Atslēgvārdi:

Pienākums sargāt un pamatot 1

Pēc tiesas sprieduma aizliegtā seksuālo minoritāšu gājiena lietā iestādēm būs grūtāk ierobežot pulcēšanos, aizbildinoties ar nekonkrētiem drošības apsvērumiem.

Iesaki citiem:

Pusotru gadu pēc pretrunīgi vērtētajiem notikumiem ap Rīgas praidu –2006 [1], tiesa ir pateikusi galavārdu — Rīgas domei nebija tiesiska pamata neatļaut seksuālo minoritāšu gājienu. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 15.novembra spriedums ir nozīmīgs gan tādēļ, ka tiesu praksē nostiprina būtiskas atziņas saistībā ar pulcēšanās brīvības izmantošanu, gan tādēļ, ka ir publiski pasludināts un pieejams, līdz ar to norauj slepenības masku ierobežojumu izvērtējumam pēc būtības konkrētajā lietā[2], jo citē un vērtē arī apelācijas instances spriedumā secināto.

Būtiska Augstākās tiesas sprieduma vērtība ir tā, ka Latvijas tiesu praksē līdztekus Satversmes tiesas spriedumam[3] ir nostiprināti pamatprincipi, kas jāievēro, aizsargājot personu pulcēšanās brīvību, kas garantēta Satversmē un ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām. Un šie principi ir attiecināmi uz jebkuru pulcēšanos un ar to saistītiem amatpersonu lēmumiem, vai tas būtu praids, pensionāru pikets, zaļo protesta akcija vai tautas demonstrācija.

Pirmkārt, ierobežot tiesības iespējams tikai leģitīma mērķa labad un samērīgi ar šo mērķi. Tiesa uzsver, ka: „Ievērojot pamattiesību (tajā skaitā, pulcēšanās brīvības) īpašo vērtību un nozīmi, iestādei ir īpaši rūpīgi jāizvērtē, vai konkrētā tiesība konkrētajos apstākļos ir ierobežojama. (..) Ja pamattiesības ierobežojums tomēr ir nepieciešams, jāraugās, lai pamattiesības izmantošana netiek liegta vispār, bet ir realizējama, ievērojot nosacījumus, kas pilnā mērā varētu arī neatbilst ierobežotās personas sākotnējai iecerei.”

Otrkārt, valstij ir arī pienākums aizsargāt pulcēšanās dalībniekus un veikt visas nepieciešamās darbības, lai tie netiktu traucēti un lai apdraudējums tiktu novērsts. Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību komisiju, atzīst — realizējot pulcēšanās brīvību, kas ir saistīta ar mazākuma iedzīvotāju grupu atšķirīgu ideju un uzskatu paušanu, ir sagaidāmas citādi domājošas sabiedrības daļas pretreakcijas. Līdz ar to sabiedrības drošības vai citu cilvēku tiesību apdraudējuma iespējamība pati par sevi nevar liegt pulcēšanās tiesības izmantošanu. Apstāklis, ka ir iespējama vardarbīga pretdarbība (vardarbīgas atbildes demonstrācijas) vai pastāv ekstrēmistu ar vardarbīgiem nolūkiem iejaukšanās iespējamība, pats par sevi nevar atņemt šīs tiesības[4].

Iestādēm ir tiesības izvirzīt nosacījumus, kas kalpo sabiedrības drošībai un gājiena dalībnieku, kā arī citu cilvēku tiesību nodrošināšanai, un tām ir arī tiesības gājiena organizatoriem sniegt ieteikumus. Tomēr iestāde nedrīkst noteikt vispārējus ierobežojumus, kuri jau paši par sevi liedz izmantot pamattiesību. Apgabaltiesa kritiski vērtē pašvaldības policijas izteiktos kritērijus gājiena rīkošanai, proti, ārpus pilsētas centra, nožogotā vai norobežotā teritorijā, neradot satiksmes ierobežojumus, lai tuvumā nebūtu daudzstāvu ēku, jo tie neļauj gājienu rīkot vietā, kur var tikt sasniegts tā mērķis, t.i., gājiena dalībnieku ideju un uzskatu paušana pārējai sabiedrībai. Tiesas ieskatā šāds noteikumu kopums liedz jebkad īstenot pulcēšanās brīvību atbilstoši tās jēgai, būtībai un mērķim, jo pulcēšanās tiesība tādējādi tiek faktiski atņemta. Diemžēl Latvijā jau ir bijusi šāda nedemokrātiska prakse, ka, piemēram, ASV prezidenta Džordža Buša vizītes laikā piketētājiem bija atļauts pulcēties tikai Mežaparkā.

Treškārt, tiesa dod ievirzes, kā būtu jāvērtē tiesību ierobežojumi sabiedrības drošības labad. Tas ir interesants un svarīgs jautājums gan tādēļ, ka Latvijā ir izteikta tendence šādās lietās ierobežojumu motivāciju slēpt slepenības un pat valsts noslēpuma aizsegā, kas liedz plašākai sabiedrībai vērtēt ierobežojumu samērību un izteikt savu attieksmi, gan tādēļ, ka drošības apdraudējumu ir objektīvi grūti precīzi novērtēt.

Šajā lietā tiesa ļoti konkrēti un objektīvi vērtē policijas iestāžu minētos drošības argumentus un apdraudējuma prognozes, un secina, ka tie izteikti pieņēmumu formā vai arī tikai ietver informāciju par sabiedrības daļas atšķirīgiem viedokļiem un negatīvo attieksmi. Tiesa uzskata, ka tādi argumenti, kā iespējami lieli cilvēku pūļi, cilvēku iespējama rīcība, aizvainojošu vārdu izkliegšana, dažādu priekšmetu mešana, nav pietiekami, lai atzītu, ka pastāv reāls apdraudējums sabiedrības drošībai un citu cilvēku tiesībām (veselībai, dzīvībai, mantai). Būtisks secinājums, kas būtu jāņem vērā iestādēm, ir, ka „pulcēšanās tiesības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā, fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās tiesības ierobežošanu.”

Vēl viens svarīgs aspekts saistībā ar drošības apsvērumiem ir tas, ka atbildīgajām iestādēm ir jāizvērtē vai bija iespējams novērst policijas norādītās sagaidāmās nekārtības un apdraudējumu gājiena laikā. Šajā lietā tiesa secina, ka ne Rīgas dome, ne policijas iestādes nav vērtējušas, kādi un cik apjomīgi pasākumi būtu veicami apdraudējuma novēršanai un cik daudz resursu tas prasītu. Līdz ar to nebija iespējams vērtēt, cik samērīgi un saprātīgi būtu šos resursus tērēt.

Augstākās tiesas Senāts kā būtisku trūkumu uzsver arī to, ka Rīgas dome nav izvērtējusi jautājumu par pulcēšanās tiesību mazāk ierobežojoša lēmuma pieņemšanu, apspriežot izmaiņas gājiena maršrutā, vietā un laikā.

Neskatoties uz to, ka lietā vērtētie lēmumi ir pieņemti pirms likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” grozījumiem, un šobrīd ir cita kārtība pulcēšanās norisei un iespējamo aizliegumu noteikšanai, spriedumā noteiktās atziņas ir praktiski nozīmīgas turpmākai Satversmes un likuma interpretācijai. Pēc šī sprieduma iestādēm būs sarežģītāk ierobežot pulcēšanās aktivitātes, aizbildinoties ar nekonkrētiem drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas apsvērumiem, kā tas mēdz notikt, arī saistībā ar 16.martu vai augstu amatpersonu vizītēm.

Demokrātiskā valstī nevajadzētu baidīties no cilvēku pulcēšanās, vai tā notiktu viņu sociālo vai politisko tiesību aizstāvībai vai jebkuru, arī mazākuma, viedokļu paušanai un saskatīt tajā tikai draudus, nekārtības, provokācijas vai nelojalitāti. Tās ir ikviena cilvēka pamattiesības, kas tam piemīt neatkarīgi no valsts iestāžu atļaujām. Valsts tās var ierobežot tikai tad un tik lielā apmērā, cik tas absolūti nepieciešams sabiedrības interesēs.





__________________________

[1] 2006.gada 19.jūlijā Rīgas domes atbildīgā komisija atteica saskaņot Apvienības Mozaīka, biedrības Rīgas Praids un organizācijas ILGA Latvija pieteiktā gājiena rīkošanu 2006.gada 22.jūlijā. Šo lēmumu Mozaīka pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, taču ar 2006.gada 21.jūlija spriedumu pieteikums tika noraidīts. Gājiens nenotika. Notika pasākums slēgtās telpās, taču dodoties ārā no tā, dalībnieki tika aizskarti un apmētāti ar mēsliem, kam sekoja ļoti vāja policijas reakcija. Savukārt nākamajā tiesu instancē Administratīvā apgabaltiesa 2007.gada 12.aprīlī atzina par prettiesisku Rīgas domes atteikumu 2006.gada 22.jūlijā atļaut seksuālo minoritāšu gājienu Izskatot Rīgas domes iesniegto kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 15.novembrī atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pievienojot papildus argumentāciju.

[2] Pilns Administratīvās apgabaltiesas 12.04.2007.g. sprieduma teksts nav publiski pieejams, jo tika pieņemts slēgtā tiesas sēdē.

[3] Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2006-03-0106

[4] Lēmums lietā Christians against Racism and Fascism v. the United Kingdom (Nr.8440/78, 4.§).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.11.2007 20:30
Līdz ar to sabiedrības drošības vai citu cilvēku tiesību apdraudējuma iespējamība pati par sevi nevar liegt pulcēšanās tiesības izmantošanu. Apstāklis, ka ir iespējama vardarbīga pretdarbība (vardarbīgas atbildes demonstrācijas) vai pastāv ekstrēmistu ar vardarbīgiem nolūkiem iejaukšanās iespējamība, pats par sevi nevar atņemt šīs tiesības. ... Demokrātiskā valstī nevajadzētu baidīties no cilvēku pulcēšanās, vai tā notiktu viņu sociālo vai politisko tiesību aizstāvībai vai jebkuru, arī mazākuma, viedokļu paušanai un saskatīt tajā tikai draudus, nekārtības, provokācijas vai nelojalitāti.

Varbūt pielietosim šo pašu loģiku tad, kad skinhedi no visas Eiropas vēlēsies Rīgā miermīlīgā svētku demonstrācijā publiski atzīmēt Hitlera dzimšanas dienu? Piedzīvosim vardarbīgas osipoviešu atbildes demonstrācijas, bet nebaidīsimies no masu nekārtībām un nesaskatīsim tajās tikai draudus, nekārtības, provokācijas un nelojalitāti. Īsteni iecietīgs cilvēks visur spēj saredzēt pozitīvo - viņam vienalga, vai tas ir praids, antipraids, vai tie ir fašisti vai "antifašisti"... Un žogus būvējam tikai tajos gados, kad Rīgā notiek NATO galotņu tikšanās. Būtu jau labi, ja autorēm būtu tik konsekventa nostāja, kā pausts šajā rakstā :))

IM 28.11.2007 10:59
Apgabaltiesa kritiski vērtē pašvaldības policijas izteiktos kritērijus gājiena rīkošanai, proti, ārpus pilsētas centra, nožogotā vai norobežotā teritorijā, neradot satiksmes ierobežojumus, lai tuvumā nebūtu daudzstāvu ēku, jo tie neļauj gājienu rīkot vietā, kur var tikt sasniegts tā mērķis, t.i., gājiena dalībnieku ideju un uzskatu paušana pārējai sabiedrībai. Tiesas ieskatā šāds noteikumu kopums liedz jebkad īstenot pulcēšanās brīvību atbilstoši tās jēgai, būtībai un mērķim, jo pulcēšanās tiesība tādējādi tiek faktiski atņemta.

Būtisks secinājums, kas būtu jāņem vērā iestādēm, ir, ka „pulcēšanās tiesības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā, fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās tiesības ierobežošanu.”

---------------------------------------------------------

Nu bet kas tad ir pulcēšanās brīvības jēga , būtība un mērķis? Vai to tiesa un cilvēktiesību birojs kaut kādi paskaidro? Nē , nepaskaidro , jo pašas tiesas un cilvēktiesību birojs nodarbojas ar to ka sagroza pulcēšanās brīvības jēgu , būtību un mērķi.

Domāju ka pulcēšanās brīvības jēga , būtība un mērķis nu nekādā gadījumā nav tajā lai viena sabiedrības daļa bez jebkādiem ierobežojumiem varētu pulcēties atklātā publiskā telpā , un ar kādai citai sabiedrības daļai nepieņemamu rīcību vai ideoloģijas paušanu varētu emocionāli terorizēt šo citu sabiedrības daļu. Tas tak ir skaidrs ka tas tā nekad nav gājis cauri , ne ar fašistiem , ne ar komunistiem , ne beigu beigās ar tiem pašiem heteroseksuālistiem. Kāpēc tad tam tā jābūt ar homoseksuālistiem. Kāpēc homoseksuāļiem jābūt tai vienīgai sabiedrības grupai vai daļai kam jāļauj brīvi uzbraukt emocionāli pārējai sabiedrībai vai sabiedrības daļai ar savu rīcību un ideoloģiju?

Un protams ka šāds kādas grupas vai sabiedrības daļas emocionāls uzbrauciens no atklātās publiskās telpas pārējai sabiedrībai vai sabiedrības daļai ir saistāms ar drošību. Domāju ka valstij ir pienākums pasargāt ikvienu sabiedrības daļu no emocionālās vardarbības , it sevišķi no tās kas nāk no atklātās publiskās telpas. Bet nu ja valsts adekvāti nereaģē uz atklātu publisku emocionālo vardarbību pret sabiedrību vai sabiedrības daļu , tad protams ka katrs emocionāli aizskartais ir tiesīgs aizstāvēties kā māk. Protams ka tas apdraud drošību.

Izejot no visa šā man rodas nesapratne kāpēc tiesa un cilvēktiesību sargi tik ļoti cenšas lai viena sabiedrības grupa pēc iespējas brīvāk varētu aivainot citu sabiedrības grupu , kāpēc tā politika ar pulcēšanās brīvību tiek vērsta tā lai maksimāli noņemtu visus šķēršļus dažādu sabiedrības grupu savstarpējai emocionālai aizvainošanai. Kāpēc? Ja manuprāt ir skaidrs risinājums - atklātā publiskā telpā nav pieļaujams rīkot pasākumus kas emocionāli aizvaino kādu citu vērā ņemamu sabiedrības daļu. Proti , ja pret kādu pasākumu tiek savākts teiksim 10 000 parakstu , tad protams ka šāds pasākums atklātā publiskā telpā nevar un nedrīkst notikt. Un kā pareizi manuprāt norāda pašvaldības policija , priekš tam tak ir daudz citu jauku vietu , prom no to cilvēku acīm kam pasākums atklātā publiskā telpā nav pieņemams.

Evita 28.11.2007 11:37
Lasiet Cilvektiesibu tiesas praksi, un tad ari sapratisit atskiribu starp miermiligu gajienu un gajienu, kura tiek paustas vardarbigas idejas. Ko, Jusuprat, grib iznicinat homoseksualji? Vienkarsi smiekligi. Latvija nebus iznemums attieciba uz gajieniem. Nevajag stastit ari pasakas par "uzspiestajam" vertibam, Latvija ljoti apzinati izvelejas pievienoties attistito, demokratisko valstu pulkam, kura tiek nodrosinatas pamattiesibas. Protams, vienmer var pievienoties Krievijas, Baltkrievijas vai Zimbabves modelim.

Aleksis - Evitai 28.11.2007 14:27
Evita: Lasiet Cilvektiesibu tiesas praksi, un tad ari sapratisit atskiribu starp miermiligu gajienu un gajienu, kura tiek paustas vardarbigas idejas.

Jau sākāt meklēt atšķirības starp dažādu veidu gājieniem? :)) Nav minēts nekāds kritērijs par "vardarbīgām idejām". Autore atzīst: "Un šie principi ir attiecināmi uz jebkuru pulcēšanos [mans izcēlums] un ar to saistītiem amatpersonu lēmumiem, vai tas būtu praids, pensionāru pikets, zaļo protesta akcija vai tautas demonstrācija.".

Evita: Latvija ljoti apzinati izvelejas pievienoties attistito, demokratisko valstu pulkam, kura tiek nodrosinatas pamattiesibas.
Kura daļa Latvijas "ļoti apzināti pievienojās"? Un kuras "pamattiesībām" Jūs te domājāt?
Ja runājam konkrēti par šī raksta autori Līgu Biksinieci-Martinovu kā Latvijas daļu un par tādu pamattiesību kā preses brīvību, tad varat palasīt lūk šo tiesas materiālu - http://www.dddlnf.com/index.php?option=com_content&task=view... .
Varbūt cilvēktiesību eksperti ir tā kā indiešu dievs Šiva, kas ar vienu roku veido un ar otru roku sagrauj? Manuprāt Krievijas un Baltkrievijas demokrātiju lielākā problēma ir tieši preses brīvības ierobežojumi. Tiesības rakstīt, kritizēt un paust viedokļus ir būtiski nepieciešamas jebkādas demokrātijas pastāvēšanai - vismaz tāda ir cilvēces pēdējo 200 gadu pieredze. Savukārt praidistu "pamattiesību" nodrošināšana nav obligāts demokrātijas priekšnoteikums - citādi, piemēram, mūsdienu Indiju (un faktiski nevienu valsti pirms kādiem 30 gadiem) nevarētu uzskatīt par demokrātiskām.

Vai Jūs, Evita, neredzat atšķirību starp vienkāršiem homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, kādi tie ir bijuši visos laikos, un praidistiem - t.i. dažās rietumvalstīs sastopamo subkultūru, kur personas izrāda deviantu seksuālo uzvedību un regulāri rīko publiskus jandāliņus. Pamattiesības, protams, pienākas visiem - arī skinhediem, praidistiem vai antiglobālistu protestētājiem, bet uz visiem arī attiecas uzvedības normas sabiedriskās vietās un nevienam nav vajadzīgs izredzēto statuss. Vīriešu publiski slapjie skūpsti Rīgas ielās ir tikpat bezjēdzīga provokācija kā nacistu sveicienā "Heil Hitler" paceltas rokas vai arī mētāšanās ar lillā tulpēm pie Brīvības pieminekļa. Tam visam nav sakara ar civilizētu viedokļu paušanu un caur to nevar iemantot apkārtējo cilvēku respektu.

Evita 28.11.2007 14:55
Aleksi, Jus varat domat, ka vien velaties, tas ir Jusu tiesibas. Atskiribas nesaku meklet es, ka jau mineju, ludzu, skatiet Cilvektiesibu tiesas praksi. Es ar to esmu iepazinusies un tai pievienojos savos uzskatos.

Bet attieciba uz Latvijas apzinato izveli - Jus tacu drosi vien zinat, ka Saeima ratifice starptautiskos instrumentus, ieskaitot tos, kas ir cilvektiesibu joma, un pec sis ratifikacijas tie ir speka un Latvijas Republikai saistosi. Savukart Saeimu ievel Latvijas Republikas pilsonji. Tapat Jus drosi vien zinat, ka Latvijas Republikas pilsonji nobalsoja par Latvijas Republikas iestasanos Eiropas Savieniba. Neviens neko nav uzspiedis, Latvijas pilsonji tiesi vai ar savu legitimo parstavju starpniecibu ir izdarijusi izveli.

IM - Evita 28.11.2007 17:38
skatiet Cilvektiesibu tiesas praksi. Es ar to esmu iepazinusies un tai pievienojos savos uzskatos.
-----------------------

Neesmu iepazinies un netaisos iepazīties ar Cilvēktiesību piemērošanas praksi , jo pēc Jūsu rakstītā es secinu ka tā ir sliktas Cilvēktiesību piemērošanas prakse. Un interesanti gan kāpēc Latvijai būtu jāvadās no sliktas Cilvēktiesību piemērošanas prakses un jāpieļauj lai kādi pāris tūkstoši (kopā ar ārzemju viesiem) apšaubāmas seksualitātes pārstāvju , publiski atklāti rīkojot savas apšaubāmās seksualitātes propogandas pasākumus , varētu nesodīti emocionāli aizvainot daudzkārt ievērojami lielāku sabiedrības daļu. Un kāpēc man būtu jāpievienojas Cilvēktiesību piemērošanas praksei kas šādu ievērojama apjoma emocionālo vardarbību pret līdzpilsoņiem neņem vērā. Tak ne jau Cilvēktiesības pašas kā tādas paredz šādu emocionālās vardarbības visatļautību , bet gan tā ļoti , ļoti sliktā un nepareizā , nopirktā un nolobētā Cilvēktiesību piemērošanas prakse ir tā vainīgā kas pieļauj šādus emocionālās vardarbības precedentus. Bet tas nu nekādi nenozīmē ka slikta Cilvēktiesību piemērošanas prakse būtu jāņem par paraugu un tai obligāti jāseko.

Aleksis - Evitai 29.11.2007 00:21
Evita: Bet attieciba uz Latvijas apzinato izveli - Jus tacu drosi vien zinat, ka Saeima ratifice starptautiskos instrumentus, ieskaitot tos, kas ir cilvektiesibu joma, un pec sis ratifikacijas tie ir speka un Latvijas Republikai saistosi.

Saeima bez pienācīgas kandidatūras apspriešanas ievēlēja arī Zatleru un veica dīvainus balsojumus par drošības likuma grozījumiem. Slikta prakse ir jākritizē un iespēju robežās arī jākavē. No tā, ka noteiktas darbības nav aizliegtas ar likumu, neseko, ka par tām būtu jāpriecājas. Latvijas pilsonim, teiksim, ir tiesības aizbraukt uz Nīderlandi un lietot tur vieglās narkotikas, jo pastāv pārvietošanās brīvība ES un uz Latvijas pilsoņiem tur attiecas Nīderlandes likumi. Daži tā tiešām dara. Nu un tad? Pasaulē ir sastopamas dažādas nejēdzības, kuras var piesegt ar "pamatbrīvībām", bet ja mēs tām piebalsojam vai veicinām, mēs veicinām pasaulē ļaunumu, nevis brīvību. (Es narkotikas minēju kā vēl saasinātāku un kolorītāku piemēru cilvēka pamatbrīvību nelietīgai izmantošanai - man nav vēlēšanās pamatot kādas paralēles starp praidismu un narkotiku lietošanu.)

Kā Jūs no vienas tēmas (marginālu grupu pulcēšanās tiesiskā regulējuma) pārgājāt uz citu tēmu (Latvijas dalības Eiropas Savienības leģitimitāti), diemžēl nesapratu. Mēs tik tiešām esam ES dalībvalsts un paši piedalāmies ES kopējo lēmumu pieņemšanā. Būtu absurdi atsaukties uz "Eiropā pieņemto praksi" un lietot to kā argumentu, jo Latvija IR Eiropā, mēs neesam ES kolonija, kam būtu visam jāpakļaujas. Katru starptautisku normu var gan apstrīdēt gan censties izmainīt ES institūcijās, gan arī izvēlēties veidu, kā to pielietot mūsu valstī. Pilsonis ar "aitas tiesisko apziņu" tieši tāpat spēs pamatot, ka nevajag protestēt pret Saeimas nepārdomātākajiem lēmumiem, jo lūk esam paši to ievēlējuši un deputātu mandātus ir likumīgi apstiprinājusi CVK.

Jack Ripper 29.11.2007 13:55
No autores raksta un sprieduma tik vien redzams, ka pašvaldība noslinkoja ar formālo procedūru ievērošanu. Atteikt taču varēja vismaz izskata pēc apsverot visus iespējamos variantus par un pret.

Latvijas un Rietumeiropas vājums ir klanīšanās liberālo ideju priekšā. Šeit es domāju arī konstitucionālo aspektu. Ja līdzīgi kā arābu zemēs, mēs reliģiskās normas postulētu kā tiesību avotu, tad vispār nerastos jautājumi par viendzimuma attiecību piekritēju gājieniem.

Un tīri personiski man nav izprotama šī ilgstošā “bakstīšanās” ar praida tematiku. Autorei taisnība, ka nedemokrātiskā prakse attiecībā uz pulcēšanās brīvību bija vērojama gan Buša vizītes laikā, gan saistībā ar 16.marta notikumiem. Taču, ko VCB un tagadējais Birojs ir darījuši, lai mainītu šo pārspīlētās drošības/modrības situāciju? Laikam vienkāršāk ir aizstāvēt gejus, nevis nonākt konfliktā ar politikas haizivīm.

Fīrers 29.11.2007 16:09
Ņemot vērā sabiedrības nospiedošā vairākuma negatīvo attieksmi pret praidu, būtu nepieciešams izdarīt likumos precizējumus, kas aizliegtu rīkot homoseksuālistu manifestācijas gājienu, pamatojoties uz Satversmes 116. pantu un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 3. panta 2. rindkopu. To varētu izdarīt jau pie esošajiem likumiem, taču varētu izdarī tā, lai būtu nepārprotami, un neviens neko nevarētu iebilst.

Satversmes 116. pants:

Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā (Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.), simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības (kur plaiek 99% Latvijas iedzīvotāju pieprasītās tiesības netikt pakļautiem un nepakļaut bērnus un jaunatni homoseksuālisma propagandai?), demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (!!!). Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

Likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 3. panta 2. rindkopa:

Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu (Nu pietiek vienkārši uzrakstīt konkrētu likumu, kas aizliedz homoseksuālistu praidošanos!) un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības. (Nu ļoti konkrēti jau ir pateikts. Atliek tikai Rīgas Domei un tiesām parādīt mugurkaulu homoseksuālistu lobijam.)

Alex - Fīreram 29.11.2007 18:36
Protams, gājieni, kuru galvenais mērķis ir izrādīt, cik kruti, bagāti un jautri ir seksuālie izvirtuļi apdraud tikumību. No otras puses, lai ierobežotu pamatbrīvības, tiesām būtu jāpamato ne vien tas, ka pamatbrīvības ierobežojumu paredz likums, bet arī tas, ka ierobežojums ir samērojams ar sabiedrības interešu apdraudējumu un šo apdraudējumu nevarētu novērst ar mazāku pamatbrīvību ierobežojumu. Citādi mūsu tiesu lēmumus pārsūdzēs un mēs zaudēsim vienu prāvu pēc otras. Tikumību no netikumības atdalīs ne tikai policistu ķēde uz ielas - tikumību sargā vispirms jau mūsu pašu godaprāts un attieksme. Mēs vnk nedrīkstam klusēt - ir jāaizstāv veselais saprāts, cilvēciska mīlestība starp vecākiem un viņu bērniem.

Katrai nejēdzībai mēs likumu visviens neuzrakstīsim - Dāla vārdnīcā ir sakāmvārds "Дураку закон не писан." Pret homoaktīvistiem ir nepieciešama korekta, bet stingra attieksme - ir skaidri jāpauž, ka Latvijā ir pieņemts sevi sabiedrībā parādīt no labākās puses, nevis publiski dižoties ar pretīgām un netīrām izdarībām. Normāli cilvēki neatkarīgi no savas orientācijas radošo brīvību izpauž konstruktīvi nevis seksuālām novirzēm un līdzpilsoņu sašutuma radīšanai. Nu nav praidistu vidū neviens brīvības pravietis kāds bija Mārtins Luters Kings - viņi pa lielai daļai ir viduvējības, kuri vnk. pieprasa, lai te būtu "tāpat kā Eiropā". Drīz vien prātīgākie no viņiem sapratīs, ka te nekādu respektu šādi iegūt nevar. Parasti visas zemes, kuras ir ļoti tolerantas pret gejiem ir imigrantu saņēmējvalstis nevis donorvalstis. Nīderlandē, Zviedrijā, Beļģijā, Kanādā cilvēki vairāk iebrauc nekā izbrauc, bet Latvijā, Polijā, Indijā ir otrādi - mums ir atšķirīgas mentalitātes un tā būs vēl ilgi. Kurš ir Eiropas Savienībā un kurš nē - tam ir otršķirīga nozīme. Mums šo to var uzspiest, bet no tā jau ierindas gejiem nebūs nekāda labuma. Drīzāk pieaugs sabiedrības nepatika pret viņiem. Pirms 3 gadiem mana attieksme pret gejiem bija kaut kur starp vienaldzīgu un labvēlīgu, bet tagad "Mozaīka", "Cilvēktiesību birojs" un daži citi ir panākuši, ka vismaz reizi gadā es eju kopā ar NSS un protestēju.

Tā, ka Fīrer, nebēdā. Arī tad, ja Satversmē neaizliegsim ķirurģiski mainīt dzimumu vai pat lēkt laukā pa 5.stāva logu, laiks visus tāpat saliks savās vietās. Kas gribēs, tas visiem likumiem par spīti saņems "Darvina prēmiju". Audzināsim mierīgi savus bērnus, un lai citādi orientētie audzina savējos...

Shadow - Alex, IM, Fīrer u.tml. 03.12.2007 10:56
Jums gan laikam grūti šajā valstī dzīvot - visapkārt (t.i. Augstākajā tiesā, Cilvēktiesību birojā, Eiropās Cilvēktiesību tiesā) vieni vienīgi idioti, anti-kristi un liberāļi, kas neko nesaprot no cilvēktiesībām!

Varbūt tomēr viss ir mazliet savādāk?

Alex - Shadow 03.12.2007 15:15
Manuprāt, Shadow, pēc Lato Lapsas jaunākās grāmatas ir kļuvis skaidrs, ka novelt uz "liberāļiem" visas nebūšanas ir diezgan naivi. Tiesāšanās mākslas meistarus, kuru darbošanās neatbilst veselajam saprātam, parasti nesauc ne par anti-kristiem ne par liberālisma filozofijas sekotājiem. Protams, arī "idioti" viņi nav, lai gan viņu spējas darīt nejaucības pieaug atbilstoši "derīgo idiotu" skaitam, kuri viņiem joprojām tic. Turklāt L.Biksiniece-Martinova (atšķirībā no dažiem sabiedrībā pazīstamiem pašnodarbinātiem advokātiem) strādā valsts iestādē - Tiesībsarga birojā. Ja viņa nespēj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret "Mozaīku" no vienas puses un DDD/LNF no otras puses - viņai ir jāiet prom no sava amata.

Ja pietiekami daudziem cilvēkiem nebūs pārliecības, ka Tiesībsarga biroja darbinieki aizstāv arī viņu tiesības (nevis vienīgi marginālas interešu grupas, nelegālus bēgļus vai imigrantus), tad grūti būs ne jau man vai kādam citam, bet pašam šim birojam. Tiesībsarga birojam pat vairāk nekā citām valsts iestādēm noder laba reputācija un sabiedrības atbalsts, lai varētu sekmīgi strādāt.

IM - Shadow 03.12.2007 17:39
Jā , nu manuprāt ar viss ir mazliet savādāk. Un ir tā ka , teiksim Cilvēktiesību birojs varbūt ka arī kaut ko saprot no cilvēktiesībām , bet tas ko viņi nesaprot ir tas , ka Cilvēktiesības nav tā paša augstākā virsotne , nav pats tas beidzamais punkts pie kā turēties un uz ko balstīties. Virs Cilvētiesībām atrodas dabiskās morāles likumu principi , kas būtu jāņem vērā arī Cilvēktiesību speciālistiem tā vienkāršā iemesla dēļ lai cilvēktiesības nepārvērstos par amorālām tiesībām. Cilvēktiesības nedrīkst iet pretrunā ar dabiskās morāles likumu principiem. Ja tas tā notiek (un saistībā ar praidiem tas tā notiek) , tad Cilvēktiesības kļūst amorālas un tādejādi nepieņemamas visiem tiem kam dabiskās morāles likumu principu ievērošana ir apziņas neatņemama emocionāla sastāvdaļa.

Alex - IM 03.12.2007 17:57
Piekrītu IM, ka cilvēktiesībām ir vajadzīgs kaut kāds pamatojums - nevis plika starptautiska deklarācija, kuras morālais svars ir apmēram tāds pats kā "Komunisma cēlāju morāles kodeksam". Šāds cilvēktiesību pamatojums var būt kristietībā pazīstamais princips par dabisko likumu un kopējo labumu (t.i. tām morāles normām un kritērijiem, kura satšķirībā no grēksūdzēm un gavēņiem vienādi attiecas uz visiem cilvēkiem, arī nekristiešiem). Var arī par pamatu ņemt judaismu - t.s. Noa bērnu likumus (Noahite laws). T.i. ir vajadzīgas vadlīnijas, ko cilvēki ir nopietni ieiniteresēti ievērot. Visos šajos kodeksos ir izvirzīti kaut kādi uzvedības principi - galvenokārt tā ir tuvākmīlestība un vairīšanās no dažādiem netikumiem.

Ja paliek pāri pliks utilitārisms, tad nekādas universālas autoritātes un rīcības vadlīniju vairs nav (vismaz ne ikdienas cilvēkam, kurš nespēj cilvēces laimes kopsummu izsvērt un aprēķināt tikpat rūpīgi kā filozofs Džeremijs Bentams). No neticīga cilvēka viedokļa - kādēļ gan man būtu jāciena otra cilvēka cilvēktiesības? It īpaši, ja viņš man nepatīk un neciena manējās tiesības? Un šajā brīdī sākas riņķa dancis, kuru T.Hobss trāpīgi sauca - "visu karš pret visiem". Slikti, ka arī "cilvēktiesību aizstāvji" nav pat formāli neitrāli arbitri, bet spēlē līdzi šajā kariņā.

Shadow - Alex 04.12.2007 09:42
Alex, ļaujiet Jums atgādināt, ka Līga Biksiniece-Martinova negāja uz tiesu un neapstrīdēja ne Rīgas Domes lēmumu, ne arī pirmās instances tiesas spriedumu tā sauktajā "praida" lietā. Ja DDD/LNF tam pietrūkst "krampja", tad tajā nevajadzētu vainot ne Mozaīku, ne Līgu Biksinieci-Martinovu. Turklāt, ja reiz sekojat līdzi cilvēktiesībām vai vismaz pulcēšanās tiesībām, tad Jums vajadzēja pamanīt, ka no Cilvēktiesību biroja speciālistiem gan rakstu veidā, gan citādi ļoti aktīvi tika komentēti gan notikumi Dž. Buša juniora vizītes laikā, gan lāča maskā terpušos jauniešu aizturēšana. Un arī likuma grozījumu pamata bija šī biroja veicināts pētījums par pulcēšanās tiesībām Latvijā. Līdz ar to īsti nesaprotu, kā izpaužas Cilvēktiesību biroja/Tiesībsarga nevienāda attieksme pret dažādām sabiedrības grupām, kuru tiesības varētu būt aizskartas.

Alex - Shadow 04.12.2007 11:25
Par L.Biksinieces-Martinovas darbību DDD lietā sk. linku (tas ir minēts arī augstāk šīs lapas komentāros) - http://www.dddlnf.com/index.php?option=com_content&task=view... . L.Biksiniece aktīvi piedalījās mēģinājumā ierobežot DDD vārda brīvību. Par laimi, mēģinājums izrādījās nesekmīgs. Protams, tiesāties var iznākt katram - un arī DDD un L.Biksiniece nav izņēmums. Bet ir vērts šo to palasīt no prāvas materiāliem:

Līga Muzikante: Pirmkārt, es gribētu jautāt, no kuriem tiesiskajiem avotiem izriet, ka tautības apzīmējuma "žīds" lietošana ir konkrēto tautu aizskaroša?
Līga Biksiniece: Protams, nevienā Latvijas likumā tas noteikti nav noteikts. Bet, ierobežojot vārda brīvību, ņem šo kopējo kontekstu, kā tiek uztverts, kādas ir bijušas... teiksim, tiesas procesi, kāda ir pašas konkrētās arī tautas un kopienas attieksme pret to. Tas ir būtiski, un tas ir minēts vairākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, kas ir jāņem, teiksim, ja tiek aizskarts kaut kāda grupa, konkrētās grupas attieksme pret to – vai viņus tas aizskar, vai viņus tas neaizskar. Konkrēta grupa. Neaizskar nekāda apziņa. Sabiedrība jau var iet ļoti tālu kaut kādā veidā. Tiklīdz ir šīs pašas grupas neapmierinātība ar to, tad uzreiz parādās iespēja arī vārda brīvību ierobežot.

Pirmkārt, man nav vajadzīgs valsts algots cilvēktiesību aizstāvis, kurš pats aktīvi meklē iespējas ierobežot LR pilsoņu preses un vārda brīvību. Otrkārt, tā ir ļoti dīvaina loģika - nezkādas izplūdušas "kopienas", "konkrētās grupas" attieksme (nez kā var definēt veselas kopienas monolītu attieksmi pret kaut ko?!) šajā ekspertu atzinumā guva virsroku pār konkrētu indivīdu (A.Gardas, L.Muzikantes, u.c. DDD autoru) konkrētām pamatbrīvībām. Ar šādu pašu argumentāciju var aizliegt arī lietot vārdu "homofobs" (vai pat aizliegt praidistu gājienus vispār), ja reiz šādas lietas izraisa atsevišķu grupu/kopienu neapmierinātību.

Nez kā būtu, ja mūsu "eksperti" mēģinātu arī Lietuvā tiesāties pret vārda "žydas" lietošanu avīzēs. Tur arī ECT precedenti ir spēkā, varētu atrast "aizskartos" un "neapmierinātos" un uzlikt lielu naudassodu visām lietuviešu avīzēm. Sak. būtu tikai cilvēks vai avīze, cilvēktiesību pantu viņam atradīsim un muti aizbāzīsim. Tā ir parodija par to, par ko vajadzētu nodarboties cilvēktiesību speciālistiem un Tiesībsarga biroja darbiniekiem.

IM 04.12.2007 13:00
Līdz ar to īsti nesaprotu, kā izpaužas Cilvēktiesību biroja/Tiesībsarga nevienāda attieksme pret dažādām sabiedrības grupām, kuru tiesības varētu būt aizskartas.

----------------------------

Manuprāt varētu teikt ka Cilvēktiesību biroja attieksme pret pulcēšanās brīvību izpaužas pārāk primitīvi. Visos gadījumos maksimāls spiediens uz pulcēšanās brīvību un maksimāls spiediens uz plikām Cilvēktiesībām. No vienas puses tas protams ir labi - stingri stāvēt par pulcēšanās tiesību brīvību. Bet no otras puses ir gadījumi kad tas ir galīgi garām. Un es runāju par gadījumiem kad nu tās Cilvēktiesības nesaskan ar to dabiskās morāles likumu , vai kā. Nu piemēram mana apziņa un es domāju arī daudziem citiem nu nepieņem tīri emocionāli to spiešanu uz pulcēšanās brīvību , to spiešanu uz plikām Cilvēktiesībām , gadījumos kad ir skaidri redzams ka viena sabiedrības grupa ir nostājusies "pozīcijā" pret kādu citu sabiedrības grupu. Sākumā viena grupa pret citu , līdz , kā jau Alex minēja citātu , "visu karš pret visiem". Šādos gadījumos veicināt pulcēšanās brīvību manuprāt būtu pilnīgs absurds un neprātā darbs. Bet nu izskatās ka Cilvēktiesību birojs līdz tādām niansēm , bet ļoti būtiskām niansēm , nespēj aizdomāties un tik kā māk tā mauc pa taisno.

Tāpat runājot par to tautas sapulci. Protams ka neviens nevar aizliegt rīkot publiskas sapulces prasīt tiesisku valsti un godīgu politiku. Bet ja nu sapulce ir pieteikta par vienu tēmu , bet tajā skan pavisam cita tēma. Vai Cilvēktiesību birojs ir pieprasījis kādus paskaidrojumus no sapulces organizatoriem - kāpēc tā? , piesaka sapulci par vienu , bet sapulce notiek pavisam citā aspektā. Atbildības prasīšana par publisku pasākumu rīkošanu no to rīkotājiem manuprāt ir vēl viena būtiska nianse pulcēšanās brīvības sakarā , līdz kurai Cilvēktiesību birojs pilnībā nespēj vai negrib aizdomāties. Man tomēr gribētos lai Cilvēktiesību birojs no publisku pasākumu rīkotājiem prasītu arī publisku , un ja pasākums ir ar politisku nokrāsu , arī politisku atbildību. Jo uzskatu ka man , ja pasākums ir pieteikts par tiesisku valsti un godīgu politiku , ir tiesības sagaidīt ka pasākums tieši par to arī notiks , nevis izvērtīsies par par valdības un Saeimas gāšanas pasākumu. Viss iepriekšminētais ja arī varbūt neizriet tieši no pašām Cilvēktiesībām , tad nesamanipulētas informācijas nepieciešamība un organizatoru atbildība par to kas ir pieteikts un par to kas ir iznācis , ir tiešā saistībā ar dabiskās morāles likumu principiem , un tos nu neievērot nevar arī Cilvēktiesību birojs , nevar neievērot , ja negrib dot savus spriedumus , kaut gan varbūt pilnībā atbilstošus Cilvēktiesību burtam , bet kopumā ņemot visai amorālus spriedumus..

Shadow - Alex 04.12.2007 17:19
Es neesmu tik liels cilvēktiesību un krimināltiesību eksperts, lai novērtētu vai DDD raksti ir kvalificējami kā neiecietību veicinoši Krimināllikuma ietvaros un izpratnē. Tā robeža var būt ļoti šaura. Ne DDD laikraksti, ne Rītdiena man neliekas saistoši. Tieši otrādi. Tukši un garlaicīgi. Pat teiktu pilnīga makulatūra. TOMĒR - man neliekas simpātiski tie cilvēki, kas citus sauc par žīdiem, nēģeriem, pidariem u.tml.. Manuprāt tas vienkārši neliecina par inteliģenci. Grozies kā gribi - mūsdienu sabiedrībā šie apzīmējumi tomēr ir ar negatīvu attieksmi pret šīm cilvēku grupām. Līdz ar to es saprotu, kāpēc ir centieni apkarot šādu negatīvu attieksmi.

Turklāt, Aleksi, krimināllietu pret Gardas meitenēm ierosināja polcija, uz tiesu virzīja prokuratūra. Līga Biksiniece bija tikai viena no ekspertēm, kas izteica savu viedokli, kas balstīts uz jau Jūsu piesaukto nekam nederīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Turklāt, kas zīmīgi, Līga Biksiniece nebija vienīga, kas teica, ka DDD maniere tomēr vairāk izklausās pēc neiecietības veicināšanas.

Shadow - IM 04.12.2007 17:26
IM, tur jau tā lieta, ka 21. gs. ar to morāli tā ir kā ir. Katram būs atšķirīgi viedokļi par to, kas ir morāle, ētika (piem., Kalvīša ekselentā ētikas definīcija). Tieši tāpēc mūsdienās strīdus laicīgā vara izšķir par pamatu ņemot tiesības. Tai skaitā, cilvēktiesības. Protams, ka būs indivīdi, kam vairuma atbalstītie un izstrādātie tiesību akti šķitīs nepieņemami. Bet tā tas ir bijis un būs!

Un ja nu nepieciešamība pēc tiesiskas valsts un riebums pret to, kā valsts tiek pārvaldīta vai riebums pret to, kā varas vīri izpriet tiesisku valsti ir cieši saistīti? Vai tik tas nenozīmē, ka nepasakot A, nevar noklusēt par B?

Citi autora darbi