Vai Kremlis izmanto enerģiju kā politisku ieroci? Kāpēc Krievijas naftas un gāzes ieguve stagnē? Vai Krievijas un ES starpā notiek cauruļvadu karš? Ko nozīmē enerģijas solidaritāte? Kādiem noteikumiem būtu jāpastāv ES un Krievijas enerģētikas attiecību dialogā?

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuri uzrunāti 14 asos rakstos, ko sagatavojuši atzīti eksperti un politiķi no ES, Krievijas un ASV. Piemēram: Smitrijs Trenins no Maskavas izskaidro Krievijas lēmumu īslaicīgi pārtraukt gāzes piegādes Ukrainai Gazprom biznesa stratēģijas vārdā. Konstantīns Kosačevs, kurš Krievijas domē vada ārējo attiecību komiteju, apsūdz ES nereālās ekspektācijās attiecībā uz ES enerģijas politiku pret Krieviju. Savukārt ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs savā rakstā norāda, ka ES un Krievijas attiecības enerģētikas jomā ir abpusēji izdevīgas, bet Krievijai vairāk vajadzētu ieguldīt jaunu naftas un dabasgāzes lauku izpētē, lai tā spētu nodrošināt arī nākotnes piegādes ES patērētājiem.

Krievija ir un tuvākajā laikā tiks uzskatīta par ES vienīgo svarīgāko enerģijas resursu nodrošinātāju. Krievijai Eiropas Savienība ir lielākais un ienesīgākais tirgus. Tāpēc enerģētika paliks centrā arvien sarežģītākām un kompleksajām ES un Krievijas savstarpējām attiecībām.

Pipelines, politics and power. The future of EU-Russia energy relations

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv