Atslēgvārdi:

Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā 2

  • Organizācija:Baltijas Sociālo zinātņu institūts
  • Gads:2005.gada jūnijs
  • Valoda:latviešu

Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā.

Iesaki citiem:

Anotācija

Turpinot pētījumu ciklā “Ceļā un pilsonisko sabiedrību” veikto izpēti, BSZI jaunākie dati no 7 Latvijas lielākajām pilsētām un 5 etniski neviendabīgiem rajoniem noskaidro pilsoņu un nepilsoņu uzskatus un attieksmi pret Latvijas valsti, pilsonību, valodu, etniskajām attiecībām, informācijas iegūšanas iespējām un sabiedrības integrācijas procesu.

Autori secina, ka pilsoņi gandrīz divreiz biežāk nekā nepilsoņi lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji, taču abās grupās šis rādītājs ir samazinājies kopš 2000.gada. Pieaugusi arī cilvēku vēlme doties prom no Latvijas, kā arī mazinājusies apņemšanās aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tā tiktu apdraudēta, toties nepilsoņu vidū ir pieaugusi vēlme iegūt Latvijas pilsonību.

Apmierinātība ar demokrātiju Latvijā nav būtiski mainījusies kopš 1997.gada, iedzīvotāju viedoklim daloties uz pusēm, un nemainīga palikusi arī tendence, ka pilsoņi un latvieši ir vidēji par 10-20% apmierinātāki nekā nepilsoņi un cittautieši.

Pētījumā konstatēts, ka latvieši biežāk nekā cittautieši uzskata tautību par nozīmīgu savā dzīvē – tā domā 65% latviešu, 41% krievu, 24% citu tautību pārstāvju. Krasi atšķiras arī latviešu un cittautiešu vērtējums par būtiskiem etnopolitikas jautājumiem un tieši šī politika ir viens no sabiedrību šķeļošajiem faktoriem. Piemēram, valsts īstenoto integrācijas politiku atbalsta ap 60% latviešu un 43% cittautiešu, kaut arī vairums iedzīvotāju (ap 85%) domā, ka Latvijā būtu jāpanāk vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā kopā dzīvo dažādu tautību cilvēki. Līdzīgi kā 2000. gada aptaujā vairāk par pusi respondentu etniskās attiecības Latvijā vērtē kā apmierinošas, tomēr nedaudz pieaudzis to pilsoņu un nepilsoņu skaits, kas tās uzskata par sliktām.

Autori snieguši arī ieteikumus integrācijas procesu veicināšanai – turpināt atbalstīt mazākumtautību sabiedriskās organizācijas; vairāk iesaistīt minoritātes tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši tās skar; veidot partnerības starp mazākumtautību un latviešu skolām, pašdarbības kolektīviem, pašvaldībām dažādos reģionos; veicināt dažādu līmeņu lēmumu pieņēmēju un nozaru speciālistu pieredzes apmaiņa un sadarbība integrācijas jautājumos; plānojot tālāko politiku jāizvērtē iepriekšējo lēmumu efektivitāte.


Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā


(Pievienotais failspdf)

Iesaki citiem:

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 28.07.2005 15:49
Pētnieces maldīgi ieņēmušas galvā, ka etniski daudzveidīgāks ir tas pats kas nelatviskāks. Īstenībā Jelgavas rajons ir etniski daudzveidīgāks par Rīgas un Rēzeknes rajonu.

Zīmīgi, ka noklusēts, cik liela vēlme aizbraukt no Latvijas ir tautību griezumā.

Bija jāsmejas, lasot, kādas integrācijas definīcijas aptaujātajiem piedāvātas izvēlēties - uzreiz skaidrs, kuŗa domāta īstā un vienīgi pareizā.

Nez vai vērts aptaujāt par lietām, kas daudz precīzāk noteiktas jau citādi, piemēram, tautības un dzimtās valodas saistība tautskaitē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 20.07.2005 19:57
"(..) vairums iedzīvotāju (ap 85%) domā, ka Latvijā būtu jāpanāk vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā kopā dzīvo dažādu tautību cilvēki."

Cilvēku galvās esošais juceklis un tur valdošās pretrunas, - piemēram: vienota kopiena/sabiedrība, kuras locekļi tomēr viens otru turpinās uzskatīt, tā sacīt, par "cittautiešiem", - ir gara un spēju nabadzības apliecība politologiem, ideologiem, NVO aktīvistiem, multi-kulturālistiem... visiem, visiem, kas rušinās pa "integrācijas dārziņu".

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ceļā uz pilsonisku sabiedrību 1. un 2. posma rezultāti 1997./1998.g 0 Autors:Brigita Zepa (projekta vadītāja)

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ceļā uz pilsonisku sabiedrību. 3. posma rezultāti Ekspertu aptauja 1998.g 0 Autors:Brigita Zepa (projekta vadītāja), Inese Ozoliņa, Liene Čaplinska

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Ceļā uz pilsonisku sabiedrību Latvija iedzīvotāju aptauja 2000./2001.g 0 Autors:Brigita Zepa (projekta vadītāja), Inese Šūpule, Inguna Peņķe, Evija Kļave un Jolanta Krišāne

Citi autora darbi