Pieci gadi pēc Zolitūdes traģēdijas - ko esam iemācījušies?

Pirms pieciem gadiem Zolitūdē notika liela traģēdija - sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Ko šajos piecos gados esam mācījušies drošas būvniecības jomā?

Iesaki citiem:
Architecture blur building 392031

Būvju drošība ir būtisks priekšnosacījums, lai Zolitūdes traģēdija neatkārtotos. Nav svarīgi, vai būve ir lielveikals, vai daudzdzīvokļu māja, kas būvēta padomju laikos vai ekonomiskās krīzes laikā, tilts vai sporta aktivitātēm paredzēta ēka. Ikviena būve var radīt potenciālus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Gandrīz ikvienu traģēdiju var novērst, ja problēma ir laicīgi konstatēta, tās bīstamība – apzināta, atrasti piemēroti risinājumi, atbildīgās institūcijas ir reaģējušas un būves īpašnieks- savlaicīgi problēmu atrisinājis.

Cik drošas ir būves Latvijā?

Neilgi pēc tam, kad notika traģēdija, būtiski tika pilnveidots un papildināts Būvniecības likums, tai skaitā, izveidojot valsts kontroles institūciju – Būvniecības valsts kontroles biroju. Biroja pamatuzdevums jeb galvenā misija ir būt par valsts kontrolieri jeb uzraugu lielākos un valsts un pašvaldību finansētos būvobjektos. Tipiskākās biroja uzraudzībā esošās būves ir skolas, iestādes, lielveikali, un citi sabiedriskie objekti[1]. Vajadzība pēc šāda valsts biroja saistās ar nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu būvuzraudzību un kontroli pār lielajiem būvniecības procesiem valstī, tādejādi var pamatoti uzskatīt, ka to būvju drošība, kas ir biroja pārziņā, tiek kontrolēta, apzināta un piefiksēta.

Daudz lielāka problēma parādās, ja vēlamies apzināt citu būvju drošumu un atbilstību būvniecības likumā ietvertiem principiem, it īpaši, inženiertehniskās kvalitātes principam, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs. Vai visas daudzdzīvokļu mājas ir drošas, vai tajās veiktās pārbūves ir drošas, vai māju kopīgais tehniskais stāvoklis ir lietošanai drošs?

Lai konstatētu kā un vai valsts iestādes apzinās dzīvojamā fonda drošumu un to uzrauga, 2018.gada 21.novembrī notika diskusija raidījumā “Krustpunkti”, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Būvniecības valsts kontroles biroja Direktora vietnieks Māris Demme un domnīcas PROVIDUS eksperte Agnese Frīdenberga.

Diskusijas galvenās atziņas:
1) Valstī trūkst vīzijas par būvniecības nozares attīstību, nodrošinot drošu un kvalitatīvu būvniecības procesu;
2) Kad būtiski pieaug vai samazinās būvniecības apjomi, pieaug būvdarbu kvalitātes risks. Nozare to apzinās un valsts un pašvaldība ir atbildīgas, lai tā nenotiktu;
3) Var radīt visideālāko likumu, bet tas nelīdzēs, ja tiem kam to jāpilda, to nedarīs;
4) Ir jābūt skaidram atbildības dalījumam starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem;
5) Būvniecības informācijas sistēma varētu būt kā labs instruments kā mazināt birokrātiju;
6) Būvniecības valsts kontroles biroja kapacitāte ir ierobežota, ekspluatācija nodotu ēku uzraudzība atkarīga no dažādiem apstākļiem;
7) Privātīpašumā esošo ēku uzraudzība un uzturēšana ir īpašnieku atbildība;
8) Valstij nav informācijas par dzīvojamo fonda drošumu. Ekonomikas ministrija 2018.gadā pasūtījusi pētījumu par padomju laikā būvēto ēku balkonu tehnisko stāvokli un iespējamiem risinājumiem;
9) Jāmeklē risinājumi kā sekmēt, lai ēku īpašnieki veiktu ēku tehnisko apsekošanu un izvērtētu ēku drošumu.


Paveikto darbu uzraudzība. Solījumi un darbi

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija [2], kas tika izveidota pēc traģēdijas, izvērtēja ikvienu potenciālo risku, kas varēja novest pie traģēdijas, apzināja sistēmiskās kļūdas un uzdeva valdībai tās novērst . Ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas 19.11.2015. rezolūciju ministrijām tika uzdots izvērtēt komisijas galaziņojumā ietvertos priekšlikumus un rīkoties. Diemžēl netika radīts ilgtermiņa risinājums tam, kurš uzraudzīs to, vai ministrijas un valsts iestādes rīkojās un kā viņām sokas ar paveikto.

Domnīca PROVIDUS ir vienīgā organizācija valstī, kas ikkatru gadu sekoja līdzi tam, kā darba uzdevumi tiek pildīti, cik ļoti valsts institūcijas ir ņēmušas vērā ieteikumus un kāds progress ir panākts.

Gadu pēc traģēdijas, PROVIDUS eksperti secināja, ka “lielāko daļu uzdevumu institūcijas ir uzsākušas pildīt, tai skaitā, lai kontrolētu būvju drošību un plānotu plašāku sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās. (…) Tomēr vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, tai skaitā, pārskatot valsts un pašvaldību iepirkumu kritērijus, kas liek izvēlēties zemākās cenas piedāvājumu. Tāpat būtu jāvērtē iespējas uz laiku no dalības publiskajos iepirkumos izslēgt uzņēmumus, par kuru reputāciju un spēju nodrošināt kvalitatīvu būvniecību pastāv šaubas. Vēl darāmo darbu vidū ir arī nepieciešamība veidot atbildīgu cietušo atbalsta sistēmu, lai šādu traģēdiju gadījumos cietušajiem valsts spētu sniegt pārdomātu atbalstu viņu ilgtermiņa interesēs. Nesakārtots paliek jautājums par to cietušo aizsardzību, kuri dzīvo nereģistrētās partnerībās."

Otrajā gadā, pēc traģēdijas secinājām, ka “divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas esam tikuši galā ar 6 no 21 uzdevuma izpildes. Pēdējā gada laikā pilnībā pabeigts darbs vienīgi pie diviem uzdevumiem – uzlabotas sabiedrības līdzdalības iespējas būvniecībā, kā arī uzlabota kvalifikācijas kontrole būvniecības speciālistiem”.

Trešajā un ceturtajā gadā PROVIDUS eksperti un pieaicinātie eksperti norādīja, “kopš lielveikala Maxima sagrūšanas notikušas apjomīgas pārmaiņas būvniecības, sabiedriskās drošības un civilās aizsardzības jomās, aug būvniecības projektos iesaistīto pušu izpratne par atbildību. Taču joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, bažas rada arī nepietiekami saskaņota rīcība”.

Ja pavērojam ekspertu secinājumus jākonstatē, ka Ekonomikas ministrijas lielākais izaicinājums ir bijis izstrādāt un pieņemt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, kas palīdzētu jomai attīstīties saskaņoti, saprotami un jēgpilni. Izmeklēšanas komisija savā ziņojumā norāda, “Visbeidzot, sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem ir jāizstrādā politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Bez šāda dokumenta nozares attīstība joprojām paliks haotiska. (…) Komisija arī aicina lēmumu pieņēmējus nesteigties ar pārsteidzīgiem lēmumiem, jo to, kas netika izdarīts daudzu gadu laikā, nav iespējams atrisināt "vienā rāvienā", neveicot rūpīgu analīzi.” .

Diemžēl šāds dokuments nav pieņemts arī piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas. Tā vietā Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Padomes dalīborganizāciju pārstāvjiem, ir izstrādājusi “Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģija 2017.-2024.gadam”, definējot piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus . Ir apsveicama ministrijas sadarbība ar nozari, taču pieņemtais dokuments nekādi nedod atbildes uz jautājumiem, kas norādīti Izmeklēšanas komisijas Gala ziņojumā, piemēram, kā būtu jāsadala atbildības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem un kā būtu jāuzrauga visu būvju drošība.

---
[1] Būvniecības likuma 6.prim panta pirmās daļas pirmais apakšpunkts – a) tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, b) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtēšanu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, c) jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka.

[2] Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu.

[3] Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit - http://zolitude.saeima.lv/

[4] Informatīvais ziņojums "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ministrijām noteikto uzdevumu izvērtējumu", pieejams http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40374906&mode=mk&date=2016-01-26

[5] 1) samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;
2) kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;
3) palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;
4) uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā;
5) uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot vienotu kvalitātes mērījumu sistēmu.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Title

Sociālās uzņēmējdarbības sertifikācija un zīmola piešķiršana Autors:Olafs Grigus, Agnese Frīdenberga, Madara Ūlande, Jaan Aps, Iiris Viirpalu, Per Bach, Niels Andreasen