Pētījums "Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums"

Pētījuma "Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums"" mērķis ir apzināt un analizēt Latvijas pašvaldību pieredzi iedzīvotāju iesaistes nodrošināšanā pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī apzināt ārvalstu pieredzi veiksmīgu, novatorisku metožu izmantošanā, lai uzlabotu iedzīvotāju iesaisti pašvaldības attīstības plānošanā.

Iesaki citiem:
Pexels stas knop 3760323



Saite uz 27.11 konferences tiešraidi ir atrodama šeit.


Pētījumu iespējams lejupielādēt šeitpdf.








Pētījuma izstrādes brīdī Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Latvijas pašvaldību skaits no 119 pašvaldībām samazināsies līdz 42 pašvaldībām.

Pašvaldības kļūs lielākas, tām būs jāpārskata savi attīstības mērķi, integrējot pievienoto teritoriju iedzīvotāju vajadzības un izvērtējot jaunās pašvaldības teritorijas attīstības mērķus un iespējas, lai rūpētos par līdzsvarotu visa novada attīstību.

Pētījuma ietvaros izstrādātie iedzīvotāju iesaistes labās prakses standarti var kalpot par noderīgu instrumentu, jaunajām pašvaldībām izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus un šajā procesā aktīvi iesaistot iedzīvotājus.

Vairāk par pētījumā izmantotajām pētniecības metodēm:

Latvijas pašvaldību aptauja
Pašvaldību prakses apzināšanai plānošanas dokumentu izstrādē un iedzīvotāju iesaistīšanai šajā procesā “Providus” elektroniski aptaujāja visas Latvijas pašvaldības no 2020. gada jūnija līdz augustam. Aptauju anketas aizpildīja 108 pašvaldības jeb 91% visu Latvijas pašvaldību.

Intervijas ar 11 Latvijas pašvaldību plānošanas speciālistiem
Lai sīkāk iepazīstos ar pašvaldību pieredzi sabiedrības dalības nodrošināšanā plānošanas dokumentu izstrādes procesā, desmit pašvaldības tika analizētas tuvplānā. Pašvaldības, kuru pārstāvji tika intervēti, tika izraudzītas pēc četriem kritērijiem (atbilda pirmajiem trim kritērijiem, bet ceturtais ietekmēja pašvaldību izvēli no atlasītajām pašvaldībām pēc pirmo triju kritēriju piemērošanas):
1. kultūrvēsturisko novadu pārstāvniecība (Latgale/Vidzeme/Kurzeme/Zemgale un Rīga);
2. pašvaldības lielums (maza/vidēja lieluma pašvaldība un pilsētas pašvaldība);
3. pašvaldība būs novada centrs saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto dalījumu;
4. pašvaldība, kuras teritorija ir saistīta ar papildu ierobežojumiem, īpašiem noteikumiem, publisko rezonansi attīstības plānošanas jomā (speciālā ekonomiskā zona/plašs kultūrvēsturiskais mantojums/īpaši koncentrētas ekonomiskās intereses zemesgabalu izmantošanā utt.).

Dokumentu analīze
Pētījumā izraudzīto pašvaldību pieredzes apzināšanai tika izvērtēti arī publiski pieejami dokumenti: attīstības plānošanas dokumenti, protokoli, apraksti, pašvaldību saistošie noteikumi, pašvaldību pārskati par sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumentu izstrādē, pašvaldību un citi materiāli.

Ekspertu un iesaistīto pušu intervijas
Pētījuma laikā notika intervijas ar ekspertiem, kuri dažādās lomās ir iesaistīti pašvaldību attīstības plānošanā. Starp tiem bija pilsētu plānošanas speciālisti, lielāko uzņēmumu, kas sniedz plānošanas pakalpojumus pašvaldībās, pārstāvji, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, sabiedriskie aktīvisti. Kopumā notika astoņas ekspertu intervijas: Evija Taurene (Cēsu novads), Inese Baumane (Ozolnieku novads), Māra Kalvāne (SIA “Metrum”), Līna Dmitrijeva (SIA “Reģionālie projekti”), Neils Balgalis (SIA “Grupa 93”), Gunta Lukstiņa (LU ĢZZF), Āris Ādlers (biedrība “Jūras zeme”), Māris Jonovs (“Pilsēta cilvēkiem”).

Semināri ar pašvaldību speciālistiem
Pētījuma laikā notika četras reģionālās tikšanās ar pašvaldību plānošanas speciālistiem: Kurzemes reģionā (24.09.2020. Kuldīgā), Vidzemes reģionā (25.09.2020. Cēsīs), Zemgales reģionā (01.10.2020. Jelgavā) un Latgales reģionā (02.10.2020. Rēzeknē). Semināros kopumā piedalījās aptuveni 40 plānotāji vai plānošanas procesos iesaistītie pašvaldību darbinieki.

Ārvalstu prakses izpēte
Pētījuma vajadzībām tika apzināti veiksmīgi, novatoriski, praksē pierādīti iedzīvotāju iesaistes instrumenti (kurus ir izmantojušas citu valstu pašvaldības), gan pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, gan intervējot šo novatorisko piemēru izstrādātājus vai izmantotājus.

Pateicamies par atsaucību intervijām Evijai Taurenei, Inesei Baumanei, Mārai Kalvānei, Līnai Dimitrijevai, Neilam Balgailim, Guntai Lukstiņai, Ārim Ādleram, Mārim Jonovam, Ilzei Tijonei, Dacei Platonovai, Sindijai Brikmanei, Ilzei Zālītei, Dacei Preisai, Marinai Labanovskai, Ivetai Balodei, Mārtiņam Ābolam, Vitai Zvejniecei, Guntaram Ruskulam, Solvitai Kalvītei, Mārim Jansonam, Gintam Bērtiņam, Ilzei Krēmerei, Dacei Žīgurei, Kasparam Rasam, Dacei Stūrei, Giedrjum Pasakarnim (Giedrius Pasakarnis), Marketai Kitei (Kyttä Marketta), Ivari Rannamam (Ivari Rannama), Harmam van Deikam (Harm van Dijk), Kristapam Kauguram, Kristinai Reinsalu (Kristina Reinsalu), Indrai Mangulei, Annai Brobergai (Anna Broberg), Selīnai Vancānei.

Par publikācijas saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS”.

Projekts veikts ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu projekta “Engaging municipalities: introducing best practices of civic involvement in decision-making” ietvaros.

Kā papildus materiālu, kas izstrādāts projekta ietvaros, aicinām iepazīties ar domnīcas PROVIDUS izstrādāto apkopojumu par gadījumiem, kad pašvaldības ir noteikušas papildus pienākumu rīkot publisko apspriešanu un gadījumi ir tiesiski pamatoti. Apkopojumu iespējams skatīt un lejupielādēt šeitpdf.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi