apstākļos[1]. Līdz šim programmas īstenošana ir bijusi nemanāma, un šajā laikā neiecietības izpausmes Latvijas sabiedrībā nevis mazinājušas, bet gan kļuvušas arvien biežākas — katru gadu palielinās oficiāli reģistrēto noziegumu skaits par rasu, etniskā un nacionālā naida kurināšanu, turklāt nav zināms, cik šādi gadījumi paliek noklusēti. Aizvien biežāk neiecietība pret kādu sabiedrības grupu tiek pausta arī reklāmās — te reklāma vēršas pret ārvalstu darbaspēku, te kāds juridiskais birojs atklāti paziņo, ka krievvalodīgajiem sniegs 50 procentu atlaidi, bet homoseksuāļus neapkalpos, te aizskaroši salīdzinājumi tiek lietoti, reklamējot datorus un mobilos telefonus. Tāpat vairāki pētījumi liecina, ka neiecietības izpausmes un naida runa aizvien biežāk vērojama arī masu medijos un politiķu izteikumos[2].

Tā kā 2004.gadā apstiprinātā iecietības programma bija paredzēta pieciem gadiem, 2007. gadā tika izveidota darba grupa tās aktualizācijai. Šā gada aprīļa sākumā darba grupa pabeidza sagatavot jauno Programmu iecietības veicināšanai 2009.—2013. gadam, tagad tā tiks saskaņota valdībā. Tomēr programmas variants, ko lasīs gan valsts sekretāri un ministri, gan ministriju atbildīgie ierēdņi, būs atšķirīgs no tā, par kuru vienojās darba grupa. Korekcijas tajā ieviesa baznīcu pārstāvji ar īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna (LPP/LC) labvēlību.

Pēc integrācijas ministra vienošanās ar kristīgo baznīcu pārstāvjiem (tā saucamajiem sabiedrības garīgajiem līderiem) un Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju no LPP/LC Jāni Šmitu programmas tekstā tika ieviesti labojumi, un tagadējais programmas variants ir nekonkrēts — tas it kā aizstāv no neiecietības visu sabiedrību, bet praksē saskaņā ar šo programmu būs dota iespēja ignorēt to vai citu sabiedrības daļu. Integrācijas ministrs ir pieņēmis politisku lēmumu no programmas teksta izņemt tādas diskriminācijas pamatpazīmes kā rase, ādas krāsa, etniskā izcelsme, valoda, dzimums, vecums, reliģiskā pārliecība, sociālais un mantiskais stāvoklis, politiskā un cita pārliecība, seksuālā orientācija, invaliditāte un citus līdzīgus apstākļus. Tāpat tika izņemtas norādes uz to, ka neiecietība un naids sabiedrībā var izpausties gan slēpti, gan kā konkrētas darbības — vardarbība vai diskriminācija. Tā kā programmas īstenošanas aktivitātes darba grupa noformulēja nekonkrēti, neskarot tieši nevienu diskriminācijai visbiežāk pakļauto pamatpazīmi, tad aktivitāšu „iegrožošana” aprobežojās vien ar tādu vārdu kā „daudzveidība” un „dažādība” izņemšanu, jo tie var iekļaut plašāku interpretāciju nekā tikai kultūras un reliģisko dažādību. Līdz ar to programma ir gluži kā bezgalvains plastilīna ķermenītis, ko katrs var paspaidīt, izveidojot sev vēlamo figūru.

Kas ir tas likumīgais pamats, kas dod tiesības tā dēvētajiem sabiedrības garīgajiem līderiem iejaukties ministra apstiprinātās darba grupas darbā un izdarīt labojumus, kas pēc tam kalpo par galveno iemeslu, lai integrācijas ministrs šīs korekcijas ieviestu programmā? Kāda jēga ir darba grupai, ja pēc tam tālākai izskatīšanai valdībā tiek virzīts ministra koriģēts variants, kas pauž vienas partijas un baznīcas uzskatus par iecietību? Kāpēc nevalstiskajām organizācijām un baznīcai netiek dotas vienādas iespējas ietekmēt programmas saturu?

Skaidrs, ka galvenais iemesls, kāpēc tika izņemts iespējamais neiecietības un diskriminācijas pamatu uzskaitījums, ir apstāklis, ka to vidū iekļauta seksuālā orientācija un tādā veidā, pēc baznīcu pārstāvju domām, valstī tikšot propagandēta homoseksualitāte. Vienas neērtas grupas, proti, seksuālo minoritāšu dēļ ministrs programmā nolemj neiekļaut nevienu grupu. Līdz ar to valsts kārtējo reizi demonstrē savu divkosīgo nostāju. No vienas puses, pēc ilgām un asām politiskajām debatēm Saeima tomēr spēja pieņemt grozījumus Darba likumā, iekļaujot tajā seksuālo orientāciju. No otras puses, lai arī iecietības programmā iekļauta atsauce uz dažādiem starptautiskajiem dokumentiem, tostarp vairākām būtiskām Eiropas Savienības direktīvām, kur uzskaitīti arī galvenie diskriminācijas pamati, neesam gatavi tajā minēt nevienu konkrētu sabiedrības grupu.

Iespējams, jaunās iecietības programmas koriģētāji, lasot tajā par neiecietības izpausmes veidiem, saskatījuši šajās izpausmēs arī savu līdzšinējo darbību un izteikumus. Par to liecina kaut vai vēlme izņemt no programmas rindkopu, kurā norādīts, ka vairākos pētījumos konstatēts: neiecietība var izpausties dažādās vidēs — sadzīvē, politikā, plašsaziņas līdzekļos un dažādās formās, tai skaitā kā nicinoša un naida runa. Ne velti pētījumi rāda, ka tieši politiķu izteikumi bieži tiek atzīti par neiecietību veicinošiem un atsevišķas sabiedrības grupas izslēdzošiem.

Protams, iecietības programmai jāaptver pēc iespējas plašāka sabiedrība, tomēr pētījumi, statistikas dati un ikdienas notikumi liecina, ka katrā sabiedrībā ir noteiktas grupas, kas ar neiecietību un diskrimināciju saskaras ievērojami biežāk nekā pārējie sabiedrības locekļi. Iecietības programmas mērķis nav nodrošināt kādai atsevišķai grupai īpašu aizsardzību vai privilēģijas, bet gan radīt vidi, kurā ikviens indivīds var justies brīvs no diskriminācijas un sajust cieņpilnu attieksmi neatkarīgi no savas rases, etniskās piederības, vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, pārliecības, seksuālās orientācijas un citiem apstākļiem.
_________________________


[1] Nacionālā programma iecietības veicināšanai. Pieejama: http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/programma-iecietiba.pdf

[2] Marija Golubeva, Anda Rožukalne, Iveta Kažoka, Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai (2008), http://www.providus.lv/public/27122.html. LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka”, Homofobiska runa Latvijā: politiķu monitorings, http://www2.mozaika.lv/?lang=1&mid=50

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jaņdžs 09.04.2008 06:10
"Kāpēc nevalstiskajām organizācijām un baznīcai netiek dotas vienādas iespējas ietekmēt programmas saturu?"

Rakstītājiem būtu vajadzējis uz šo pašu uzstādīto jautājumu atbildēt.

Aleksis 09.04.2008 10:06
S.Zankovska-Odiņa: No otras puses, lai arī iecietības programmā iekļauta atsauce uz dažādiem starptautiskajiem dokumentiem, tostarp vairākām būtiskām Eiropas Savienības direktīvām, kur uzskaitīti arī galvenie diskriminācijas pamati, neesam gatavi tajā minēt nevienu konkrētu sabiedrības grupu.
==============
Ir skaidri formulēts Satversmes 91.pants: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tur nav teikts, ka cilvēkam, kurš pieredzējis pret sevi vērstu diskrimināciju vai citu nepamatoti netaisnīgu attieksmi, būtu jāmeklē, pēc kura formāla kritērija viņš ticis diskriminēts. Varbūt darba devējam, mācību iestādes vadītājam, tiesnesim vai valsts amatpersonai neiepatikās cilvēka deguna forma, varbūt diskriminācijas pamatā bija nepotisms (blats jeb draugu būšana) - iespējas taču ir neskaitāmas.

Ja vien diskriminētājs nav neuzmanīgi izrunājies, neviens nevar droši pamatot, kāds ir bijis konkrētā diskriminācijas gadījuma iemesls. Citādi nonāksim atkal pie farsa (Rīgas Kultūru vidusskola vs. Māris Sants), kur apsūdzētāji nezkāpēc centās pamatot, ka direktore esot zinājusi par M.Santa seksuālo orientāciju (sk. http://www.politika.lv/index.php?id=4819 ). Kāda tam visam nozīme, ko kurš varēja vai nevarēja zināt? Ja reiz darbā pieteicās 2 pretendenti un darbā pieņēma acīmredzami mazāk kvalificētāko no viņiem, tad ir skaidrs, ka notikusi tāda vai citāda diskriminācija (vai arī nav notikusi - ja darbinieku atlasei pastāvējuši un tikuši ievēroti noteikti objektīvi kritēriji).

Man, teiksim, galīgi nav skaidrs, kādā veidā es varētu šeit Latvijā uz sevi attiecināt kādu no autores nosauktajām "diskriminācijas pamatpazīmēm" (rase, ādas krāsa, etniskā izcelsme, valoda, dzimums, vecums, reliģiskā pārliecība, sociālais un mantiskais stāvoklis, politiskā un cita pārliecība, seksuālā orientācija, invaliditāte). Vai tas nozīmē, ka mani ikviens var nesodīti diskriminēt? Tas taču absurds!

Shadow - Aleksis 09.04.2008 14:03
Pareizi, Aleksi! Visi ir vienlidzigi! Tikai uz papira! Un tads ari ir sis 'uzlabotas iecietibas programmas' merkis. Ta ka varat but mierigs un lieki nesatraukties.

Aleksejs Dimitrovs - Aleksim 09.04.2008 16:39
Ir skaidri formulēts Satversmes 91.pants: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tur nav teikts, ka cilvēkam, kurš pieredzējis pret sevi vērstu diskrimināciju vai citu nepamatoti netaisnīgu attieksmi, būtu jāmeklē, pēc kura formāla kritērija viņš ticis diskriminēts.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Diemžēl Jums nav taisnība. Kaut arī tas nav expressis verbis norādīts Satversmē, diskriminācija ir tāda atšķirīga attieksme, kas saistīta ar noteiktu pamatu. Satversmē šie pamati nav uzskaitīti, 91.panta piemērotājam jāvadās no starptautiskajām saistībām, tiesu prakses un doktrīnas. Sk. arī E.Levita rakstu "Par tiesiskās vienlīdzības principu" - http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=74628&menu_left=LAID...

Aleksis 09.04.2008 17:45
diskriminācija ir tāda atšķirīga attieksme, kas saistīta ar noteiktu pamatu
=====
Es jau to neapstrīdu. Toties apgalvoju 2 lietas:
(1) konkrēto diskriminācijas pamatu var būt neiespējami pierādīt, viens un tas pats cilvēks var atbilst vairākiem kritērijiem (būt gan etniska, gan rases minoritāte, utml.)
(2) visticamāk nevienam neizdosies izveidot "slēgtu" un izsmeļošu sarakstu ar visiem iespējamajiem "aizliegtajiem kritērijiem". Arī E.Levita dokumentā gara uzskaitījuma beigās ir minēts "citi, līdzīgi apstākļi".

Kvalificētiem juristiem un tiesnešiem visi šie kritēriji tāpat ir labi zināmi; tie ir sarakstīti arī ES direktīvās. Konkrēti tiesas process "Māris Sants pret Kultūru vidusskolu" notika vēl tad, kad Darba likums bija iepriekšējā redakcijā - tur nebija minēta seksuālā orientācija, tas netraucēja viņam tiesāties. Tātad iedzīvotāju intereses pret iespējamo diskrimināciju var gluži labi aizsargāt arī tad, ja kāds no kritērijiem NAV minēts uzskaitījumā.

1. Secinājums: Iespējamos diskriminācijas kritērijus var uzskaitīt (papildinot ar obligāto frāzi "un pēc citiem līdzīgiem apstākļiem") un var arī neuzskaitīt - man (un kā izrādās - arī daudziem citiem cilvēkiem) labāk patīk, ja likumi un nacionālās programmas uzrakstītas īsi un vienkārši.
2. Secinājums: Dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā (tāpat kā jebkura cita dzīvesveida īpatnība), manuprāt, nebūtu stādāma līdzās kritērijiem, kuri raksturo cilvēka identitātes būtību (dzimums, rase, tautība, religjija). Protams, tas nenozīmē, ka drīkstētu diskriminēt tos, kuri nodarbojas ar homoseksuālismu (vai manispēc - pastmarku kolekcionārus). Tas nenozīmē, ka pastmarku kolekcionēšanai jābūt atklātā tekstā minētai visās iecietības programmās un pretdiskriminācijas likumos.

Sigita Zankovska-Odiņa - Jaņdžs 10.04.2008 16:34
"Kāpēc nevalstiskajām organizācijām un baznīcai netiek dotas vienādas iespējas ietekmēt programmas saturu?"
--------------------------------------

Paldies par jautājumu un pacentīšos uz to atbildēt tagad.

Diemžēl baznīca ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas Pirmās partijas piedēkli ar kuru tiek saskaņotas visas integrācijas sekretariāta darbības iecietības un pret-diskriminācijas jomā.

NVO Latvijā joprojām tiek uzskatītas par ļoti formālu sadarbības partneri - tās it kā piedalās dažādās darba grupās, saskaņošanas procedūrās utt., bet to ieteikumi un viedoklis likumprojektos un programmās parādās reti un valsts iestādēm izdevīgā formulējumā. Formāli līdzdalība ir notikusi, praktiski nekāda ietekme nav bijusi.

Attiecībā uz iecietības programmu: ministrs Kastēns pat neuzskatīja par nepieciešamu atnākt uz tikšanos ar NVO un uzklausīt to viedokli, bet atrada laiku saskaņot viedokli ar baznīcu.

Kalvis - Sigitai Zankovskai-Odiņai 10.04.2008 17:50
Kāda no politiķu viedokļa būtu atšķirība starp baznīcām un NVO?
Vai baznīcas pēc būtības nav viens no NVO paveidiem (kam noteikti striktāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, toties par daudzām lietām nav jāatskaitās)?

Juris headline@inbox.lv 15.04.2008 11:44
Raksts pēc savas struktūras ir ļoti līdzīgs PSKP ģenseku runām kongresos. Tās lasot ātri sāka ņirbēt gar acīm no terminu un saukļu jucekļa - līdz galam izlasīt bija praktiski neiespējami.

Jūtot šo labi pazīstamo stilu rodas sjūta, ka man kaut ko grib "Iesmērēt".

Cik noprotu - homoseksuālisma apoloģēti neatlaidīgi pieradina tautu pie savas retorikas un lēnām iekaro aizvien jaunas pozīcijas. Lai jau arī veicas, bet neaizmirstiet, ka Psalms Nr1 ir adresēts tieši šai publikai...

Baznīcas jaukšanās politikā ir plaši apspriežams temats. Tomēr to vērojot nepamet sajūta, ka tā saucamie "kristīgie politiķi" Bībeli ir lasījuši ļoti neuzmanīgi. To varētu piedot jebkuram, bet mācītājiem...

archivārs 20.04.2008 22:17
Nesaprotu,kāpēc autorei tik svarīgi konkretizēt sabiedrības grupas,kuras pelnījušas iecietību.Šādas grupas ir neskaitāmas un katram cilvēkam ir atšķirīgas simpātijas un antipātijas.

Man personīgi šķiet,ka mūsu sabiedrības attieksme pret invalīdiem ir mežonīga,liedzot viņiem izmantot autostāvvietas.Tikpat mežonīga ir neredzīgo balto spieķu ignorēšana.Daudzu gadu laikā neviens žurnālists,neviens cilvēktiesību eksperts nav pievērsis tam uzmanību.

Uz šāda fona grūti izprast,kāpēc absolūtai prioritātei jābūt prasībai visādi atbalstīt seksualitātes demonstrējumus jauniešu pulcēšanās vietās.Ekshibicionisti var normāli dzīvot arī bez publiskas izrādīšanās,bet invalīdi normāli dzīvot nevar,ja tiem atņem pārvietošanās iespējas.

Truth 21.04.2008 14:15
Tapēc, ka inavalīdi šai organzizācijai nemaksā, toties saksuālas minoritātes maksā!

Shadow - Archivārs, Truth 21.04.2008 17:04
Varbūt papētiet, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tā ir ierasta lieta, ka tiek noteikti zināmi pamati, uz kuru pamata ir aizliegta atšķirīga attieksme. Iespējams tad arī sapratīsiet kāpēc tas ir svarīgi.

Truth, kam tieši maksā seksuālās minoritātes? Kad tās ir maksājušas? Sauciet vien konkrētus piemērus. Citādi ļoti nelāgi izskatās.

Archivār, homoseksuāļi nekad nav prasījuši absolūtu prioritāti saviem projektiem vai tiesībām. Tieši otrādi - vēlamies vienlīdzīgu attieksmi. Tai skaitā no sekretariāta vadītāja Kastēna,

archivārs - Shadow 21.04.2008 23:34
Nekad neesmu apgalvojis,ka homoseksuāļi prasa absolūtu prioritāti.Ja mana iepriekšējā replika ir tik nesaprotama,atvainojos.Mana doma bija,ka nevajag reklamēt sevi par cilvēktiesību ekspertu,vai aizstāvi,ja tikai nelielu sabiedrības daļu uzskata par cilvēkiem.Arī invalīdi ir cilvēki.Tā ir kliedzoša necilvēcība,ja daudzu gadu garumā cilvēktiesībnieks "nepamana",ka neredzīga cilvēka balto spieķi ignorē,ka invalīdu autostāvvietas nekaunīgi aizņem visveselīgākie bālēliņi.

Man personīgi vienādi nepieņemami ir gan heteroseksuālie,gan homoseksuālie ekshibicionisti.Šajā jautājumā manas domas sakrīt ar absolūtā vairākuma homoseksuāļu domām."Dienā" publicētā informācija liecina,ka 82% homoseksuāļu ir pret seksualitātes demonstrēšanu jauniešu pulcēšanās vietās.

Sigita Zankovska-Odiņa - Archivārs 23.04.2008 10:01
Paldies par jūsu diviem komentāriem. Vispirms, es nebūt necenšos sevi reklamēt kā cilvēktiesību eksperti vai aizstāvi un nebūt par cilvēkiem neuzskatu tikai nelielu sabiedrības daļu. Pilnīgi pievienojos, ka invalīdi mūsu sabiedrībā ciešs gan no diskriminācijas (īpaši jau nodarbinātības jomā), gan neiecietības (pēdējais galvenokārt attiecas uz cilvēkiem ar garīga vai psihiska rakstura traucējumiem). Tāpēc jau arī invaliditāte (un ne tikai redzama, bet arī piemēram astma tiek uzskatīta par invaliditāti un šī aisardzība attiecas arī uz cilvēkiem, kas aprūpē invalīdus, piemēram, nodrošinot elastīgu darba laiku) gan starptautiskajos dokumentos, gan Latvijas likumos ir iekļauta kā viens no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem un, manuprāt, tai bija skaidri jāparādas arī Iecietības programmā.

Kāpēc programmā ir būtiski minēt pamatus? Tāpēc, ka tas padarīs programmas saturu un aktivitātes daudz konkrētākas. Tas neļaus valsts institūcijām 'likumīgi' ignorēt kādu sabiedrības grupu, izslēdzot to no valsts politikas. Visbeidzot, ja mēs nespējam politikas līmenī vienoties kaut vai par tradicionālajiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem, man diemžēl nav pārliecības, ka valsts spēs domāt plašākās kategorijās, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrība locekļiem.

Sigita Zankovska-Odiņa - Archivārs 23.04.2008 10:02
Paldies par jūsu diviem komentāriem. Vispirms, es nebūt necenšos sevi reklamēt kā cilvēktiesību eksperti vai aizstāvi un nebūt par cilvēkiem neuzskatu tikai nelielu sabiedrības daļu. Pilnīgi pievienojos, ka invalīdi mūsu sabiedrībā ciešs gan no diskriminācijas (īpaši jau nodarbinātības jomā), gan neiecietības (pēdējais galvenokārt attiecas uz cilvēkiem ar garīga vai psihiska rakstura traucējumiem). Tāpēc jau arī invaliditāte (un ne tikai redzama, bet arī piemēram astma tiek uzskatīta par invaliditāti un šī aisardzība attiecas arī uz cilvēkiem, kas aprūpē invalīdus, piemēram, nodrošinot elastīgu darba laiku) gan starptautiskajos dokumentos, gan Latvijas likumos ir iekļauta kā viens no aizliegtajiem diskriminācijas pamatiem un, manuprāt, tai bija skaidri jāparādas arī Iecietības programmā.

Kāpēc programmā ir būtiski minēt pamatus? Tāpēc, ka tas padarīs programmas saturu un aktivitātes daudz konkrētākas. Tas neļaus valsts institūcijām 'likumīgi' ignorēt kādu sabiedrības grupu, izslēdzot to no valsts politikas. Visbeidzot, ja mēs nespējam politikas līmenī vienoties kaut vai par tradicionālajiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem, man diemžēl nav pārliecības, ka valsts spēs domāt plašākās kategorijās, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrība locekļiem.

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījums par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai Latvijā 0 Autors:Svetlana Djačkova, Sigita Zankovska-Odiņa, Kristīne Laganovska, Džena Andersone, Linda Dambe, Jekaterina Kirjuhina